Jau ziņots, ka “Fonofest 6″ 2011. gadā norisināsies ierastajā vietā un laikā – Uplandos otrajā jūlija nedēļas nogalē. Nākošā gada sagatavošanās darbi jau ir uzsākti, kas sevī ietver arī festivāla norises vietas labiekārtošanu un paplašināšanu. nfo: www.fonofest.com

Pieteikuma anketa pieejama www.opa.lv un www.jauns.lv.

Pasākuma vadmotīvs: māksla ir visapkārt – saskati to!

Festivālā aicināti piedalīties jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kuri ir amatieri īsfilmu veidošanā, dzīvo, mācās vai studē Liepājā vai Kurzemes reģionā. Īsfilma pirms tam nevar būt publiski rādīta jau kādā festivālā vai konkursā. Amatiera īsfilmu festivāla mērķis ir popularizēt video amatierismu Liepājā un Kurzemes reģionā un veicināt jauniešos interesi par video un filmu mākslu.

Festivāla īsfilmu kategorijas:

• dokumentālās un mācību īsfilmas;
• mākslas īsfilmas;
• animācijas īsfilmas.

Pieteikšanās ilgst līdz 16. jūlijam iesūtot vai atnesot personīgi sekojošus materiālus:

• pieteikšanās anketu,
• īsfilmu (CD/DVD vai citu formātu),
• spilgtākos kadrus no īsfilmas fotogrāfiju veidā,
• īsu aprakstu par īsfilmu

Iesniegt līdz 2010.gada 16.jūlijam Liepājas Jaunatnes centrā Rožu laukums 5/6, Liepāja, LV-3401, 83. kabinetā (3.stāvs), darba dienās no plkst. 14:00 līdz 17:00 vai pa e-pastu apvieniba.opa@gmail.com

Pieteikuma anketa pieejama www.opa.lv un www.jauns.lv

Marlēne Dītriha (Marlene Dietrich)

Marlēne Dītriha ir pirmā vācu kinoaktrise un dziedātāja, kas filmējusies Holivudā. Savu karjeru viņa uzsāk pagājušā gadsimta 20 gados Berlīnē kā kabarē dziedātāja. Līdz 1929. gadam Dītrihas kontā jau ir 17 mēmā kino lentes un pirmās epizodes skaņu filmā. Marlēnei patīk izaicināt publiku ar saviem mīlas romāniem un, provocējot sensāciju alkstošo publiku, sabiedrībā parādīties vīriešu frakā.

1930 gadā aktrisi uz galveno lomu filmā “Der Blaue Engel” (“Zilais eņģelis”), atpazīstamākajā tā laika vācu kinostudijā UFA, uzaicina režisors Jozefs Šternbergs. Iespējams, ka šai muzikālajā drāmā Marlēne atveido pati sevi- kabarē dziedātāju Lolu. Dziesmas, kas skan filmā ir neiedomājami populāras un kļūst par Dītrihas koncertprogrammas klasiku. Aktrise bieži sniedz koncertus Parīzē, Londonā, Lasvegasā, Kopenhāgenā, Sidnejā un viesojas arī pēckara Vācijā. Izrādās, ka šai mēmā kino aktrisei piemīt pirmo skaņu filmu sieviešu lomās tik būtiskā izteikti erortiskā balss. Zilais eņģelis gūst milzīgu publikas atsaucību un Marlēne ar Lolas lomu kļūst par īstu filmu zvaigzni. Pēc filmas pabeigšanas Dītriha seko režisoram uz ASV un turpina filmēties pie Šternberga Holivudā. Režisors nežēlo naudu aktrises honorāriem, dārgiem automobīļiem, krāšņiem tērpiem un ekskluzīviem apartamentiem. Viņš nežēlo naudu savas iemīļotās filmu zvaigznes publiskā tēla uzturēšanai. Kad Vācijā pie varas nāk Hitlers, Dītriha pieņem ASV pilsonību. Viņa nav tikai Šternberga aktrise, bet ar lieliem panākumiem filmējas arī pie Ernsta Lubiča, Frica Langa, Billija Vaildera un Alfreda Hičkoka. Aktrisi draudzīgas un pat tuvas attiecības saista ar daudziem izciliem tā laika aktieriem, režisoriem un rakstniekiem, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pieder pasaules intelektuālajai, mākslas, literatūras un kultūras elitei. Viņas tuvākajā draugu lokā ir arī Žans Gabēns un Ēriks Marija Remarks. Dītriha, jeb Marija Magdalēna fon Loša, dzimusi 1901.gada 27.decembrī, Berlīnē. Viņa mīl sevī noslēpumaino Marlēni un uzticas mūžīgās jaunības noslēpumam tik ļoti, ka pēc aktīvās aktrises karjeras beigām, gadu desmitiem neiziet no sava nama Parīzē, lai neviens neredzētu – kā viņa noveco. Marlēne Dītriha mirusi 1992. gadā Parīzē un apglabāta Berlīnes kapos.

