21. augustā no 11.00 līdz 21.30. Priecīgu un krāsainu Rīga sola šo dienu, daudzbalsīgu skaņu virpulī savērpjot skanīgus un košus dziesmu un deju dzīparus.

Taureņu vasaras vieglumu izdejos Zelta sietiņš ar solistiem Anci Krauzi, Normundu Rutuli, Kasparu Markševicu un Zani Gudro. Baltus bērnības atmiņu sapņu mākoņus stumsim kopā ar Aishu izrādē bērniem un vecākiem Pifa piedzīvojumi.

Rīgas ātradīšanas čempionāts ļaus ikvienam iemēģināt roku košo dzīparu sporta disciplīnās. Īpaši amata prasmes paraugdemonstējumi sniegs iespēju iepazīt amatu pratējus izstādē Rīgas logi, kuros ieskatoties, pie darba atradīsim gan audējus, gan pinējus, gan puķu kārtotājus un podniekus. Amatnieku Gadatirgū varēs iegādāties visu, ko vien sirds kāro.

Sprīdīša skola aicinās uz vasaras pilnbrieda dabas norišu godināšanas, labības, zālāju izzināšanas, vainagu vīšanas un svaru un mēru darbnīcu. Bet Leļļu teātra darbnīcas viesi varēs piedalīties improvizētā teātra izrādē.

Bērnu un ģimenes svētkos visi aicināti griezt danci un iet rotaļās danču un rotaļu laukumos, skriet koka kājām kā Garkājtētiņš, piedalīties skalu un maisu lēcēju, karošu spēļu un maisu nesēju sacensībās. Gaiss viļņosies pūtēju orķestru Auseklītis un Fanfara tauru skaņās. Deju grupas Dzirnas uzvedums Windwave-Vēja šalkas, ļaus ieklausīties maģiskās dabas skaņās un sajust tās dejas ritmā Agra Daņiļeviča horeogrāfijā.

Latvijas grāmatizdevēji aicina apmeklēt Rīgas Grāmatu ielu, kur svētku viesus sagaida plašs grāmatu klāsts un ielūdz uz tikšanos ar autoriem Kultūras teltī. Nacionālā bibliotēka svētku viesiem piedāvā grāmatu lasītāju iemīļoto Grāmatu maiņas punktu – Nāc un mainies!

Svētkus izdejos tautas deju ansambļi Daiļrade, Dancis, Gatve, Līgo un Teiksma. Ģimenes dienas noslēgumā Rīgas vokālās džeza grupas Assembly Singers un dziedošo aktieru ansambļa Drama uzstāšanās.

22. augustā 12.00 līdz 19.00

1. Folkfestivāls Rīga 2010 – Pašā Rīgas Viducī.

Arī nākamajā dienā turpināsies amata prasmju paraugdemonstrējumi, Rīgas Grāmatu ielas pasākumi un Amatnieku Gadatirgus.

21. un 22. augustā sabiedriskais transports Rīgā bez maksas

Pirmais, ko meklē jebkurš prasīgs mūsdienu ceļotājs, ir labs draugs vai vismaz paziņa pilsētā, kurp viņš iecerējis doties. Taču sakāpinātās steigas pasaulē par “draugu” var kļūt arī grāmata, kas veidota ar mērķi ne vien demonstrēt aprobētu glamūru un iestaigātus ceļus, bet atklāt pilsētu, kuru nav iespējams atrast tūristu pūlī.

Ikviens no mums zina, ka vispilnvērtīgākā ir saruna dzimtajā valodā, tālab nule kā iznākušā ceļveža radošā komanda ir jo īpaši pacilāta, ka tagad – līdzās izdevumam angļu valodā un septembrī klajā nākošajai grāmatai vācu valodā, kas tapusi sadarbībā ar izdevniecību Sunday Books – dienasgaismu ieraudzījis arī ceļvedis Another Travel Guide РИГА / Независимый путеводитель.

Tādējādi arī krievu valodā runājošajiem tūristiem tiks sniegta iespēja iepazīt Latvijas galvaspilsētu visā tās daudzveidībā – no simboliskām pilsētas zīmēm līdz nomaļu pērlēm un tikai vietējiem iedzīvotājiem zināmām un mīļām vietām.

