Kultūras ministrija nesaskata pamatu bažām par interneta lietotāju izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, jo ACTA neparedz pienākumu interneta pakalpojumu nodrošinātājiem uzraudzīt interneta lietotāju darbības.

ACTA paredz, ka tiesībsargājoša iestāde var pieprasīt interneta pakalpojumu nodrošinātājam sniegt informāciju, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots autortiesību pārkāpuma veikšanai, ja tiesību īpašnieks ir iesniedzis likumīgi pamatotu prasību par šo pārkāpumu. Šāda prasība jau šobrīd ir paredzēta Latvijas normatīvajos aktos.

Kultūras ministrijas viedoklis par ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu) | e-art.lv

Programma “NVO fonds”

2012. gada 31. janvārī valdība apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās programmas “NVO fonds” iesnieguma projektu”. Programmas “NVO fonds” mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai.

Šobrīd programma “NVO fonds” ir sagatavota iesniegšanai Finanšu instrumenta birojā Briselē. Pēc saskaņošanas tiks uzsākta Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma programmas “NVO fonds” apguve. Laika periodā no 2012. – 2016.gadam NVO sektoram Latvijā būs pieejami 10 365 000 EUR jeb aptuveni 7 284 563 Ls. Programma tiks ieviesta kā divas apakšprogrammas “NVO darbības atbalsta programma” un “NVO projektu programma”.

NVO darbības atbalsta programma

Apakšprogrammā “NVO darbības atbalsta programma”  atbalsts ir paredzēts NVO ikdienas darbībai tādās jomās kā demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības; laba pārvaldība un atklātība; rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās  atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos un dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana. Apakšprogrammai tiek paredzēti 40% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem.

NVO projektu programma

Savukārt apakšprogrammas “NVO projektu programma” ietvaros ir paredzēts atbalstīt NVO projektus vairākās jomās. To vidū sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas veicināšanai, dzimumu līdztiesības veicināšanai, atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments informē, ka “apakšprogrammas ietvaros finansējums paredzēts arī sabiedrības integrācijai, tajā skaitā atbalsts valsts valodas un kultūras daudzveidīgai apguvei, kā arī vienotas vēstures izpratnes veidošanai.” Atbalsts paredzēts vienotas sabiedrības izveidei – starpkultūru dialoga un nacionālo minoritāšu integrācijai, tai skaitā nacionālās identitātes stiprināšanai un starpkultūru komunikācijas pasākumu īstenošanai inovatīvās formās. “NVO projektu programma” ir iekļautas izpratni veicinošas informatīvas un izglītojošas aktivitātes, kas saistītas par pilsonības jautājumiem. Visai apakšprogrammai kopumā tiek paredzēti 60% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem.

2011.gadā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti, kas nosaka, ka būtiska atbalsta finansējuma daļa tiks ieviesta kā programma “NVO fonds”. Programmas “NVO fonds” mērķa grupa ir Latvijā dibinātas un darbojošās biedrības un nodibinājumi (NVO).

Programmas “NVO fonds” apsaimniekotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds.

NVO fonds – finansējums NVO kapacitātes stiprināšanai un sabiedrības integrācijai | e-art.lv

Jānis Streičs: “Šajā super īsajā kursā palīdzēšu apgūt kinovalodas ābeci, kas ir vienkārša un stabila kā alfabēta burti. Procesa sākumā jāizslēdz šīs mākslas dalīšanu atsevišķos posmos – režija, operatora darbs, scenārijs, montāža, skaņas noformējums. Kaut kinoindustrijā tā tam jābūt. Kino ābecē, kinomākslas plastikā un izjūtā tas viss ir kopā kā mūsu dzīvības garantā ūdenī, kura formula H2O ļautu to sadalīt atsevišķās daļās, bet tas vairs nebūs ūdens.

Kinomāksla ir realitātes modelēšanai ekrāna rāmjos. Un kā dažu minūšu etīdēs, tā lielās filmās tiek lietota vienota valoda. To apgūsim, kā skolnieki apgūst ābeci, kā aktieri mācās staigāt un runāt. Tā mācīsimies arī filmēt, kaut pie mūsu tehnikas iespējām katram šķiet, ka viņš to prot.