15.jūnijā 16.00 Čaka muzejs aicina uz bezmaksas kinoseansu Zilais eņģelis.

Konferences pamattēma būs valstu laikmetīgās mākslas un akadēmiskās mūzikas attīstības tendences Eiropā un sadarbības tīklu veidošana un stiprināšana. Konferencē notiks profesionāļu diskusija par “laikmetīgo akadēmismu”, tā tendenču pārklāšanos reģionā, mēģinot noskaidrot, kur meklējama kvalitātes robežšķirtne starp akadēmisko piedāvājumu un iespējamiem izklaides elementiem. Viens no mērķiem ir rosināt viedokļu apmaiņu par festivālu un notikumu programmēšanas problemātiku un veidiem, kā veicināt ekspertīzes un mākslas produkta “eksportu” un “importu”.

Dalībai konferencē aicināti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Islandes, kā arī Krievijas organizācijas un profesionāļi, kas darbojas vizuālās mākslas un akadēmiskās mūzikas jomās. Paredzams, ka šis projekts veicinās augstas kvalitātes projektu partnerību un aktivizēs iesaistīto organizāciju un profesionāļu sadarbību ilgtermiņā. Konferences mērķis ir sadarbības tīkla veidošana un stiprināšana starp dinamiskām laikmetīgās mākslas, mūzikas un to teoriju organizācijām kā kompetences centriem.

Referātus lasīs mūzikas kritiķis, žurnāla “Mūzikas saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis dialogā ar mākslas zinātnieci un kuratori, Krievu muzeja Laikmetīgā mākslas nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Oļesju Turkinu (Krievijas) un Anti-Festivāla (Somija) radošā direktore un producente Johanna Tukanena dialogā ar Parīzes Mūzikas muzeja direktoru Ēriku de Višēru. Apaļā galda diskusijās uzaicināti runāt Viļņas Laikmetīgās mākslas centra direktors, mākslas zinātnieks un kurators Ķestutis Kuizinas (Lietuva), izstāžu kuratore, mākslas kritiķe, monogrāfiju autore un publiciste Helēna Demakova, māksliniece, vizuālo mākslu žurnāla “Studija” galvenā redaktore Līga Marcinkēviča, komponists, mūziķis Kristaps Pētersons, diriģents Kaspars Putniņš, Sanktpēterburgas mākslas centra “Puškinskaja 10″ Kultūras programmu koordinatore Valentīna Kiričenko (Krievija), diriģents Normunds Šnē, žurnāla “Foto Kvartāls” galvenā redaktore, mākslas kritiķe un kuratore Alise Tīfentāle, mākslinieks Jans Tomiks (Igaunija), komponists, mūsdienu mūzikas grupas “eNsemble” mākslinieciskais vadītājs Boriss Filanovskis (Sanktpēterburga, Krievija), mākslas zinātniece un kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, mākslas zinātniece un kuratore Aesa Sigirjonsdotira (Īslande) un mākslas zinātniece un kuratore.

Konferences nosaukums atvasināts no Mākslas festivāla “Cēsis 2010″ ietvaros notiekošās Baltijas valstu laikmetīgās mākslas izstādes “Take Care”, kuras konceptuālajā uzstādījumā īpaša uzmanība veltīta mākslinieka un sabiedrības attiecību noskaidrošanai.

Plašāka informācija pieejama konferences mājas lapā – http://balticscandinaviannetwork.com/

Mājas lapā gan latviešu, gan angļu valodā pieejama informācija par konferenci, tās darba kārtību, dalībniekiem un atbalstītājiem. Sadaļā “Konferences forums” konferences dalībnieki izteiks savu viedokli jautājumos, kas tiks diskutēti arī konferences ietvaros. Savukārt sadaļā “Kultūras afiša” konferences organizētāji publicēs nozīmīgākās aktualitātes vizuālās mākslas un mūzikas jomā Baltijas un Skandināvijas valstīs.

Festivāla organizatori konferences organizēšanai finansējumu ir piesaistījuši no Ziemeļu Kultūras punkta (Nordic Culture Point). Konferenci atbalsta arī SIA “Alfor”.