Šis ceļvedis nav ierastais gids spožajos vākos, kādu jums piedāvās teju katra pasaules metropole. Šoreiz savas iemīļotās takas atklāj īsteni Rīgas insaideri – mākslinieki, arhitekti, uzņēmēji, žurnālisti, fotogrāfi u.c. cilvēki, kas mīl savu pilsētu un ir gatavi dalīties tās noslēpumos. Līdzās saturam būtisks ir arī izdevuma vizuālais tēls, kas apliecina tā radītāju izpratni par laikmetīgu dizainu.

Another Travel Guide РИГА / Независимый путеводитель idejas autori un realizētāji ir ceļojumu un modes žurnāliste Una Meistere, mākslas kritiķe un kuratore Daiga Rudzāte un dizaingrafiķis Kirils Kirasirovs. Grāmatas izdevēji ir interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem anothertravelguide.com un kultūras projektu aģentūra Indie.

“Šī grāmata ir mēģinājums pavēstīt domubiedru stāstu par pilsētu, kurai tik cieši esam piederīgi. Šis ceļvedis nav formāla norāžu sistēma tūristam, tas ir pilsētas zīmju, tēlu, simbolu un vietu krājums, kura mērķis ir atklāt patieso Rīgas un tās iedzīvotāju identitāti. Parādīt to pilsētu, kas mums patīk,” teic Una Meistere.

“Another Travel Guide Рига” mērķis ir mudināt arī krievu valodā runājošos tūristus arvien biežāk izvēlēties Rīgu par sava ceļojuma galamērķi.

Izdot ceļvedi krievu valodā autorus pamudināja arī aizvien pieaugošais pieprasījums pēc rudenī prezentētās ceļveža angļu versijas. Gada pirmajā pusē tas tika atjaunots, papildināts un izdots atkārtoti. Ceļveža veidotāju mērķis ir, lai grāmata Rīgas viesiem būtu ilgstoši pieejama un tās saturs tiktu atjaunots atbilstoši laika aktualitātēm. Šo koncepciju iecerēts saglabāt arī krievu valodas versijā.

Vietējā gida novadpētnieka Josifa Ročko pavadībā ikvienam Daugavpils pilsētas viesim un interesentam ir iespēja iepazīties ar sinagogu un ekspozīciju, uzzinot interesantus un aizkustinošus vietējo ebreju ģimeņu stāstus, ebreju dzīves vēsturiskos aspektus, lūgšanu tradīcijām, altāra nozīmi sinagogā u.c.

Ekspozīcijas un sinagogas apmeklējums ir bez maksas (par ziedojumiem), iepriekš piesakoties pa zemāk minēto tālruņa numuru vai e-pastu.

Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā, bet tās fasādes ir vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Celtnes iekārta atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā veikta celtnes renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Norises vieta: Rīga, Andrejsala, Andrejostas 4, liels bērzs pie “Naivas mākslas muzeja”.

Dalības noteikumi:

1. Piedalīties permomancē var jebkurš, kas uzskata sevi par krievu dzejnieku un var, sēžot uz bērza, lasīt savu dzeju no galvas vai no lapas (dāmām – dzejniecēm garantēta palīdzība),
2. Tie, kuri nevar lasīt savu dzeju ne no galvas, ne no lapas, sēžot uz bērza, var izpildīt citus variantus, kā piemērām: “Krievu dzejnieki bučojas ar bērziem” vai “Krievu dzejnieki guļ zem bērziem”,
3. Tos, kuri nevar neko (vai neuzskata sevi par krievu dzejniekiem), aicinām būt par cienījamiem skatītājiem,
4. Cienījamie skatītāji, kuriem ir foto un video kameras, aicinām būt par foto un video hronikas veidotājiem, bet foto un video materiālus publicēs interneta ar norādi uz autoru vārdiem un norādēm uz to mājas lapām .

Dalību perfomancē var noformēt uz vietas. Pasākums tiks moderēts, bet ne stingri.

