2012. gada temats Zilā krāsa – jūra

Šī gada “Muzeju nakts” “Zilā krāsa – jūra” uzsāk “Muzeju nakts” tematisko trīs gadu ciklu “Trejkrāsainā saule“, ko iedvesmojušas Raiņa dzejas rindas par sauli, kas atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana. Ciklu veidos trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars, iezīmējot dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni - dzintaru. Tādējādi “Muzeju nakts” devīze 2013.gadā būs “Zaļā krāsa – mežs”, bet 2014.gadā – “Sarkanā krāsa – dzintars”.

Muzeji ir meklējuši dažādus veidus, kā interpretēt šī gada devīzi: “Zilā krāsa – jūra”. Muzeju sagatavotajās programmās zilo krāsu pasākuma apmeklētāji ieraudzīs gan kā zilus brīnumus, gan zilo porcelānu, gan “padomju zilo toni”, gan automobili ZIL vai kā zilo melleņu klimpu zupu. Savukārt atslēgas vārds “jūra” ir rosinājis muzejus domāt par jūru, kas Latviju vieno ar tālām zemēm. Arī tepat Latvijā muzeji spēj saskatīt gan talantu jūru, gan piena jūru maizes krastos. Tāpat jūra ir raisījusi asociācijas ar kuģošanu, zveju un makšķerēšanu, kā arī jūru kā cilvēku veselības un labsajūtas avotu.

Pašlaik “Muzeju naktī” savu dalību ir pieteikuši 133:

“Muzeju naktī” Rīgā piedalīsies 41 muzejs,

• Rīgas rajonā – 9,
• Vidzemē – 37,
• Kurzemē – 23,
• Zemgalē – 11
• un Latgalē – 12.

Daudziem muzejiem “Muzeju nakts” ir iespēja sevi parādīt plašākai publikai, piesakot sevi Latvijas muzeju saimē. Durvis vērs topošais Drustu muzejs, kā arī varēsim iepazīt Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzeju, Iecavas sporta muzeju, Melānijas Vanagas muzeju Amatas novadā, Kazdangas muzeju, Piena muzeju Rudbāržu pagastā, Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs.

Savas durvis apmeklētājiem, tāpat kā iepriekšējos gadus, vērs arī teātri, koncertzāles, bibliotēkas, augstskolas, kultūrvēsturiskas ēkas. Šogad pirmo reizi akcijā piedalīsies – Ministru kabinets, Valmieras teātris, Rīgas Mateja baznīca, Latvijas Nacionālais arhīvs, Francijas institūts Latvijā, Kalnciema kvartāls, alus fabrika “Aldaris” Sarkandaugavā, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” u.c.

Pasākuma programmu pieejama oficiālajā akcijas mājas lapā muzeju-nakts.lv. Tāpat apmeklētāji informāciju varēs iegūt, zvanot pa izziņu tālruni 1188, kā arī apmeklējot “Muzeju nakts” objektu karti: www.1188.lv.

“Rīgas satiksme” sabiedriskā transporta kustību pilsētā nodrošinās līdz plkst. 02:00. Plašāka informācija par transporta kustību būs pieejama “Rīgas Satiksme” mājaslapā un zvanot uz bezmaksas tālruni. Savukārt no plkst. 19:00 līdz 01:00 naktī uz Sarkandaugavu kursēs uzņēmuma “Aldaris” organizēts Retro tramvajs, aicinot iepazīties ar “Aldara” alusdarītavas vēsturi un muzeju “Dauderi”.

Muzeju nakts vēsture

“Muzeju nakts” ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos. Pasākums tradicionāli norisinās no sestdienas vakara (plkst.19:00) līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas. “Muzeju nakts” Latvijā šogad notiks jau astoto reizi. “Muzeju nakti” Latvijā organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju.

“Muzeju nakts” iniciatore ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija. 1999. gadā Francijā radās ideja par muzeju apmeklējumu ieinteresēt cilvēkus, kuri nekad nav bijuši muzejos, kā arī tos, kas dzīvo muzeju tuvumā, aicinot izmantot iespēju bezmaksas apmeklēt interesantus pasākumus. Šī iniciatīva guva lielu atsaucību arī citās Eiropas Padomes dalībvalstīs un 2001.gadā tai pievienojās 39 valstis, kurās tagad notiek akcija “Muzeju nakts”, piedāvājot apmeklētājiem  daudzveidīgu un aizraujošu pasākumu programmu un īpašu gaisotni.