Pavasara multeņu viesis – rakstniece Inese Zandere ar grāmatu Latviešu zvēri. Kinodarbnīcas pasniedzēji ir bērnu radošās nometnes Jūras vārna skolotāji Ivars Šmits un Kristīna Ratniece. Kino darbnīca top sadarbībā ar apgādu Liels un mazs.

Nodarbību laiks: 12:00-15:00
Vieta: Rīgas Kinomuzejs, Peitavas iela 10/12 (ieeja no Alksnāja ielas, pretī Galerijai Daugava)
Nodarbības notiks latviešu valodā. Priekšzināšanas nav nepieciešamas.
Nodarbības cena: Ls 1.50 (Ls 1, ja ņem līdzi brāli vai māsu)
Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam uz nodarbībām pieteikties iepriekš!
Tālrunis: 67358873, e-pasts: kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Kino darbnīcas “Pavasara multeņi” II tēmas programma

8., 15., 22. maijs plkst. 12:00- 15:00

Ieklausies dabā, varbūt viņa tev ko stāsta, mudina projekta veidotāji. Šīs tēmas mērķis – pirms došanās vasaras brīvdienās mežos un laukos- pievērst bērnu uzmanību dabas daudzveidībai- Latvijas mežos mītošiem zvēriem, putniem un kukaiņiem. Nodarbībās bērni iepazīsies ar tiem zvēriem, putniem un kukaiņiem, kuri Latvijas mežos ir retums. Liela loma šajā sadaļā tiks iedalīta tēliem no Ineses Zanderes un Mārtiņa Grauda grāmatas “Latviešu zvēri”, kas rosinās veidot savus stāstus par meža zvēriem.

Uz nodarbībām aicinam paņemt to, kas aug un ir atrodams mežos un dārzos:

• 15. maijā – zari, rieksti, čiekuri
• 22. maijā – akmeņi, smiltis.

Informācija : www.nfc.lv, www.filmas.lv, vai pa tālruni: 67358873, e-pastu: kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Projektu veido Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar apgādu “Liels un mazs”

Edgars Gluhovs - On the run

Galerijas Supernova un igauņu kuratores Anneli Porri veidotās izstādes What Drives Baltic iecere uzskatāma par uzlādētu mākslas projektu nolūkā iekustināt kaut ko emocionāli būtisku, uzrunājošu un caur mākslas un mākslinieku izvēlēm izteikt pārliecību par sevi šodienā. Vispārējais individuālisma kults ir apstājies un modernās sabiedrības vairāk vai mazāk sevi noslēdz. Ko mēs darām uz šī fona? Uzrādām izpausmes un simptomus dažādu konkrēti formulētu vēlmju virzienos vai turpinām attaisnot notiekošo ar hronisku vājumu?

Baltijas autori piedāvā jaunus un jau iepriekš publiskotus mākslas darbus, kas ne tik daudz materializē uzskaitītos jautājumus, kā uzdod jaunus, nesaistītus ar spriedzi par lokālo specifiku, veiksmes stāstiem vai kādām traumatiskām pagātnes epizodēm.

Izstādē What Drives Baltic ar kinētiskiem objektiem, fotogrāfiju, video un skaņas darbiem piedalās Egle Budvytyte, Kristina Norman, Edgars Gluhovs, Krists Pudzens, Laura Toots, Reimo Võsa-Tangsoo. Esejas par Baltijas valstu paštēla, sacensības un ideālu jautājumiem izstādi pavadošajā brošūrā veidojuši Ivars Austers un Harry Weeks.

Izstādi atbalsta: Reval Hotel Elizabete, tipogrāfija ULMA, Estonian Cultural Capital, Arctic Paper, MAP, Sia Park MV, Eurolines Lux Express, Foto Kvartāls, Dizana Studija.

Dānijas kino vairs īpaši reklamēt nevajag – Larsa fon Trīra vārds jau sen vairs nav vienīgais, kas raksturo dāņu filmas, un kinomīļi jau zina, ka dāņi piedāvā kvalitatīvu, savdabīgu un psiholoģiski spēcīgu kino.

Šogad Dānijas filmu dienas tiks atklātas ar Kristiana Levringa psiholoģisko drāmu “Nebaidi mani” (Den du frygter) – stāstu par Mikaēlu, kārtīgu ģimenes tēvu, kas, ikdienas pelēcības nomākts, nolemj pieteikties jaunu antidepresantu testiem. Kaut gan oficiāli medikamentu pārbaude to spēcīgo, nevēlamo blakusefektu dēļ drīz vien beidzas, Mikaēls nevēlas atteikties no jaunatrastās miera un paškontroles sajūtas, ko tam zāles šķietami nodrošina, tādēļ viņš nolemj turpināt eksperimentu pats uz savu roku. Pēkšņo panākumu apskurbis, Mikaēls izjūt vajadzību kontrolēt arī citu cilvēku dzīves. Pamazām viņa psiholoģiskās spēlītes kļūst aizvien bīstamākas, līdz šokējošs atklājums liek viņam paskatīties uz savu rīcību jaunā, biedējošā gaismā.