Līdz lielajai filmai nokļūt nesolu, jo tas nav manos spēkos, bet pamatu pamatus ar vingrinājumiem un etīdēm solos praktiski ierādīt, lai modinātu kāri katram tikt nākotnē pie lielās filmas.”

Uz lekciju kursu pieteikties: kinoskola@kinoskola.lv

Kinoskolā notiks Jāņa Streiča lekciju cikls | e-art.lv

Ideja

Jaunās izstāžu sērijas, kuras ideja radusies konceptuālo studiju ietvaros, galvenais mērķis ir sniegt topošajiem māksliniekiem iespēju komunikatīvā vidē paust ko sev formas, satura un sajūtu ziņā būtisku un personisku. Formālais nosacījums studentiem ir, izmantojot divu līdz četru vairogu ekspozīcijas iespējas, veidot “savu telpu” – atvērtu, noslēgtu, interaktīvu vai pavisam citādu vidi – ierobežota laika ietvarā, jo katras izstādes norisei atvēlēta viena nedēļa. Izstāžu koncepcijas jau studiju procesa laikā ir piedzīvojušas pirmo novērtēšanas posmu gleznotāja un Mākslas akadēmijas lektora Andra Eglīša vadībā. Līdz ar izstāžu cikla “Mana telpa” uzsākšanu kolēģu un apmeklētāju vērtējumam tiks nodotas 15 topošo mākslinieku variācijas par personisko telpu, kas nomainīs cita citu visa pavasara cēliena garumā.

Jaunā gleznotāja Madara Neikena, kura absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un šobrīd studē Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares 3. kursā, stāstu par savu darbu ekspozīciju “t-elpa” uzsāk ar lirisku atkāpi par izstādes noskaņām:

“Jebkura vide ir telpa.
Un telpai ir jāelpo.
Tikai tā telpa ir brīva,
kurā ir elpa.
Būt telpā kā elpā!
Būt brīvai telpā
Un nejust, ka apkārt ir telpa!
T – elpa.
Elpoju telpā.
Esmu telpas elpā.”

Izstādes tapšana saistīta ar Madaras Neikenas vēlēšanos pagājušā gada rudenī gleznot dabu. Ekspozīcijā būs aplūkojami vairāki neliela izmēra darbi, kuros atainoti rudens skati. Kā pati māksliniece piebilst, “tās ir ainavas rudenī, vietas, kurām katru dienu gāju garām. Gleznās ir redzama mana ikdienas telpa – Bieriņi. Rudens krāsu košums uzjundī acumirklīgu prieku. Šādu savu izstādi izraudzījos tādēļ, ka gribēju izpausties pēc iespējas vienkāršāk. Ainavu gleznojumi rosināja mani izveidot arī miniatūras – attēlus plaukstas lielumā. Telpa un vide, kurā dzīvoju, ir šķietami garlaicīga, taču pēkšņi tā kļūst neparasta un acīm tīkama. Prieks par ikdienas niekiem dabā rada noskaņu un sajūtas. Šķiet, tieši sajūtas ir tās, kas mani vada, lai meklēju telpu sev apkārt.”

Atskatoties uz pēdējos gados rīkotajām Mākslas akadēmijas izstādēm, mazo izstāžu projektam pastāv līdzinieki – jau iepriekš norisinājusies izstāde “Sajūtu galerija” (2006), kurā tika iesaistīti arī citu specialitāšu studenti un apmaiņas studenti no ārvalstīm, kā arī izstāde “Mana telpa” (2009), kurā piedalījās konceptuālās glezniecības meistardarbnīcas studenti un (2011) Glezniecības apakšnozares 3. kursa studenti. Pirms vairākiem gadiem par tradīciju bija kļuvušas arī Mākslas akadēmijas 3. kursa ierosinātās izstādes Mākslas akadēmijas aulā – “Zupa 1″, “Zupa 2″ u.c.