Papildus informācija: 2679261, prozapoeta@inbox.lv; Aleksejs Gerasimovs, tekstu autors un performers http://alexejgerasimov.livejournal.com/

Andra Hirša dzeju raksturo postpanku laikmeta un urbānās sabiedrības atspoguļojums savdabīgā un godīgā attieksmē pret ikvienu tēlu un tajā pieminētajiem personāžiem. Viņa dzeja ir kā aicinājums uz taisnību, kā aicinājums ielūkoties ikkatram savas dvēseles spogulī. Piedalījies dažādos dzejas pasākumos, publikācijas satori.lv, žurnālā Karogs un laikrakstā Kultūras forums.

Jaunā dzejniece Lotte Vilma par sevi: Mana dzeja ir mana iekšiene. Izklausās mazliet anatomiski? Būtībā dzejā ir viss, kas iekšēji manī rosās. Un vēl.. un vēl dzeja izvēlas mani, nevis es to. Man nav īsti izvēles, jo tā vienkārši nāk un ņem..un iet, kad tai tīk.

Elizabete Vizgunova: Varbūt, ka līdz šim es neesmu paspējusi izdarīt ārkārtīgi daudz lietu un es baidos, ka man nepietiks tam visam laika. Es nekad neesmu bijusi Islandē, bet gribētu gan..

Semjona Haņina (īstā vārdā Aleksandrs Zapoļs) dzejoļi, atdzejojumi, kā arī fotogrāfijas un raksti par mūsdienu literatūru un kinomākslu, kopš 1998. gada ir publicēti gan latviešu, krievu, igauņu, angļu un zviedru valodā izdotajos literārajos žurnālos, gan dzejas kopkrājumos Latvijā un Krievijā. 2003. gadā izdots dzejnieka pirmais dzejas krājums Только что/Tikko, kas publicēts bilingvālā izdevumā septiņu pazīstamu latviešu dzejnieku tulkojumā. Semjona Haņina publiskās aktivitātes kopš 1999.gada nesaraujami saistītas ar tekstgrupu Orbīta. Apvienība ir aizsākusi divvalodu grāmatu sēriju un Только что/Tikko ir otrā šīs sērijas grāmata. Runājot par dzeju Semjons uzskata, ka “dzeja ir tikai fiksācija, kurā nav dzīves krāšņuma. Liels kompromiss pašam ar sevi un apkārtējiem”.

Pēteris Draguns dzejoļu krājuma Inde autors, atdzejojis Latvijas jauno krievu dzejnieku (tai skaitā Semjona Haņina), ukraiņu un baltkrievu jauno dzejnieku darbus. Pētera dzejoļi pēta tumšos un draudīgos spēkus, kas mīt katrā cilvēkā un izlaužas sāpīgu atmiņu vai sirreālu vīziju veidā. Šo pasaules izjūtu, iespējams, harmonizē dažādu reliģiju simbolu klātbūtne un intensīvs jutekliskās pieredzes pārdzīvojums.

Ingmāra Balode dzejoļu krājuma Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli autore. Viņa tulko dzeju un prozu no poļu un angļu valodas. 2009. gadā viņas atdzejojumā izdota Ādama Zagajevska dzejas izlase Svešā skaistumā.

Marts Pujāts dzejoļu krājumu Tuk tuk par sevi un Mūsu dziesma autors. Publicējis arī stāstus un slejas laikrakstā Kultūras Forums un pašlaik strādā pie trešā dzejoļu krājuma.

Kārlis Vērdiņš ir trīs dzejoļu krājumu autors, nodarbojas arī ar tulkošanu un literatūras pētniecību. 2009. gadā izdota kopā ar citiem atdzejotājiem veidotā Josifa Brodska Dzejas izlase.

Vairāk informācijas par kafejnīcu TAKA un iknedēļas dzejas vakariem skatīt tīmekļa vietnē: http://pataku.wordpress.com

Izstāde Lielie mazie dziesmu svētki veltīta Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku piecdesmitgadei, izsekojot svētku priekšvēsturei, tapšanai un attīstībai. Gan šo, gan iepriekšējo svētku dalībnieki vēl joprojām aicināti papildināt izstādes ekspozīciju ar savām skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku piemiņas lietām.