Programmā iekļauta arī latviešu skatītājiem jau zināmā F. Rūbensa Genza drāma “Briesmīgi laimīgi” (Frygtelig lykkelig), S. Krāga –Jākobsena politiskais trilleris “Tas, ko neviens nezina” (Det som ingen ved) un slavenās, pagaidām gan līdz latviešu kinozālēm nenonākušās, filmas “Vīrieši, kas ienīst sievietes” (Män som hatar kvinnor) režisora N. Ardena Opleva drāma “Divas pasaules” (To verdener).

“Briesmīgi laimīgi” vēsta par ciemata policistu Robertu, kas pieņēmis šo amatu, lai atgūtu labo slavu, bet sastopas ar negaidītām grūtībām un baismīgiem provinciāliem likumiem. Trillerī “Tas, ko neviens nezina” militārajā inteliģencē strādājošā tēva dēlam pēc māsas pazušanas jāatšķetina mīkla, kā mirušā tēva un nogalinātās māsas nāves ir saistītas, savukārt “Divas pasaules” ir stāsts par Jehovas liecinieku ģimeni, kur jaunas meitenes mīlestība liek tai apšaubīt savu likteni un tradicionālās ģimenes vērtības un nonākt svarīgas izvēles priekšā.

Bērnu auditorijai tiek piedāvātas divas filmas. J. Kastrupa un F. H. Millera jautrais, atraktīvais un viegla humora pilnais stāsts par dejojošo odu Dagmāru un riteņodu Egonu, par abu odu simpātijām, to piedzīvojumiem un raibo meža pasauli ar skudru karalieņu cīņu starp labo un ļauno, paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pusaudži, savukārt, ir aicināti uz Š. S. Bostrupas komēdiju “Karlas pasaule” (Karla kabale), un kopā ar desmitgadīgo Karlu pārdzīvot cīņu ar mērķi kaut vienu vakaru gadā savākt visu ģimeni kopā. Un tas it nemaz nav viegli izdarāms, it īpaši, ja vecāki ir šķīrušies un tev ir ļoti aizņemts patēvs, dusmīga un ar mājas uzkopšanu apsēsta māte, divi neciešami un hiperaktīvi jaunākie brāļi un tēvs, kas ne vienmēr tur savus solījumus.

Visas filmas dāņu valodā ar angļu subtitriem un latviešu valodu austiņās. Ieejas maksa 3 Ls, studentiem, skolēniem un pensionāriem 2,10 Ls, pērkot www.bezrindas.lv 2,24 ls. Uz abām bērnu filmām ieeja brīva, bet ierobežoto vietu dēļ lūgums sūtīt pieteikumu uz kino@dtc.lv, uzrādot skolu, klasi un skolēnu skaitu vai sazināties pa tālruni 29231 633 (Aīda Zviedre) līdz 15. aprīlim.

Dānijas filmu dienas organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar kinoteātri K Suns, Dānijas Filmu institūtu, Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Europa Cinemas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Tev vienmēr ir gribējies būt daļai no kaut kā skaista, cildena un aizraujoša? Šī ir Tava iespēja!

13. aprīlī, pulksten 17:00, no Esplanādes MĀKSLINIEKU MOBILAIS GĀJIENS

Mēs, Mākslas dienu organizētāji, aicinām Tevi piedalīties Mākslas gājienā, kas norisināsies Mākslas dienu ietvaros. Šī gada Mākslas dienu sauklis ir “Es tieši uz ielas eju tev klāt, es gribu ar tevi parunāt” no Imanta Ziedoņa dzejoļa. Šoreiz Mākslas dienās vēlamies runāt par toleranci, kas ļauj pastāvēt līdzās tik dažādām sabiedrības personībām, un ļauj tām virzīties uz kopējiem mērķiem. Tieši saruna veicina mūsu (sabiedrības) savstarpējo toleranci un saprašanos.

Tiek uzskatīts, ka gājiens ir diezgan galējs un aktīvs uzskatu paušanas veids. Ar gājienu mēs gribam ļoti tiešā veidā paust to, ka saruna un saprašanās ir ļoti nepieciešana.