Muzeju statistika Latvijā

Latvijā ir

• 27 valsts muzeji;
• 79 pašvaldību muzeji;
• vairāk nekā 110 autonomie un privātie muzeji, no kuriem 14 ir akreditēti jeb ieguvuši valsts atzīta muzeja statusu.

Vairāk kā 133 muzeji piedalīsies Muzeju naktī 2012 | e-art.lv

2012.gada 2.maijā Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” trešo un ceturto punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 113.pantam. Saistībā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi Kultūras ministrija tuvākajā laikā sasauks darba grupas sēdi, kurā tiks skatīts jautājums par personiskajai lietošanai veiktajai kopēšanai izmantojamo tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta pārvērtēšanu.

Minētās Ministru kabineta noteikumu normas nosaka izsmeļošu personiskai lietošanai veiktajai kopēšanai izmantojamo tukšo materiālo nesēju un iekārtu sarakstu. Savukārt Satversmes 113.pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

Satversmes tiesa norādīja, ka, ja Ministru kabinets līdz šī gada 1.novembrim nepārvērtēs tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34.pantā ietvertajam deleģējumam, apstrīdētās normas ar minēto datumu atzīstamas par spēkā neesošām. Pārvērtēšana veicama, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības radītās pārmaiņas autortiesību darbu lietošanā.

Saistībā ar iepriekš minētā Satversmes tiesas sprieduma izpildi Kultūras ministrija sasauks darba grupas sēdi, kurā tiks skatīts jautājums par personiskajai lietošanai veiktajai kopēšanai izmantojamo tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta pārvērtēšanu, ņemot vērā spriedumā paustās atziņas. Uz darba grupas sēdi tiks aicināti gan autoru un blakustiesību subjektu, gan nesēja atlīdzības maksātāju pārstāvji. Darba grupas uzdevums būs iespējami konkrēti noteikt tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu saraksta vērtēšanas un grozīšanas kritērijus.

Atbilstoši minētajiem kritērijiem tiks izstrādāti nepieciešamie attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normu grozījumi, kurus Kultūras ministrija virzīs uz Ministru kabinetu pieņemšanai Satversmes tiesas noteiktajā termiņā.

Kultūras ministrijas ieskatā Satversmes tiesas spriedums sekmēs līdzsvarota un taisnīga iepriekš minētā jautājuma risinājumu, ņemot vērā iesaistīto pušu pamatotās intereses un autortiesību darbu lietošanā izmantojamo tehnoloģiju attīstību.

Pārskatīs tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un sarakstu | e-art.lv

Atvērto durvju dienu programma tiks atklāta š.g. 21. aprīlī, kad Mākslas akadēmijas otrā stāva vestibilā noritēs prezentācijas, kuru laikā Akadēmijas vadība, katedru vadītāji un pasniedzēji iepazīstinās klātesošos ar studiju iespējām, iestājpārbaudījumiem un vakara sagatavošanas kursiem.

Pasākumu programma turpināsies dienās no 23. aprīļa līdz 26. aprīlim, kad uz katru no Mākslas akadēmijas apakšnozarēm tiks rīkotas īpašas ekskursijas, kuru gaitā būs iespējams iepazīt tuvāk konkrētas apakšnozares un apskatīt studentu darbus. Ekskursijas vadīs kompetenti gidi, kuru pavadībā būs iespēja aplūkot apakšnozaru telpas un kurus ekskursanti varēs iztaujāt par studijām Mākslas akadēmijā.

Lai piedalītos Atvērto durvju dienās, interesentiem jāaizpilda pieteikuma anketa, kas līdz 2012. gada 19. aprīlim jānosūta uz e-pasta adresi egita.kurpniece@lma.lv.

Atvērto durvju dienas Latvijas Mākslas akadēmijā | e-art.lv

Elīna Cire: – Cilvēki mulst, izrādes aprakstā lasot, ka nebūs aktieru. Kā Tu raksturotu “Cilvēks uz trepēm” – kas tas īsti ir?

Gita Straustiņa: – Tas ir vizuāls un audio piedzīvojums, ceļojums, kurā vairāk jāpaļaujas uz savām maņām, nevis situatīvai analīzei. Savā ziņā tā ir kā sevis satikšana, bez citu palīdzības vai traucējumiem.

Elīna Cire – Daudzi skatītāji atzīst, ka tev ir izdevies radīt tik harizmātisku darbu, ka no tā teju nav iespējams atraut acis visu izrādes laiku. Izrāde tiek raksturota kā meditatīvs piedzīvojums. Kādas ir Tavas attiecības ar meditāciju un vai apzināti izmantoji hipnotizējoša attēla principus?