Ikvienam piedāvājam arī apmeklēt ekskursijas gida pavadībā izstādē Lielie mazie dziesmu svētki. Ekskursijās muzeja speciālisti pievērsīs interesentu vērību neparastākajām izstādes detaļām, stāstīs par negaidītiem atklājumiem dziesmu un deju svētku liecību vākšanas un izpētes gaitā, kā arī ļaus uzzināt ar svētkiem saistītus stāstus, kuri ir plašāki par izstādes anotācijām. Kad tika pieņemts rīkojums neļaut mest gaisā diriģentus? Kā padomju gados cenzūra ietekmēja svētku simbolikas izveidi? No kādām izklaidēm mēģinājumu laikā centās atturēt dziedātājus un dejotājus? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes varēs noskaidrot, apmeklējot ekskursiju izstādē Lielie mazie dziesmu svētki. Jaunākā paaudze ekskursijas laikā varēs pielaikot tautas deju kolektīva kostīmus, apgūt dejas soļus un saprast, kā lielkoncertos tiek veidoti deju raksti.

Ekskursijas gida pavadībā izstādē Lielie mazie dziesmu svētki notiek:

• trešdienās plkst.13:00 un 16:00;
• ceturtdienās un sestdienās plkst.12:00 un 16:00.

Maksa par ekskursiju Ls 2, skolēniem, studentiem un ģimenēm ar bērniem – atlaides.

Edmunds Frīdvalds savulaik rakstīja amizanti provocējošus stāstiņus tumšās noskaņās par cilvēkiem un viņu attiecībām, šobrīd savu dzeju raksturo kā vecu atvilktņu saturu, lūpu pomādi uz piedurknēm un krusas graudos sasalušas sieviešu raudas.

Henriks Eliass Zēgers sevi aktīvi pieteicis gan dažādos dzejas lasījumos, gan publikācijās. Dzejnieks katru dzejas rindu piesātina ar enerģētiku, pārliecības spēku un neapstrīdamu personības valdzinājumu.

Jaunā dramaturģe Elvīra Bloma savā dzejā un lugās visādos veidos pārvar savu nepārvaramo vientulību. Tuvi tādi autori kā Andrievs Niedra un Fjodors Dostojevskis.

Toties Artūru Lūsi fascinē vārda spēks tekstā, jo vārds ārpus konteksta ir tikai kāda priekšmeta un domas apzīmētājs, simbols – un literatūra ir tā, kur dzejnieks ir radis vārda spēku. Tuvākie rakstnieki ir Mārgareta Atvuda, Silvija Plāta, Teds Hjūzs, Šeimass Hīnijs un Josifs Brodskis.

Konferences pamattēma būs valstu laikmetīgās mākslas un akadēmiskās mūzikas attīstības tendences Eiropā un sadarbības tīklu veidošana un stiprināšana. Konferencē notiks profesionāļu diskusija par “laikmetīgo akadēmismu”, tā tendenču pārklāšanos reģionā, mēģinot noskaidrot, kur meklējama kvalitātes robežšķirtne starp akadēmisko piedāvājumu un iespējamiem izklaides elementiem. Viens no mērķiem ir rosināt viedokļu apmaiņu par festivālu un notikumu programmēšanas problemātiku un veidiem, kā veicināt ekspertīzes un mākslas produkta “eksportu” un “importu”.

Dalībai konferencē aicināti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Islandes, kā arī Krievijas organizācijas un profesionāļi, kas darbojas vizuālās mākslas un akadēmiskās mūzikas jomās. Paredzams, ka šis projekts veicinās augstas kvalitātes projektu partnerību un aktivizēs iesaistīto organizāciju un profesionāļu sadarbību ilgtermiņā. Konferences mērķis ir sadarbības tīkla veidošana un stiprināšana starp dinamiskām laikmetīgās mākslas, mūzikas un to teoriju organizācijām kā kompetences centriem.