Izstāžu cikls “Mana telpa” tapis, iesaistoties Mākslas akadēmijas pasniedzējiem Jānim Avotiņam, Vizuālās mākslas nodaļas vadītājam profesoram Ivaram Heinrihsonam (idejas iniciators) un projekta koordinatorei, Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares 3. kursa studentei Laimdotai Steķei.

Mākslinieki

Mazo izstāžu cikla “Mana telpa” gaitā līdzās Madaras Neikenas darbiem būs iespējams aplūkot Patrika Zvaigznes, Laimas Steikas, Dārtas Šķēles, Zanes Tučas, Kristas Dzudzilo, Dagnes Ventiņas, Artūra Bunta, Gundegas Kaņepājas, Dārtas Leiškalnes, Elzas Sīles, Rūtas Račko, Edgara Soprāna, Laimdotas Steķes un Māras Brīveres darbi.

Studentu izstāžu cikls MANA TELPA Latvijas Mākslas akadēmijā | e-art.lv

“Lielā mūzikas balva spējusi saglabāt nedalītu sabiedrības uzmanību teju 20 gadu garumā, un iemesls ir ne tikai tas, ka Latvijas profesionālās mūzikas dzīve ir patiesi piesātināta ar izcilu sniegumu un notikumiem,” atzīst Žaneta Jaunzeme-Grende, “bet arī tādēļ, ka ir kāds, kas ievērojamāko izceļ, ļaujot visai sabiedrībai iepazīt un novērtēt padarīto. Balvas ceremonijas organizatori, atbalstītāji un radošā komanda, bet jo īpaši žūrija, ir pelnījuši lielu pateicību”.

Latvijas Lielās mūzikas balva 2011 laureāti un nominanti

LMB 2011 par mūža ieguldījumu:

Diriģents Tovijs Lifšics

LMB 2011 par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē

Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais

Balvai nominēti

Gada debija

• Ksenija Sidorova Cēsu mākslas festivāla atklāšanas koncertā 23. jūlijā Cēsu Sporta kompleksā
• Paula Šūmane koncertā “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē
• Silga Tīruma Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” koncertuzvedumā Latvijas Nacionālajā operā

Gada jaundarbs

• Andris Dzenītis Klavierkoncerts “Duālisms”, pirmatskaņojums 13. martā Liepājas teātrī – solists Vestards Šimkus, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala
• Juris Karlsons Adoratio korim un orķestrim, pirmatskaņojums 22. aprīlī Rīgas Domā – Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, diriģents Sigvards Kļava
• Arturs Maskats “Venēcijas rindas” soprānam un klavieru kvartetam, pirmatskaņojums 5. augustā Cēsu Meža skolā – Inga Kalna, klavieru kvartets RIX

Gada koncerts

• “Kančeli, Karlsons un Perts Lielajā Piektdienā” – Ieva Parša, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
• “Latvieši” – Vestards Šimkus, Liepājas simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala 12. novembrī Lielajā ģildē (rīkotājs – Liepājas simfoniskais orķestris)
• Senās mūzikas festivāla koncerts “Luija XIV galma mūzika” – Sinfonietta Rīga, baroka ģitārists un dejotājs Stīvens Pleijers, arfists un atskaņojuma vadītājs Endrū Lourenss-Kings 9. jūlijā Rundāles pils Baltajā zālē (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)

Gada uzvedums

• Luisa Bakalova “Tango mesa” un Artura Onegēra “Nāves dejas” Dzelzceļa vēstures muzejā (producents – Valsts akadēmiskais koris “Latvija”)
• Džoakīno Rosīni opera “Seviljas bārddzinis” Latvijas Nacionālajā operā (producents – Latvijas Nacionālā opera)
• Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā (producents – Latvijas Nacionālā opera)

Par izcilu sniegumu

• Kristīne Opolais solokoncertā 12. martā Latvijas Nacionālajā operā
• Latvijas Radio koris izrādē “Kara daba” Latvijas Nacionālajā operā
• Solistu ansamblis, Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Korneliuss Meisters
• Riharda Vāgnera operas “Dievu mijkrēslis” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā

Par izcilu interpretāciju

• Vineta Sareika – solo Fēliksa Mendelszona Vijolkoncerta atskaņojumā 23. septembrī Lielajā ģildē
• Vestards Šimkus – solokoncerts “Francim Listam – 200″ 1. februārī Lielajā ģildē
• Reinis Zariņš – solokoncerts 28. februārī Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, solo V.A.Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā 25. martā
• Lielajā ģildē, koncerts “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē

Par izcilu darbu ansamblī

• Gundars Dziļums – par izcilu darbu Latvijas Radio korī un Latvijas Radio kora grupā un spilgtu sniegumu iestudējumā “Kara daba”
• Jānis Semjonovs – par izcilu darbu orķestrī Sinfonietta Rīga un Sinfonietta Rīga baroka ansamblī un spilgtu sniegumu Senās mūzikas festivāla koncertā “Hendeļa dzīru mūzika”
• Ilze Zariņa – par izcilu koncertmeistares darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī

Latvijas Lielā mūzikas balva 2011 laureāti un nominanti | e-art.lv

Konkurss

Konkursa noteikumi nosacīja obligātu prasību dziesmas izpildīt tikai instrumentālajā pavadījumā, kas piešķīra konkursa gaisotnei īpašu noskaņu. Tāpat arī prožektoru drudzis, kāpjot pirmo reizi uz skatuves, pārtrūkušas ģitāru stīgas, pēkšņi saslimuši solisti un beidzot pienākusī ziema – tik daudz grūtību bija jāpārvar konkursantiem. Taču, neskatoties uz to, cīņā par galveno balvu – iespēju ierakstīt vienu dziesmu skaņu ierakstu studijā, piedalījās 11 konkursanti no Salaspils, Rīgas, Babītes, Mārupes un Ogres. Solisti, dueti un grupas bija nopietni gatavojušies un parādīja augstvērtīgu sniegumu, tamdēļ jo grūtāk skatītājiem bija izlemt, par kuriem diviem favorītiem atdot savu balsi.

Vērtējums

Grupas “Zvaigžņu zagļi” dalībnieki Gints Cālītis, Marta Ritova un Kristīne Pāže bija nonākuši konkursa ekspertu lomā, ar kuru veiksmīgi tika galā, sniedzot gan draudzīgus padomus, gan atzinīgus vārdus. Tikai ar dažu balsu starpību izšķīrās otrā, trešā un ceturtā vietas ieguvēji, bet viennozīmīgi lielākās skatītāju simpātijas, līdz ar to pirmo vietu ieguva grupa “Useful” no Ogres. Soliste Ilze Skarbule pārsteidza ar spēcīgo vokālu, un grupa ieguva ne tikai Ogres fanu, kas kuplā pulkā bija ieradušies atbalstīt savējos, bet arī daudzu citu skatītāju labvēlību. Otro vietu ieguva mājinieki – skanīgais vokāli instrumentālais ansamblis “Dzeltenā zemūdene”, taču trešajā un ceturtajā vietā atkal ierindojās ogrēnieši – grupas “Piggy drive” un “G-rifs”. It visi konkursanti dāvanās saņēma garšīgās Julius Meinl tējas.

Konkursa organizatori, kas šādu konkursu rīkoja pirmo reizi, ir iedvesmas pilni līdzīgu konkursu organizēt arī pēc gada, tāpēc saka milzīgu paldies visiem konkursantiem, kas uzticējās, atsaucās un godam piedalījās, un izsaka cerību atkal ieraudzīt un nodot nākošajiem uzvarētājiem ceļojošās konkursa relikvijas – mākslinieka Andra Abiļeva darinātās statuetes, kas šogad ir pirmo trīs vietu uzvarētāju rokās.

Konkursa rezultāti

• 1. Vieta – Useful
• 2.Vieta – Dzeltenā zemūdene
• 3.Vieta – Piggy Drive

E-art.lv favorīti:

• Useful
• Piggy Drive

kā arī ir vērs pieminēt :G-rifs, Melanse, Strikts, Minstrels.