Mēs aicinām piedalīties visus māksliniekus, mākslas atbalstītājus, radošus un aktīvus cilvēkus, kas vēlas piedzīvot šo gājienu kopā ar mums kā skaļu, jautru, pavasarīgi raibu performanci Rīgas centrā! Visi radošo profesiju pārstāvji var piedāvāt idejas kā izdaiļot šo gājienu ar performancēm, mobiliem mākslas darbiem, runām un dziesmām, droši uzrunāt nejaušu garāmgājēju un aicināt pievienoties. Sparīgas dziedošas taures, krāsainas lentes un plakāti, skaļas balsis – domātājiem, darītājiem, rakstītājiem, kritizētājiem, romantiķiem, pragmatiķiem. Būsim vienoti!

Katrs mākslinieks ir aicināts nest kādu savu darbu kā plakātu. Dalību gājienā lūdzu pieteikt līdz 12. aprīlim uz e-pastu: parmija@inbox.lv. Temata ailītē norādot: „Gājiens”.

Pulcēšanās Esplanādē plkst. 16:45. Gājiena sākums: plkst. 17:00. Maršruts: Esplanāde – Rīgas Mākslas telpa.

Katrs interesents ir aicināts piedāvāt idejas kā jebkādā radošā veidā varētu veicināt cilvēku sarunas par un ap mākslu. Gaidām Jūsu idejas!

Vakara turpinājumā provokatīvās izpausmes mākslas kontekstā iztirzās mākslas zinātnieks Jānis Borgs.

Vai mākslā viss ir atļauts? – šis jautājums pēdējā laikā ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar nesenajiem notikumiem Zviedrijā, kur latviešu izcelsmes karikatūrists Larss Vilks kādā no saviem darbiem bija attēlojis islāma pravieti Muhamedu suņa veidolā. Pārdrošā rīcība atnesa ne tikai popularitāti, bet arī reālus dzīvības draudus: 9.martā Īrijas policija apcietināja septiņus musulmaņus, kuri tiek turēti aizdomās par Larsa Vilka slepkavības plānošanu…

Ziemeļu Stāstu ikmēneša ceturtdienas – tie ir Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kur tiekamies ar interesantiem cilvēkiem un risinām saistošas sarunas par ziemeļnieciskām tēmām.

Astoņās dienās astoņas aizraujošas filmas par dzīvi un mīlestību, par stepes ļaudīm un tālo Kazahstānu

Kazahstāna ir devītā lielākā valsts pasaulē, tās teritorija sasniedz 2,7 miljonus kvadrātkilometru un plešas no Kaspijas jūras austrumos līdz Altaja kalniem rietumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālās Āzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahstānas zemes platība pielīdzināma visai Rietumeiropas teritorijai, tā noaugusi pļavām, kur plešas nepārredzama stepe, kas dažviet atgādina košu lupatu deķi. Raiba kā lupatu deķis ir arī mazā kazahu puisēna Kenžes pasaule komēdijā Lupatu deķis, kuru filmā atklāj sešgadīgais zēns. Neticami notikumi ir viņa ikdiena. Plašajā stepē Kenže iepazīst prieku, vilšanos, vientulību un patiesu draudzību. Kazahstānas filmas stāsta par savas zemes ļaudīm, skaisto dabu un vienkāršo ikdienu, kas ietērpta košos etnogrāfisko motīvu fragmentos, sekojot savu varoņu dzīvei ne tik distancēti, kā to raduši redzēt eiropieši. Šeit daba un cilvēks savās izjūtās ir viens vesels. Kazahstānas kino aizrauj ar tiešumu pārdzīvotajā.

Repertuārā iekļauti ne tikai oriģinālscenāriji, bet arī literārie ekranizējumi. Uz ekrāna atdzimst Čingiza Aitmatova stāsts par zirgu Gulsari un viņa saimnieku skarbajā 50 gadu realitātē. Atdzimšanas salā režisors Rustems Abdraševs izstāsta sava tēva, dzejnieka Žaraskana Abdraševa mīlestības stāstu. Drāma Striž vēsta par kādas meitenes dzīves pieredzi saskaroties ar skarbo dzīves realitāti ģimenē. Dāvana Staļinam atklāj Staļina laika represijas valstī. Mustafa Šokajs ir stāsts par cilvēku, kas cīnās par savas tautas labklājību, bet viņa sacelšanās cieš neveiksmi un Mustafa dzīvi pavada trimdā. Viseiropeiskākais laikam ir kinematogrāfisks vēstījums par kāda veca dzelzceļa apgaitnieka ģimeni Dzelzceļnieka piezīmes, kas ieskicē konfliktu starp aklā dzelzceļnieka intuīciju un moderno mēraparātu negrozāmo patiesību brīdī, kad ierodas kontrolieris.