Gita Straustiņa – Izrādes kopējā meditatīvā koncepcija veidojās ciešā sadarbībā ar režisoru Andreju Jarovoju un scenogrāfi Ievu Kauliņu. Mani personīgi ikdienā ļoti ietekmējusi ir ceļa izjūta, vērojums un pārdzīvojums tā laikā – arī tā ir sava veida meditācija. Tagadne un gaidas, koncentrācija un ļaušanās. Tādēļ šī izrāde ir kā ceļojums – kā procesa izjušana. Un hipnotizējoši attēli izrādes laikā palīdz vienlaicīgi koncentrēties un atslēgties no realitātes.

Elīna Cire – Kā tu sadzīvo ar šķietami nemitīgi pieaugošo laika tempu? Sanāk, ka izrāde savā ziņā ir dzīvs videoklips, un skatītājiem-klausītājiem ir iespēja būt klāt pašā radīšanas mirklī?

Gita Straustiņa – Tas ir satraucoši un fascinējoši… Katrā “Cilvēks uz trepēm” izrādē video scenogrāfija tiek radīta it kā no jauna, jo tā nav sastingusi, samontēta un ierakstīta diskā. Esmu katras izrādes tiešs dalībnieks, jo video tiek montēts reālā laikā visā izrādes norisē. Jo arī izrādes norise ir vienmēr mainīga. Vislieliskākais izrādes laikā ir tas, ka katru reizi es sajūtu pārdzīvojumu, “skudriņas pār kauliem”. Un tas nav saistīts ar stresa līmeni, kas ir dabisks, veidojot publisku uzstāšanos. Izrāde arī ir veids kā izdzīvot, sajust laiku un būt tā dalībniekam un veidotājam. Un brīžiem apstādināt laiku….

Elīna Cire – Izrāde “Cilvēks uz trepēm” nebūt nav tava pirmā sadarbība ar teātri video jomā. Kāda, Tavuprāt, ir video loma mūsdienu teātra scenogrāfijā?

Gita Straustiņa – Iepriekš esmu sadarbojusies ar Simonu Orinsku, Modri Tenisonu un Arti Gulbi, veidojot video buto teātra izrādēm. Visbūtiskākais, pēc manām domām, ir izrādē saglabāt vienotību noskaņā un idejā. Lai video ir kā sinerģisks dalībnieks, nevis galvenais uzsvars un spēlētājs. Video ir spēcīgs mēdijs. Ar to var daudz izteikt, izveidot – tas ir ar iekšēju dinamiku, režiju, kustību. Bieži es video projekcijas veidoju arī kā gaismas scenogrāfijas elementu, ieviešot gaismas kinētiku kopējā norisē. Jāatzīst, ka mūsdienās video ir diezgan pieejams tehnoloģisks risinājums, tikai ir nepieciešama ideja un drosme tā jēdzieniskai un radošai izmantošanai.

Elīna Cire – Ko Tu teiktu ārzemniekam, kas lūgtu Tev ieteikt 3 šobrīd interesantākos videomāksliniekus Latvijā?

Gita Straustiņa – Grūti izdarīt izvēli, jo noteikti ir pietiekami daudz ļoti labu darbu, par kuriem es neko nezinu. Pieminēšu Mārtiņu Ratniku, Inesi Vēriņu un Katrīnu Neiburgu.

Elīnas Cires intervija ar videomākslinieci Gitu Straustiņu (Cilvēks uz trepēm) | e-art.lv

Jau piekto reizi Latvijas Kultūras akadēmija aicina kinogardēžus uz bezmaksas nakts filmu skati ar nosaukumu”Crazy Night”. Tā norisināsies naktī no 17. uz 18. martu kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē, sākot no plkst. 22.00 un turpināsies līdz nākošās dienas rītausmai.

Ņemot vērā, ka filmu maratona apmeklētāju būtisku daļu veido jaunās paaudzes cilvēki, šoreiz skates tēma ir atsauce uz leģendāras Jura Podnieka 80. gados uzņemtās filmas nosaukumu”Vai viegli būt jaunam?”. Un ar šo filmu festivāls arī tiks atklāts, bet tai sekos trīs pavisam jaunas mākslas filmas no Polijas, Krievijas un Norvēģijas, kuras ļoti veiksmīgi un suģestējoši traktē šo tēmu mūsdienās. Katra no šīm filmām kino nakts “Crazy Night” laikā piedzīvos savu Latvijas pirmizrādi. Visas trīs jau ir tikušas apbalvotas starptautiskos festivālos un vairākās valstīs ir paspējušas iekarot skatītāju sirdis un prātus.