Grupa Useful

Useful – Grupa no Ogres. Spēlē alternative/punk stilā. Grupa radusies daudzu citu grupu izjukšanas laikā, taču, šķiet, jaunieši atraduši viens otru un ir uz kopā palikšanu. Grupa pastāv pāris mēnešus, taču jau paspējusi iegūt otro vietu jauno grupu konkursā “Zaļais Knābis” kas notika Ogrē.

Grupa izpildīja:

• A.Mūrmanes un I.Skarbules vārdi, Useful mūzika- Through it all
• Kings of Leon – Use Somebody

Grupa USEFUL triumfē Salaspils izpildītāju konkursā | e-art.lv

Lai arī jaunā grupa “Zvaigžņu zagļi” piekritusi izteikt arī savu redzējumu par konkursantu sniegumu, vislielākā nozīme tomēr būs skatītāju vērtējumam un balsojumam.

Grupas “Zvaigžņu zagļi“ dalībnieki pēc Okartes šova noslēguma izjūt visdažādāko emociju gammu – no prieka par grandiozo šova noslēguma koncertu un gandarījuma sajūtas par lielisko piedzīvojumu, gūto pieredzi un draugiem līdz skumjām par to, ka tas viss beidzies. Tomēr ilgi skumt nav laika, jo notiek aktīva gatavošanās Okartes skatuves koncerttūrei, kurā piedalīsies visas grupas. Tāpat arī mūziķu plānos ietilpst jauna albuma izdošana, pie kura studijā noris nopietns darbs un, iespējams, arī nofilmēt kādu klipu un, protams, koncertdarbība.

Konkurss Salaspilī

Pret jauno uzdevumu vērtēt konkursantus Salaspilī grupas dalībnieki izturas nopietnību un cer sagaidīt daudz neatlaidīgu un talantīgu mūziķu. Gints Cālītis atzīst: “Ceru sagaidīt un sadzirdēt ko pavisam orģinālu – ko tādu, kas nav citiem! Vai tas būtu balss tembrs, vai pasniegšanas veids.” Kristīne Pāže uzskata, ka konkursi jaunajiem mūziķiem ir ļoti nepieciešami un Latvijā tādus vajadzētu rīkot vairāk, jo tā ir lieliska iespēja parādīt sevi, krāt pieredzi un tikt pamanītam, bet Marta Ritova zina teikt, ka konkurence gan veicina attīstību, taču, ja vairākas reizes nepaveicas, daudzi atmet ar roku visam. Konkursa koordinatore Agnese Reķe izsaka cerību, ka atsauksies pietiekoši daudz jaunu, drosmīgu un talantīgu mūziķu, jo pasākums solās izdoties interesants gan skatītājiem, gan arī dalībniekiem. Par profesionālu skaņu un gaismu rūpēsies gan kultūras nams “Rīgava”, gan sponsori – “MD grupa”.

Lai kā iedrošinājums jaunajiem mūziķiem ir Ginta Cālīša vārdi: “Tu nekad nevari zināt, kurā brīdī vari iegūt milzum lielu labumu tam, ko tu dari, tāpēc novēlu visiem piedalīties dažādos pasākumos un konkursos. Pats esmu to darījis vienkārši jau tāpēc vien, ka patīk spēlēt un dziedāt – nedomājot par uzvaru, bet gan par klausītāju, kurš tai brīdī manī ieklausās.”