Kazahstānas filmu programma sniedz ieskatu tautas kultūrā, piedāvājot krāšņus dabas skatus, skaistus un par savu zemi lepnus cilvēkus. Tas ir saistošs un aizraujošs stāsts.

Filmu nedēļas atklāšana 23.martā 19.00 kinoteātrī Rīga

Kazahstānas filmu nedēļa programma

Kinoteātrī Rīga

• 23.03.plkst. 19.00 un 28.03.plkst.18.00 Lupatu deķis
• 24.03.plkst.17.00 Mustafa Šokajs
• 25.03.plkst. 17.00 Atdzimšanas sala
• 26.03.plkst.18.00 Striž
• 27.03.plkst. 12.30 Vai tev vajag kucēnu?
• 27.03.plkst.18.00 Dāvana Staļinam
• 29.03.plkst.18.00 Dzelzceļnieka piezīmes
• 30.03.plkst.18.00 Ardievu, Gulsari!

Kultūras un atpūtas centrā IMANTA

• 29.03. plkst. 19.00 Ardievu, Gulsari!
• 31.03.plkst. 19.00 Lupatu deķis

Kazahstānas filmu nedēļa. Filmu apraksti

Ardievu, Gulsari!

Drāma, 2008, 102 min; Režisors: Ardaks Amirkulovs; Lomās: Dogdurbeks Kidiralijevs, Nurlans Sanžars, Raihana Aitkožanova

Skaistulis Gulsari ir zirgkopja Tanabaja prieks un lepnums. Viņu draudzība top pārbaudīta, kad kolhoza funkcionārs nolemj ērzeli iegūt savā īpašumā. Skaudrā 50. gadu padomju Kazahstānas dzīves tēlojuma pamatā ir Čingiza Aitmatova stāsts.

Lupatu deķis

Komēdija, ģimenes filma, 2007, 97 min; Režisors: Rustems Abdraševs; Lomās: Nuržumans Ihtimbajevs, Tamāra Kosubajeva, Kudaibergens Sultanbajevs

Raiba kā vecmāmiņas lupatu deķis ir pasaule, kuru pamazām atklāj sešgadīgais Kenže. Neticami atgadījumi ir viņa ikdiena, un plašajā stepē puisēns iepazīst prieku un skumjas, vilšanos un patiesu draudzību.

Mustafa Šokajs

Biogrāfiska drāma, 2008, 165 min; Režisors: Satibaldi Narimbetovs; Lomās: Azizs Beišenalijevs, Karina Abduļina, Igors Guzuns, Antons Mjasņikovs

Viņš sapņoja par savas tautas neatkarību un labklājību, taču pēc neveiksmīgas sacelšanās organizēšanas bija spiests aizvadīt mūžu trimdā. 20. gadsimta sākuma ievērojamā kazahu politiķa, vēsturnieka un revolucionāra Mustafas Šokaja dzīvesstāsts.

Atdzimšanas sala

Romantiska drāma, 2004, 80 min; Režisors: Rustems Abdraševs; Lomās: Temiržans Daņijarovs, Žanela Makažanova, Sajats Merekenovs

60. gadu sākums. Pārcēlusies uz dzīvi pie Arāla jūras, Žibeka iemīlas vietējā puisī Žarasā. Pusaudžu mīlestība saskaras ar pieaugušo nosodījumu, un Žarass pamet ciemu. Poētiskā filma balstīta režisora tēva – dzejnieka Žaraskana Abdraševa pieredzē.

Striž

Drāma, 2007, 80 min; Režisors: Abajs Kulbajs; Lomās: Inesa Kislova, Anara Kakenova, Merlens Kaldibalins

Spurainā pusaudze Ainura meklē savu vietu naidīgā pasaulē. Viņas mātei vairāk par meitu rūp tās patēvs – dzērājs, klasē viņu nežēlīgi izsmej, bet vienīgā draudzene nepatiesi apvaino Ainuru zādzībā. Priekšā vēl smagāki triecieni, tomēr padoties nav meitenes dabā.

Vai tev vajag kucēnu?

Ģimenes filma, 2004, 70 min; Režisors: Kano Kasimbekovs; Lomās: Azamats Omarovs, Atageldi Ismailovs, Tamāra Kosubajeva

Azamats, ciemojoties pie vectēva laukos, izglābj trīs bezpalīdzīgus kucēnus. Pieaugušie nebūt nav sajūsmā par zēna jaunajiem draugiem, taču Azamats ir gatavs uz visu, lai atrastu kucēniem drošas mājas.