Katra filma ataino citu jaunības posmu. Poļu filmas “Pašnāvnieku zāle” galvenajam varonim Dominikam ir 18 gadi, viņš pieder emo subkultūrai un arvien dziļāk grimst virtuālajā pasaulē. Kādā ballītē Dominiks tiek izprovocēts noskūpstīt savu draugu, tajā brīdī pat nenojaušot, cik lielā mērā tas izmainīs visu viņa dzīvi. Krievu filmā “Skābeklis”, kuru pēc savas slavenās šāda paša nosaukumu lugas, uzņēma krievu dramaturgs un teātra režisors Ivans Viripajevs, starp 20-gadniekiem – puisi no Krievijas laukiem un meiteni no Maskavas – rodas “skābeklis”. Katrā”Crazy Night” festivālā tiek rādīta viena filma, kuru vislabāk var apzīmēt ar vārdu “crazy”. Šoreiz tas būs tieši šis ārkārtīgi dinamiskais un krāšņais Ivana Viripajeva darbs. Tā kā iepriekšējā filmu skatē rādītā norvēģu režisora Joakima Trīra debijas filma “Reprīze” saņēma ļoti labas skatītāju atsauksmes, šoreiz tiks parādīta šī režisora jaunākā filma “Oslo, 31. augusts”. Tās galvenajam varonim Andersam ir pāri 30, viņa jaunība tuvojas beigām, taču viņš nezina, kā dzīvot tālāk…

Jāatzīmē, ka arī filmu autori ir gados jauni cilvēki. Poļu filmas veidotāji (režisors, scenogrāfs, galveno lomu atveidotāji) visi ir dzimuši 80. gados, bet Ivans Viripajevs un Joakims Trīrs – 70. gados.

Lai palīdzētu izturīgākajiem skatītajiem atgūst garīgo līdzsvaru pēc turbulentajām mūsdienu filmām un labi noskaņoties jaunai dienai, festivāla noslēgumā, tiks prezentēta franču kino klasika – 1964. gada filma “Šerbūras lietussargi”, kurā savulaik debitēja franču kino karaliene Katrīne Denēva.

Kino nakts laikā tiks dota iespēja arī jaunajiem Kultūras akadēmijas kino režijas studentiem – pirms pilnmetrāžas filmu izrādīšanas tiks demonstrētas studentu īsfilmas.

“Crazy Night” ir unikāls Latvijas mēroga pasākums. Festivāla uzdevumi ir mēģināt veidot pretsparu komerciālo filmu ieplūdumam Latvijā un pieradināt plašu sabiedrību pie kvalitatīva autorkino skatīšanās, kā arī informēt auditoriju par labākajiem kino mākslas sasniegumiem Eiropā, vienlaikus mēģinot nedublēties ar komerciālajiem festivāliem.

Apmeklējums “Crazy Night” skatēs tradicionāli ir bez maksas, neļaujot cilvēku ekonomiskajam stāvoklim būt par šķērsli festivāla apmeklējumam. Tas iespējams, pateicoties ārvalstu vēstniecībām un kultūras institūtiem, kuri nodrošina bezmaksas tiesības filmu izrādīšanai, kā arī Rīgas domei un Valsts Kultūrkapitāla fondam, kuri piešķir līdzekļus kinozāles nomai.

Priekšroka pirmajiem tikt ielaistiem zālē būs apmeklētājiem, kuri sestdien, 17. martā būs piedalījušies LKA INFORMĀCIJAS DIENĀ (Rīgā, Ludzas ielā 24, no plkst. 12.00 līdz 15.00; reģistrācija no plkst. 11.00) un tur saņēmuši Akadēmijas zīmodziņu.

Crazy Night 5 programma.

Atbalsta: Francijas institūts, Norvēģijas vēstniecība, Polijas vēstniecība, kino kompānija”Volga” (Krievija), kino festivāls”Era. Nowe Horyzonty” (Polija), Norvēģijas kino institūts, Jura Podnieka studija.