Referātus lasīs mūzikas kritiķis, žurnāla “Mūzikas saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis dialogā ar mākslas zinātnieci un kuratori, Krievu muzeja Laikmetīgā mākslas nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Oļesju Turkinu (Krievijas) un Anti-Festivāla (Somija) radošā direktore un producente Johanna Tukanena dialogā ar Parīzes Mūzikas muzeja direktoru Ēriku de Višēru. Apaļā galda diskusijās uzaicināti runāt Viļņas Laikmetīgās mākslas centra direktors, mākslas zinātnieks un kurators Ķestutis Kuizinas (Lietuva), izstāžu kuratore, mākslas kritiķe, monogrāfiju autore un publiciste Helēna Demakova, māksliniece, vizuālo mākslu žurnāla “Studija” galvenā redaktore Līga Marcinkēviča, komponists, mūziķis Kristaps Pētersons, diriģents Kaspars Putniņš, Sanktpēterburgas mākslas centra “Puškinskaja 10″ Kultūras programmu koordinatore Valentīna Kiričenko (Krievija), diriģents Normunds Šnē, žurnāla “Foto Kvartāls” galvenā redaktore, mākslas kritiķe un kuratore Alise Tīfentāle, mākslinieks Jans Tomiks (Igaunija), komponists, mūsdienu mūzikas grupas “eNsemble” mākslinieciskais vadītājs Boriss Filanovskis (Sanktpēterburga, Krievija), mākslas zinātniece un kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, mākslas zinātniece un kuratore Aesa Sigirjonsdotira (Īslande) un mākslas zinātniece un kuratore.

Konferences nosaukums atvasināts no Mākslas festivāla “Cēsis 2010″ ietvaros notiekošās Baltijas valstu laikmetīgās mākslas izstādes “Take Care”, kuras konceptuālajā uzstādījumā īpaša uzmanība veltīta mākslinieka un sabiedrības attiecību noskaidrošanai.

Plašāka informācija pieejama konferences mājas lapā – http://balticscandinaviannetwork.com/

Mājas lapā gan latviešu, gan angļu valodā pieejama informācija par konferenci, tās darba kārtību, dalībniekiem un atbalstītājiem. Sadaļā “Konferences forums” konferences dalībnieki izteiks savu viedokli jautājumos, kas tiks diskutēti arī konferences ietvaros. Savukārt sadaļā “Kultūras afiša” konferences organizētāji publicēs nozīmīgākās aktualitātes vizuālās mākslas un mūzikas jomā Baltijas un Skandināvijas valstīs.

Festivāla organizatori konferences organizēšanai finansējumu ir piesaistījuši no Ziemeļu Kultūras punkta (Nordic Culture Point). Konferenci atbalsta arī SIA “Alfor”.

Jūnijs ir pēdējais 9 mēnešus ilgā rakstu konkursa mēnesis, ko starptautiskās žurnālistu organizācijas FEJS Latvija lokālā grupa organizē sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Fondu. Konkursā jaunieši katru mēnesi aicināti izteikties par noteiktu Latvijā un/vai pasaulē aktuālu vai domu raisošu tēmu. Darbi jāsūta uz epastu fejs.latvija@gmail.com, un to izpausmes žanrs var būt katra dalībnieka brīvi izvēlēts: eseja, raksts, blogs, intervija, reportāža.

Iesūtītie darbi tiek publicēti FEJS Latvija mājaslapā lv.fejs.org, kur tos var lasīt un komentēt. Atkarībā no rakstu tematikas un saskaņojot ar autoru, tiek nodrošinātas arī tālākas rakstu publicēšanas iespējas konkursa sadarbības portālos www.esmaja.lv, www.e-art.lv u.c. Savukārt katra nākamā mēneša vidū tiek noteikts labākais iepriekšējā mēneša raksts un tā autors, kas saņem balvu no LU Fonda.