Dzelzceļnieka piezīmes

Drāma, 2006, 64 min; Režisors: Žanabeks Žetjurovs; Lomās: Nuržumans Ihtimbajevs, Šinara Čanisbekova, Nurlans Aibosinovs

Attālā dzelzceļa stacijā  dzīvo vecs dzelzceļa apgaitnieks ar ģimeni. Kādu dienu stacijā ierodas kontrolieris no pilsētas, kura modernās aparatūras rādījumi par sliežu ceļu stāvokli ir pretrunā ar aklā vecīša intuīciju…

Dāvana Staļinam

Drāma, 2008, 97 min; Režisors: Rustems Abdraševs; Lomās: Nuržumans Ihtimbajevs, Jekaterina Redņikova, Dalens Šintemirovs

Staļina represiju laikā  izsūtītais ebreju zēns Saška nonāk nelielā Kazahstānas ciematā, kur padomju varas ēnā rimti sadzīvo visdažādāko tautību un ticību ļaudis. Tomēr miers ir mānīgs, un tikai brīnums spēj glābt Sašku no brutālās realitātes.

Mišela Gondrī vizualitāte un Bjorkas balss nebēdnīgu dzīvīgumu var ienest jebkur, kāpēc ne muzejā? Tad jau redzēsim. Un dzirdēsim.

Vairāk informācijas par projektu iespējams uzzināt šeit – www.theplaylist.blogspot.com

Resurss: Starptautiskais kino centrs

Filmas tapšanas laiks ir neparasti ilgs – 23 minūšu ilgā filma tapa gandrīz trīs gadus. Filmas veidotāji uzskata, ka filmai tika liegts finansējums politiskās cenzūras dēļ – “Pēdējais Lāčplēsis” kariķē Latvijas degradēto politisko vidi. Daži Saeimas deputāti pat publiski pauda sašutumu par “Latvijas tēla graušanu”.

Filmas sižets vērpjas ap alkatīgo un izvirtušo doktoru Šņukuru, kam rūp tikai vara un personiskās neķītrās izklaides. Leģendārais tautas varonis Lāčplēsis, kurš reiz divkaujā ar Melno bruņinieku nogrima likteņupē Daugavā, iznirst no dzelmes, lai izglābtu Latviju. Vēl filmā sastapsiet latviešiem ik ļoti atpazīstamos tēlus: Sprīdīti, Maiju, Raini, princesi Zeltīti, Antiņu u.c. Filmas veidotāji spēlējas ar dažādiem arhetipiskiem latviešu varoņiem no Andreja Pumpura, Raiņa un Annas Brigaderes radīto tēlu galerijas un klišejām, kas raksturo latviešu sabiedrības vairākuma uzskatu par politiķiem kā elitāru, noslēgtu kastu, kam ne tikai nepiemīt pozitīvas īpašības, bet kura ir arī bīstama.

Informācija par biļešu iegādi pa telefonu 29798224.

Filma “Pēdējais Lāčplēsis”

Lomās: Lāčplēsis – aktieris, režisors Mārtiņš Eihe, Dr.Šņukurs – žurnālists Guntis Pilsums, Sprīdītis – “spēkavīrs” Aleksandrs Radzēvičs, Maija – modele un stiliste Dana Dombrovka, Rainis – aktiers Agris Māsēns, Princese – aktrise Dace Everss, Antiņš – dziedātājs Kārlis Būmeisters.

Filmas operators – Uldis Jancis (“Ūdensbumba resnajam runcim”, “Jumtu cilvēks”, “Labās rokas”), mākslinieks – Jurģis Krāsons (“Golfa straume zem ledus kalna”, “Pitons”, “Saldumiņš”), kostīmu māksliniece – Sandra Sila (“Dancis pa trim”, “Rudens rozes”), grims –Dzintra Bijubena (“Likteņa līdumnieki”, “Vecās pagastmājas mistērijas”, “Likteņdzirnas”), datorgrafika – Arnis Hāgendorfs (“Melnā kaste”, Doktora D.sala”), mūzika – Andris Vilcāns (“Drakula. Svešās asinis”, “Fausts. Deus ex Machina”) un citi.

Ieejas maksa 1 Ls.

Filmas sižets vijas ap 1946. gada vēsturiskiem notikumiem, kad padomju okupētajā Rīgā tika tiesāti un tūkstošiem skatītāju klātbūtnē tika pakārti septiņi vācu ģenerāļi. Šis ir notikums, kurā iekapsulējas ļoti daudz vēstures pavedienu un cilvēka bezapziņas dzīļu psiholoģijas. Tas atved arī līdz mūsdienām. Ja šodien izpildītu publisku nāves sodu, tad apkārt būtu pilns ar skatītājiem. Rīgā, Londonā, Ņujorkā… Stāsts ir par cilvēka kaislību attiecībām ar lieliem vēsturiskiem notikumiem.