Festivāla idejas autors un organizators – Kšištofs Širšeņs /Krzysztof Szyrszeń/

Kino nakti CRAZY NIGHT 5 Kultūras Akadēmijā. Tēma: Vai viegli būt jaunam? | e-art.lv

“Tautas mākslā sakņota Dziesmu un deju svētku tradīcija visspilgtāk pauž mūsu nācijas radošo spēku. To ir būtiski saglabāt un atmodināt arī mūsu ikdienā. Šis pārsteigums ikvienam atgādinās par brīžiem, kad visi kopā esam jutušies varoši, stipri, saliedēti un radoši! Radošums vibrēs!” norāda Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

Pulcējamies zālē pie starptautisko vilcienu kustības sarakstiem!

20 minūšu pārsteigumu sarūpējis Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) un Latvijas Kultūras akadēmija.

Radošās darbības nedēļa RADI! Rīgas Dzelzceļa stacijā! | e-art.lv

Diskusijā piedalīsies kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce un citi valsts un pašvaldību sektora pārstāvji – kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības nozaru, radošo industriju pārstāvji un eksperti, augstskolu mācībspēki un studenti. Nozīmīga loma diskusijā būs Lielbritānijas radošo industriju ekspertiem – Džonam Ņūbiginam un Polam Kolardam, kā arī Igaunijas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniekam un ES atvērtās koordinācijas metodes darba grupas par kultūras un radošajām industrijām priekšsēdētājam Ragnaram Sīlam.

Diskusija Spīķeru koncertzālē

Diskusijā Spīķeru koncertzālē no plkst. 10:00 līdz 16:00 plānotas trīs paneļdiskusijas:

1. Radoša valsts – kurp mēs ejam? Vīzija un stratēģijas;
2. Radoša valsts – radošas partnerības. Latvijas radošo industriju platformas darbības modelis;
3. Radoša valsts – kopīgs stāsts. Zīmols un mērķauditorijas. Diskusija notiks angļu un latviešu valodās.

Nedēļa RADI! akcentē, ka Latvijas cilvēku radošais potenciāls un talanti ir neizsmeļama enerģija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. RADI! aicina atklāt vēl neizmantotās iespējas, kā kultūras un radošajām industrijām raksturīgā radošā domāšana un radošie risinājumi var palīdzēt veidot radošāku pārvaldi, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

Pieteikšanās

Pieteikšanās dalībai diskusijā pagarināta līdz 13.marta plkst.12:00, aizpildot veidlapu, kas atrodama Kultūras ministrijas mājas lapas sadaļā – Radošās darbības nedēļas RADI!. Diskusiju organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar Britu padomi Latvijā, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru un Latvijas Kultūras akadēmiju.

No 12. līdz 18. martam visā Latvija noritēs Radošās darbības nedēļa RADI!, kuras mērķis ir parādīt Latvijas radošo potenciālu, pieredzi un sasniegumus.

Diskusija par radošas Latvijas stratēģijas un sadarbības platformu | e-art.lv

Lielās Mūzikas balva 2011 par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē saņēma Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais

Gada debija

Paula Šūmane koncertā “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē. Paulai Šūmanei tika pasniegta arī “Hennessy” naudas balva, kas tiek piešķirta profesionālajai izaugsmei.

Gada jaundarbs

Arturs Maskats “Venēcijas rindas” soprānam un klavieru kvartetam , pirmatskaņojums 5. augustā Cēsu Meža skolā – Inga Kalna, klavieru kvartets RIX

Gada koncerts

“Kančeli, Karlsons un Perts Lielajā Piektdienā” – Ieva Parša, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)

Gada uzvedums

Džoakīno Rosīni opera “Seviljas bārddzinis” Latvijas Nacionālajā operā (producents – Latvijas Nacionālā opera)

Par izcilu sniegumu

Kristīne Opolais solokoncertā 12. martā Latvijas Nacionālajā operā

Par izcilu interpretāciju

Reinis Zariņš – solokoncerts 28. februārī Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, solo V.A.Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā 25. martā Lielajā ģildē, koncerts “Reiz francūzis Amerikā” 10. novembrī Spīķeru koncertzālē

Par izcilu darbu ansamblī

Ilze Zariņa – par izcilu koncertmeistares darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī

Portāla “Delfi” publikas simpātijas balva – dziedātājai Silgai Tīrumai

Lielās Mūzikas balva 2011 laureāti | e-art.lv

Karnevāla noskaņām iesildīties var sekojot līdzi Radio SWH, kur nedēļā no 13. līdz 17. februārim katru dienu viesojas mākslinieki no Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un studentu vidus. Mākslinieki radio ēterā stāsta gan par savu radošo darbu, gan dalās labākajos stāstos par saviem piedzīvojumiem Mākslas akadēmijas karnevālos. Vienlaikus mākslinieku ciemošanās radio ir kā interaktīvas performances, jo katrs mākslinieks uz vietas studijā piedalās gleznas tapšanā, savukārt radio klausītājiem ir iespēja studijā esošajiem māksliniekiem sniegt norādes par to, kas mākslas darbā būtu atspoguļojams.