Katru mēnesi rakstu vērtēšanai tiek piesaistīts kāds Latvijas mediju pārstāvis. Līdz šim rakstus vērtējuši tādi žurnālisti kā Ieva Alberte, Ansis Bogustovs, Diāna Kārkliņa, Ģirts Kasparāns, Didzis Melbiksis, Kristaps Pētersons, Sandijs Semjonovs. Katru mēnesi rakstus vērtē arī konkursa pastāvīgā žūrija: FEJS Latvija rakstu konkursa veidotājas un LU Fonda pārstāve. Rakstu vērtēšana notiek pēc šādiem kritērijiem: oriģinalitāte, kvalitāte, nozīme.

Konkursa mērķis ir veicināt intensīvu informācijas apmaiņu par sabiedrībā aktuālām tēmām, kā arī dot iespēju jauniešiem, jo īpaši žurnālistikas studentiem veidot savu viedokli par noteiktiem tematiem un situācijām Latvijā un pasaulē, kā arī pilnveidot un papildināt savu profesionālo žurnālistisko pieredzi.

Vairāk informācijas par konkursu un citām FEJS Latvija aktivitātēm skatīt mājaslapā lv.fejs.org.

Neiedziļinoties sociālantropoloģiskajos traktējumos par reālo dzimumu skaitu, ikdienas pilsētas sastrēgumu mudžeklim cauri steidz uz darba vietām un brīvdienu saulē bauda pastaigas parkā, lasa grāmatas un apmeklē teātra izrādes un koncertus, skatās jau kuro reizi “Mūzikas Skaņas” un dzer tēju angļu gaumē, paraksta svarīgus līgumus, iepazīst pasaules plašumus, izmantojot lēto aviokompāniju karstos piedāvājumus, audzina bērnus, svin dzimšanas dienas, komentē politiskos notikumus virtuves sarunās un visādi citādi dažādo savu vienkāršo eksistēšanu – VĪRIETIS un SIEVIETE, veidojot kopumu, ko ierastajā leksikā dēvē par sabiedrību. Sabiedrību ar dažādām vēsturiski nozīmīgām niansēm un sakritībām, pieņēmumiem, stereotipiem, uzvedības normām un dzimumu lomu sadalījumu. Līdz šai dienai sabiedrības visums ir bijis viedokļu, šaubu, tradīciju un inovāciju ieskautā mijiedarbībā… Un lai vai kā – joprojām eksistē tradicionālās un modernās sabiedrības, un tās, kuras atrodas kaut kur pa vidu – pārmaiņu virpulī… Latvijas piemēru nevar skaidri definēt kā vienu vai otru, vien ieņemamās vietas pasaules statistiskajos aprēķinos dažādu sociālu jautājumu interpretācijās ļauj gūt priekšstatu par sabiedrības attīstības tendencēm.

Par spīti arābu kultūras strikti noregulētajiem likumiem (kuri joprojām ik dienas pierāda savu efektivitāti, novērojot tieši vīriešu un sieviešu uzvedības modeļus), Indijas piemēram (kur ne vien dzimums, bet arī kastu sadalījums ir spēcīgs ierocis cilvēktiesību pamatu ignorēšanai)… kamēr dažas kultūras (it īpaši mazattīstītajās valstīs – sevišķi Āfrikas, Okeānijas un Rietumāzijas reģionos) joprojām cīnās par dzimumu līdztiesības pastāvēšanu (par tiesībām uz pilnvērtīgu izglītību un karjeras iespējām), Latvijai savukārt vairāk pietuvinoties Rietumu dzīves standartiem (vismaz ideoloģiski, ja ne vienmēr praktiski) nākas vairāk vai mazāk risināt jautājumus dzimumu līdztiesības politikas progresēšanas virzienā. Lai arī spilgtākais piemērs diskriminācijai uz dzimuma pamata ir algas jautājums (kad kāds no dzimumiem saņem mazāku samaksu par līdzvērtīgu darba izpildi – 2006.gada veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū” noskaidrojās, ka vislielāko ieguldījumu dzimumu algu starpībā ienes abu dzimumu darbinieku nevienmērīgais sadalījums starp profesiju grupām, tautsaimniecības nozarēm, kā arī sabiedrisko un privāto sektoru. Pēc ES reitingiem par atalgojuma atšķirību ES ietvaros 2009.gadā Latvija bija progresējusi samazinot starpību no 18% (2006) uz 15,4% lielāku vidējo algu vīriešiem nekā sievietēm) ir daudz citu piemēru, kuros izpaužas dzimumu vienlīdzības principa ignorēšana. Ar to vistiešāk nodarbojas dažādas NVO (jo tām, atšķirībā no augstākām valsts instancēm, ir iespēja redzēt problēmas mikro-perspektīvā). Kā arī arvien biežāk sabiedrības uzmanība tiek vērsta par labu vienlīdzības principa praktizēšanai – dzimumu lomu transformēšanai un vēsturiski iesūnojušo stereotipu šķelšanai – par ierasto lietu kārtību (“sieviete pie plīts, vīrietis – darbā”), jo nav reālu pierādījumu tam, ka kāds no dzimumiem būtu nespējīgs veikt vienus tos pašus darba pienākumus vienlīdz kvalitatīvi. Bet kur pasaule virzās un vai izdosies paveikt tūkstošgades attīstības mērķus? Kāda dzimumu līdztiesība ir tavā skatījumā? “Dzimumu līdztiesība: jaunās tūkstošgades problēma, tendence vai izaicinājums?”