Konkrētais 1946. gada vēsturiskais notikums saistās ar Baltijas u.c. valstu, kur bija dubultā okupācija, vēsturisko pieredzi. Šīs vēsturiskās atmiņas par Otro pasaules karu ir savādākas nekā Rietumeiropā vai Krievijā. Turēšanās tikai pie saviem vēstures izpratnes mītiem, un nevēlēšanās pat mēģināt izprast citu atmiņas, ir tas, kas vēl šodien neļauj pielikt punktu Otrajam pasaules karam. Baltijā vēl trešā paaudze pēc kara viens otru mēdz ienīst kā fašistus un okupantus.

Filmas fakti balstās uz advokāta Andra Grūtupa pētījumiem, kas apkopoti grāmatā “Ešafots”. Grūtupam izdevies tikt klāt bagātīgam arhīvu materiālam, t.sk. arī KGB arhīvam Maskavā. 60 gadus pēc notikumiem ir arī kāds sensacionāls atklājums. Viens no septiņiem pakārtajiem ģenerāļiem, patiesībā ir miris cietuma slimnīcā pusotru mēnesi pēc pakāršanas. Tātad viņa vietā tika pakārts kāds cits. Kas? Filma pievērš uzmanību šai intrigai.

Kopumā filmas morāle vedina domāt, ka nezvēra pamošanos cilvēkā un masu varmācības mēs esam raduši pavirši novelt uz totalitāriem režīmiem un psihopātiskām personībām. Taču cēloņi var būt pavisam citi.

Animācijas filma, Ģimenes filma “Princese un varde”

• piektdien, 19. februārī, plkst. 19. 00
• sestdien, 20. februārī, plkst. 14. 00
• otrdien, 24. februārī, plkst. 19. 00

Visiem ir labi zināma pasaka par princesi, kura noburta par vardi saņēma skūpstu no daiļā prinča – izzuda burvestība un princese atguva savu sākotnējo izskatu. Vecais stāsts jaunās skaņās – tā varētu noraksturot Walt Disney studijas jaunāko filmu klasiskajā animācijas izpildījumā. Šoreiz, neparastie notikumi risinās Ņūorleānā, kurā par vardi noburtajam princim Navīnam ir jāizlūdzas skūpsts no daiļās Tianas. Taču neviens no viņiem pat nenojauš, kādus negaidītus pārsteigumus sagādās tālākie notikumi.

Piedzīvojumu filma/ Fantastika”AVATARS” (Līdz 7 g. v. – nav ieteicams)

Episkā piedzīvojumu filma “Avatars”, ko režisējis filmas “Titāniks” režisors Džeimss Kamerons norisinās jaunā pasaulē aiz iztēles robežām.

• Piektdien 5. februārī 19:00
• Sestdien 6. februārī 14:00
• Trešdien 10. februārī 19:00

Uz tālās Pandoras planētas aizsākas vēl nepiedzīvots ceļojums un cīņa par izdzīvošanu. Džeims Kamerons pie šīs filmas sāka darbu pirms 14 gadiem, un beidzot realizējis savu pārdrošo projektu, kuram līdzīga kinematogrāfa vēsturē vēl nav bijis. Filma “Avatars” sola pilnīgi jaunu kino baudīšanas pieredzi, tās radīšanai izmantotas

Dobeles pilsētas kultūras namā

13.02. plkst.17.00, koncerts “Mīlestība” ar kori “Vizma”, pūtēju orķestri “Dobele”, Dobeles dikselentu un Bikstu kultūras nama vīru vokālo ansambli “Optimisti”.Ieeja par ziedojumiem.

26.02.plkst.18.00, cirka “ALLE” izrāde. Piedalīsies Starptautiskā cirka festivāla Parīzē laureāti: komiķu grupa “Grog” burvju mākslinieki,dažādi dzīvnieki.

Izstādei “Krājums II”, kas būs apskatāma RIXC un VKN galerijās, kā arī jaunajā FK galerijā kim? 2. stāvā, ir izvēlēti darbi, ko radījuši dažādu paaudžu un dažādos mēdijos strādājoši mākslinieki: Juris Boiko, Jānis Garančs, Hardijs Lediņš, Anta Pence, Dita Pence, Mārtiņš Ratniks, Krišs Salmanis, Egons Spuris, Raitis Šmits, Rasa Šmite, Linda Vēbere.