Grupa ZVAIGŽŅU ZAGĻI aicina uz konkursu jaunos mūzikas talantus! | e-art.lv

“Jarmarkas” apmeklētāji varēs ne tikai apskatīt, bet arī iegādāties oriģinālus un unikālus studentu studiju darbus. Pasākumu organizatori – Latvijas Mākslas akadēmija, “Kultūras perons”, “Mākslas perons”, “Pareizā ķīmija” un “Airport” – aicina visus mākslas mīļotājus atnākt un izaicināt savu intuīciju, atklājot talantus.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs: “Man ir liels gandarījums par to, ka “Jarmarka” šogad notiek jau devīto reizi un kā liels pozitīvs spēks sniedz iespēju studentiem parādīt savus studiju darbus un ikvienam apmeklētājam apskatīt studentu paveikto un iegādāties to, kas visvairāk iekritis sirdī. Ja iepriekšējos gados daļa no “Jarmarkas” ienākumiem tika veltīta Latvijas Mākslas akadēmijas vēsturisko telpu restaurācijai, tad šogad svārstīgā Latvijas laika prognoze ir ieviesusi labo darbu sarakstā neparedzētas izmaiņas. Mūsu “neklātienes students” Ziemeļu vējš rudens vētrās apskādējis Akadēmijas jumtu, kura labošana prasa lielus līdzekļus. Tieši šajā reizē, saskaroties ar pēkšņām grūtībām, “Jarmarkas” labdarības budžets būs neliels, bet būtisks atbalsts remontdarbu veikšanā. Novēlu “Jarmarkai” vislabvēlīgāko laika prognozi, saules mūžu un drošu jumtu virs galvas ik gadu!”

“Jāsaka, ka “Jarmarka” norit regulāri – vienu reizi katru gadu, un ir varens prieks par to, ka tā jau ir mūsu kultūras dzīves neatņemama sastāvdaļa. Mūsu komanda gatavojas šim notikumam ar lielu prieku un sajūsmu. Tā ir īpaša atmosfēra, kad burtiski ienirstam mākslas darbos un pavadām ar tiem kopā divas nedēļas. Mūsu dzīve nav iedomājama bez mākslas klātbūtnes, un tieši šie jaunie mākslinieki ir tie, kuri jau tagad un nākotnē veidos mūsu interjerus, piepildīs tos ar praktiskām un skaistām lietām, veidos mūsu gaumi un, cerams, kļūs arī slaveni. Studentiem tā ir laba iespēja satikties ar auditoriju un saņemt novērtējumu, kas motivē turpmākiem sasniegumiem un ļauj izvērtēt savu sniegumu. Manuprāt, tas ir svarīgi attīstībai un izaugsmei,” stāsta “Jarmarkas” organizatore Gundega Turnele, pasākumu aģentūras “Pareizā ķīmija” direktore.

Daļa ienākumu Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijai

Katru gadu daļa no Jarmarkas ienākumiem tikusi veltīta restaurācijas darbu veikšanai Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēdējā gada laikā Mākslas zinātnes nodaļas Restaurācijas apakšnozares studenti pasniedzēju vadībā rūpīgi strādājuši pie ēkas dienvidrietumu korpusa kāpņu telpu, blakus telpu un galvenā korpusa vestibila restaurācijas, kas ļāvis vismaz daļai no Latvijas Mākslas akadēmijas telpām atgriezt to sākotnējo burvību. Kā jau atzīmējis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs, ņemot vērā vētras nodarītos postījumus Akadēmijas jumtam, šogad Jarmarkas labdarības līdzekļi tiks izmantoti, lai daļēji segtu jumta remontdarbu izmaksas.

Par izstādi dalās domās Latvijas Mākslas akadēmijas Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja Elīna Ģibiete: “Studentu darbu labdarības gadatirgus “Jarmarka” nu jau kļuvis par Latvijas Mākslas akadēmijas neatņemamu sastāvdaļu. Sirsnīgā Ziemassvētku noskaņa, ko tas atnes, jūtama jau labu laiku iepriekš – sākot ar “Jarmarkas” komandas sparīgo rosību, cerību pārņemtajiem studentiem, vienmēr satraukuma un prieka pilnajiem “Jarmarkas” atvēršanas svētkiem un tad ar tik enerģizējošo skaņu un sajūtu kokteili, kas caurstrāvo katru tās dienu. Ziemassvētku smarža, sirsnība un siltums, laba mūzika un vārdi, smaidīgi cilvēki un radoša atmosfēra ir sajūtas, kas man saistās ar “Jarmarku”. Un kad Ziemassvētku vakara šķovētos kāpostus lieku jauniegādātā, kāda studenta darinātā bļodā, manī sarosās kluss prieks, ka daļa manis ir klātesoša šīs izcilās kultūras pērles restaurācijā.”