Norises laiks: Savus rakstus, blogus, intervijas, reportāžas un esejas vari sūtīt visu maiju!

Kur sūtīt: fejs.latvija@gmail.com, ar norādi rakstu konkursam!

Tev vienmēr ir gribējies būt daļai no kaut kā skaista, cildena un aizraujoša? Šī ir Tava iespēja!

13. aprīlī, pulksten 17:00, no Esplanādes MĀKSLINIEKU MOBILAIS GĀJIENS

Mēs, Mākslas dienu organizētāji, aicinām Tevi piedalīties Mākslas gājienā, kas norisināsies Mākslas dienu ietvaros. Šī gada Mākslas dienu sauklis ir “Es tieši uz ielas eju tev klāt, es gribu ar tevi parunāt” no Imanta Ziedoņa dzejoļa. Šoreiz Mākslas dienās vēlamies runāt par toleranci, kas ļauj pastāvēt līdzās tik dažādām sabiedrības personībām, un ļauj tām virzīties uz kopējiem mērķiem. Tieši saruna veicina mūsu (sabiedrības) savstarpējo toleranci un saprašanos.

Tiek uzskatīts, ka gājiens ir diezgan galējs un aktīvs uzskatu paušanas veids. Ar gājienu mēs gribam ļoti tiešā veidā paust to, ka saruna un saprašanās ir ļoti nepieciešana.

Mēs aicinām piedalīties visus māksliniekus, mākslas atbalstītājus, radošus un aktīvus cilvēkus, kas vēlas piedzīvot šo gājienu kopā ar mums kā skaļu, jautru, pavasarīgi raibu performanci Rīgas centrā! Visi radošo profesiju pārstāvji var piedāvāt idejas kā izdaiļot šo gājienu ar performancēm, mobiliem mākslas darbiem, runām un dziesmām, droši uzrunāt nejaušu garāmgājēju un aicināt pievienoties. Sparīgas dziedošas taures, krāsainas lentes un plakāti, skaļas balsis – domātājiem, darītājiem, rakstītājiem, kritizētājiem, romantiķiem, pragmatiķiem. Būsim vienoti!

Katrs mākslinieks ir aicināts nest kādu savu darbu kā plakātu. Dalību gājienā lūdzu pieteikt līdz 12. aprīlim uz e-pastu: parmija@inbox.lv. Temata ailītē norādot: „Gājiens”.

Pulcēšanās Esplanādē plkst. 16:45. Gājiena sākums: plkst. 17:00. Maršruts: Esplanāde – Rīgas Mākslas telpa.

Katrs interesents ir aicināts piedāvāt idejas kā jebkādā radošā veidā varētu veicināt cilvēku sarunas par un ap mākslu. Gaidām Jūsu idejas!