Pašā karnevāla naktī Latvijas Mākslas akadēmija pārtaps par leļļu rūpnīcu – maģisku un brīnumu pilnu pasauli, kur var notikt viss neiespējamais. Cauru nakti rūpnīcā strādās vairāk nekā četrdesmit dīdžeji, ar dzīvo mūziku uzstāsies visdažādāko stilu grupas, būs apskatāmi teatrāli priekšnesumi, “Baltic Shorts” īsfilmas un mākslinieku darbi. Krāšņās atmosfēras radīšanā neiztikt arī bez savdabīgām Mākslas akadēmijas studentu veidotām dekorācijām, kas pašas par sevi ir neatkārtojami mākslas darbi.

Uz karnevāla lielās skatuves pozitīvu emociju lādiņus ražos leģendārā latviešu grupa “Pērkons”. Rūpnīcā mītošās lelles un rotaļlietas atdzīvinās blūza grupa “Latvian Blues Band”, kā arī jaunās grupas, kas jau paguvušas iemantot publikas atzinību – “Čehols”, “Sus dungo” un “Samba de Riga”. Uz skatuves kāps arī Kombuļu Inese un apmeklētājus gaidīs daudz pārsteidzošu un aizraujošu notikumu, tostarp labāko karnevāla tērpu apbalvošanas ceremonija.

Radio SWH skatuvē pazīstamie radio dīdžeji Ufo, Normunds Rutulis, Artis Dvarionas un Little Freddy rūpēsies par neaizmirstamas diskotēkas radīšanu. Būs arī muzikāls pārsteigums, izmantojot īpašus instrumentus, kā arī interaktīva TV vīdžejošanas performance. Skatuves teritorijā būs apskatāms arī panno, kas veidots no gleznām, kas tapušas nedēļas garumā Radio SWH studijā. Autoru vidū – Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs, prorektors prof. Kristaps Zariņš, gleznotājs Andris Vītoliņš, mākslinieks un Akadēmijas profesors Aigars Bikše un citi.

Tikmēr “Give and Get” festivāla organizatori pasākumā piedalīsies ar “Bērnības naivuma istabu”, aicinot apmeklētājus atcerēties saulaino bērnību un pakavēties atmiņās, spēlējot spēles un rotaļājoties. Savukārt mazajā amfiteātrī Leļļu teātra aktieri demonstrēs dažādus priekšnesumus un piedāvās klātesošajiem izmēģināt roku skicēšanā. Stafeti no Leļļu teātra pārņems akta skicēšanas darbnīca, kurā visi klātesošie varēs pierādīt savas prasmes zīmēšanā. Papīrs un zīmuļi – nodrošināti.

Karnevālā enerģijas uzlādi veiks “Red Bull Stage”, kur uzstāsies importa un eksporta deju mūzikas eksperti – DJ Nitro no Beļģijas, DJ Quest no Igaunijas – vienīgais DJ no Baltijas valstīm, kurš piedalījies pazīstamajā “Red Bull Music Academy”, kā arī Kaspars Bindemanis, Toms Grēviņš un citi. Muzikālo ainu papildinās pieci rūpniecības cehi, kuru programmu veidos vairākas DJ apvienības: Dubstep.lv, Sturmbloks, Rasols, BM production un 808.lv. Cienītājiem būs pieejama arī alternatīvā roka skatuve, kur neformālā un bohēmiskā gaisotnē uzstāsies grupas “Parara” un “Bērnības milicija”. Brīvo atmosfēru papildinās mini skeita rampa, kas atradīsies turpat blakus.

Klātesošajiem viesiem būs arī izdevība aplūkot īpaši karnevāla vakaram izveidotu izstādi, kurā būs eksponēti Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju darbi. Laika posmā līdz pusnaktij apmeklētāji būs aicināti balsot par sev tīkamākajiem mākslas darbiem, kā rezultātā taps zināma skatītāju simpātija. Balsojuma uzvarētājs saņems iespēju ar “Tallink” atbalstu doties ceļojumā uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu.

LMA karnevāls LEĻĻU RŪPNĪCĀ 2012.02.13.programma

Latvijas Mākslas akadēmijas 74. karnevāls LEĻĻU RŪPNĪCĀ | e-art.lv