“Šogad Jarmarka turpina uzdot jautājumu par mākslas vērtības un tās pieejamības attiecību. Vai mākslas vērtība patiešām tiek apdraudēta brīdī, kad tā kļūst pieejama visiem? Varbūt tieši tās pieejamība ļauj cilvēkiem saprast tās patieso vērtību? Tādēļ mēs mākslu liekam starp (sa)dzīves priekšmetiem sludinājumu portālos un avīzēs, uz afišu stabiem. Tur, kur cilvēki to var ieraudzīt un nokļūt tai tuvāk, ienesot to savā (sa)dzīvē.” Lolita Zujeva, reklāmas aģentūras “Airport“ projektu direktore.

JARMARKA 2011 – Latvijas Mākslas akadēmijā | e-art.lv

Ejiet, bērni skatīties,
Kas pa namu rībināja:
Ziemassvētki namu slauka,
Visus traukus cilādami. /Latv.tdz./

Nāciet, priecājieties un izbaudiet katra amatnieka darba siltumu!

Ziemassvētku izstāde – tirdziņš Rēzeknē | e-art.lv

Rīgā, 2011.gada 23. novembrī

Latvijas Radošo savienību padomes paziņojums

Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

“Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2011-11-08 )

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt.

Rezultātā:

• 1) tiek maldināta sabiedrība,
• 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās,
• 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %.

Latvijas Radošo savienību padome kā lielākais kultūras nevalstiskā sektora spēlētājs, kas pārstāv vairāk nekā 3000 individuālos radošo savienību biedrus, pieprasa:

1. akceptēt iesniegto priekšlikumu kompensēt iztrūkstošos kultūras nozares bāzes izdevumus 2012. gadā no LNB celtniecībai paredzētajiem līdzekļiem vai rast citu adekvātu risinājumu;
2.  nostiprināt 2011. gada VKKF faktisko budžetu 2,4 miljoni Ls par VKKF bāzes izdevumiem; sastādīt precīzu grafiku VKKF bāzes finansējuma pakāpeniskai atjaunošanai pirmskrīzes budžeta (7,6 miljoni Ls) apjomā līdz 2014. gadam, saskaņā ar V. Dombrovska valdības Deklarācijā, Rīcības plānā un triju koalīcijas partiju programmās rakstīto:
   2011. g. – 2,4 miljoni Ls
   2012. g. – 4,1 miljoni Ls
   2013. g. – 5,8 miljoni Ls
   2014. g. – 7,6 miljoni Ls;
   beidzoties Starptautisko aizdevēju programmai, atgriezties pie VKKF finansējuma piesaistes procentiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas.
3. apstiprināt akceptētos bāzes finansējuma izdevumus kultūras nozarē kā bāzes finansējumu arī 2013. un 2014. gadam, novēršot identisku konfliktsituāciju budžeta veidošanas procesā pēc gada un diviem gadiem.

Latvijas Radošo savienību padome sagaida Jūsu rakstisku un konkrētu atbildi uz trim minētajiem priekšlikumiem.

Nesaņemot nekādu vai neapmierinošu atbildi, apsveram iespēju uzsākt pilsoniskās nepakļaušanās akcijas, jo šī valdība būs apliecinājusi sevi kā neuzticamu partneri.

• Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Ieva Struka
• Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns
• Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins
• Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa
• Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Treimanis
• Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja Gundega Šmite
• Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Arvīds Endziņš
• Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Romanova
• Latvijas Dramaturgu ģildes priekšsēdētāja Rasa Bugavičute

Vairāk informācijas: Ieva Struka, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja, 29138668; ievastruka@inbox.lv; info@makslinieki.lv; www.makslinieki.lv

Pilns dokumenta teksts 2011.11.23 LRSP paziņojums par 2012. gada kultūras budžetu.

Izsaki viedokli arī forumā: par Latvijas Radošo savienību padomes atklāto vēstuli Latvijas valdībai&Saeimai.

Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule Latvijas valdībai un Saeimai | e-art.lv