Rakstu konkurss, ko organizē starptautiskās žurnālistu organizācijas FEJS Latvijas lokālā grupa sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Fondu, uzsākts 2009. gada septembrī un ilgs līdz šī gada jūnijam. Konkursā jaunieši katru mēnesi aicināti izteikties par noteiktu Latvijā un/vai pasaulē aktuālu vai domu raisošu tēmu. Darbi jāsūta uz epastu fejs.latvija@gmail.com, un to izpausmes žanrs var būt katra dalībnieka brīvi izvēlēts: eseja, raksts, blogs, intervija, reportāža.

Iesūtītie darbi tiek publicēti FEJS Latvija mājaslapā lv.fejs.org, kur tos var lasīt un komentēt. Atkarībā no rakstu tematikas un saskaņojot ar autoru, tiek nodrošinātas arī tālākas rakstu publicēšanas iespējas konkursa sadarbības portālos www.esmaja.lv, www.e-art.lv u.c. Savukārt katra nākamā mēneša vidū tiek noteikts labākais iepriekšējā mēneša raksts un tā autors, kas saņem balvu no LU Fonda.

Katru mēnesi rakstu vērtēšanai tiek piesaistīts kāds Latvijas mediju pārstāvis. Līdz šim rakstus vērtējuši tādi žurnālisti kā Ieva Alberte, Ansis Bogustovs, Diāna Kārkliņa, Ģirts Kasparāns, Didzis Melbiksis, Kristaps Pētersons. Katru mēnesi rakstus vērtē arī konkursa pastāvīgā žūrija: FEJS Latvija rakstu konkursa veidotājas un LU Fonda pārstāve. Rakstu vērtēšana notiek pēc šādiem kritērijiem: oriģinalitāte, kvalitāte, nozīme.

Konkursa mērķis ir veicināt intensīvu informācijas apmaiņu par sabiedrībā aktuālām tēmām, kā arī dot iespēju jauniešiem, jo īpaši žurnālistikas studentiem veidot savu viedokli par noteiktiem tematiem un situācijām Latvijā un pasaulē, kā arī pilnveidot un papildināt savu profesionālo žurnālistisko pieredzi.

Vairāk informācijas par konkursu un citām FEJS Latvija aktivitātēm skatīt mājaslapā lv.fejs.org.

Grāmatas autoru Ulfu Eriksonu uz sarunu aicinās tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs. Diskusijā par romānu piedalīsies dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska, kā arī dzejniece Liāna Langa.

Ulfa Eriksona (1958) postmodernais romāns “Stikla cilvēki” (Varelser av glas) latviski iznācis Jāņa Rozes apgādā. Tas ir dažādu atmiņu, atsauču un pārdomu blīvi caurvīts stāsts par četriem nejaušības kopā savestiem draugiem – skeptiskiem intelektuāļiem – mūslaiku tukšības un pliekanības patērētājlaikmetā. Tomēr romānu var uztvert arī kā metaromānu, kas dekonstruē reālisma pretenzijas, ņemot talkā valodu un tās neierobežotās iespējas.

“Romāns “Stikla cilvēki” ir gan fantastisks vēstījums maģiskā reālisma garā, gan blēņu stāsts, gan filosofisks un sabiedriski-socioloģiski-psiholoģisks domraksts, gan dzeja, dzejproza, epifānijas, gan arī satīra un pastičo, tukšu frāžu un pretencioza augstā stila imitēšana un izsmiešana, gan…” – raksta Juris Kronbergs, tulkotājs.

“Šo milzīgo, asociācijām bagāto, pāri malām plūstošo vielu kopā satur savdabīga dzīves izjūta, vientulības melanholija, savdabīgi gaišs apkārt klīstošs nemiers. Tādēļ labirintveida saturs nekad neņem virsroku, romāns ir un paliek caurredzams, skaidrs kā stikls, lai cik meandros stāstījums vītos. Ar savu īpatno un skaisto romānu Ulfs Eriksons vienkārši paveicis to, par ko visi romānu autori sapņo: uzbūvējis caurspīdīgu laika tvertni, stikla radījumu, kas sevī ietver aizgājušā laika silto elpu,” – vērtējis laikraksts Dagens Nyheter.

Grāmata izdota ar Zviedrijas Kultūras padomes (Statens Kulturråd) finansiālu atbalstu.