Bootstrap
kultūras platforma - kultūras jaunumi, pasākumi, izstādes, koncerti, konkursi
 

Lielie lasīšanas svētki 2024


Lielie lasīšanas svētki 2024

2024. gada 23. martā no plkst. 12.00 līdz 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks LNB lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023” svinīgs noslēguma pasākums – ikgadējie Lielie lasīšanas svētki, ko apmeklēs grāmatu vērtētāji no visas Latvijas, tiks sumināti lasītāko grāmatu autori, tulkotāji un izdevēji.

Svētkus vadīs TV personība Māris Grigalis, muzicēs tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”.
Pasākumu tiešraidē varēs vērot lnb.lv, LNB Youtube kanālā, LSM.lv un TV4 Latvija.

Šogad pasākums notiek sabiedrības iesaistes kustības “Restarts lasīšanai” un Eiropas Autoru dienas ietvaros. Eiropas Autoru diena ir ikgadēja Eiropas līmenī rosināta iniciatīva, lai godinātu Eiropas autoru radīto literatūru, interesi par grāmatām un rosinātu to lasīšanu, kā arī iedvesmotu lasītājus, īpaši jauno paaudzi, iepazīt Eiropas literatūras un valodu daudzveidību.

Pagājušā gada “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” kolekciju veidoja 24 grāmatas no 5 izdevniecībām. Tie bija 8 oriģinālliteratūras darbi, 15 tulkojumi un viens folkloras krājums. Tulkojumi – no poļu (1), katalāņu (1), lietuviešu (3), franču (4), igauņu (3), zviedru (1), vācu (1) un slovāku (1) valodām, ko izdevuši Apgāds Zvaigzne ABC, Liels un mazs, Jāņa Rozes apgāds, Dienas Grāmata, Pētergailis un Latvijas Mediji. Atzītāko grāmatu vidū ir pieci aizraujoši oriģinālliteratūras izdevumi un desmit tulkojumi.

Lasītāju visaugstāko novērtējumu saņēmuši pazīstami latviešu rakstnieki, bet no tulkojumiem visaugstāk vērtēti lietuviešu, igauņu un franču rakstnieku darbi. Programmas galvenais uzdevums ir veicināt lasītprieku, tādēļ vienmēr ir padomāts jau par jaunākajiem lasītājiem, vecumgrupā 5+ bija iekļautas lieliskas bilžu grāmatas, dzejoļi un mazi stāstiņi ar bagātīgām ilustrācijām. Pateicamies bibliotekāriem un vecākiem, kuri pratuši ieinteresēt pirmsskolas vecuma bērnus piedalīties, klausīties un vērtēt! Apmēram 50% no visiem programmas dalībniekiem, kuri šogad ir kopumā 20 548, ir tieši no pirmsskolas un sākumskolas grupas.

Savukārt, lai lasīšana būtu aizraujoša ikvienam no pusaudžu vecuma līdz dalībai vecāku žūrijā, grāmatu tematika bija daudzveidīga – gan veltīta mūsdienu aktuāliem jautājumiem, gan ļāva ielūkoties pagātnē, gan piedāvāja pasakainu fantāzijas lidojumu. Varēja lasīt dzeju, aplūkot un izpētīt komiksus, skaitīt skaitāmpantus, izvēlēties un vienā naktī izlasīt romānus, lēnām baudīt stāstu krājumus un priecāties par lielisko ilustratoru devumu.

Lielie lasīšanas svētki 2024
Lielie lasīšanas svētki 2024

Programmas rezultātus paturam noslēpumā līdz Lielajiem lasīšanas svētkiem, lai sagādātu dalībniekiem līdzdalības prieku apbalvošanas pasākumā, bet varam atklāt, ka lasītāji, kā allaž, izvēlējušies līdzjūtības pilnu, dziļu literatūru, kā arī jautras un notikumiem bagātas grāmatas, ar ilustrācijām un teicamu dizainu.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem iesāktās „Vecāku žūrijas” darbs noturīgi un ar labiem rezultātiem par lasīšanas atbalstītājiem ir iesaistījis daudzus skolotājus un vecākus, kuri dāsni atvēlējuši savu laiku bērniem un jauniešiem. Lasīšanas svētku otrajā daļā tiks sveiktas piecas aktīvākās „Lasīšanas vēstneses” no Latgales, Vidzemes, Pierīgas un Kurzemes, kuras saņems īpašu jaunāko grāmatu dāvinājumu kā pateicību par lasītprieka rosināšanu vietējā kopienā un aktīvu atbalstu bibliotēku rīkotajos pasākumos. Līga Āboliņa no Līvāniem ir lasītprieka veicinātāja ne vien saviem pieciem bērniem, kuri ik nedēļu apmeklē bibliotēku, bet arī vietējā sabiedrībā popularizē lasīšanas priekšrocības un mīlestību pret grāmatām, sniedzot intervijas un paužot aktīvu nostāju. Valmieras sākumskolas skolotāja Helga Miezīte savā darbā izmanto detalizētas, apsvērtas un teorijā pamatotas metodes ikdienas lasīšanai, aktīvi sadarbojas ar publisko bibliotēku, katru gadu rīko īpašu lasīšanas mēnesi. Savukārt, Līga Šnuka, trīs bērnu mamma no Valkas, grāmatu izvēli vienmēr iesāk tieši ar “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” aktuālo kolekciju. Viņa dāsni dalās ar citiem lasītveicināšanas idejās, būdama latviešu valodas un teātra mākslas skolotāja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā. No Pierīgas ir nominēta Mārupes pamatskolas skolotāja Inese Sīle, kura pratusi aizraut 4. klases skolēnu vecākus aktīvā lasīšanas atbalstā un līdzdarboties grāmatu nodrošinājumā, kā arī ar panākumiem īsteno ikdienas lasīšanas aktivitātes savā klasē. Lasīšanas vēstnese no Kurzemes ir Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas skolotāja Velga Uldriķe, kura jau 14 gadus ir veidojusi labu sadarbību ar bērnu bibliotēku “Vecliepājas rūķis”. Katru gadu septembrī tiek iecerēts un skolas gada garumā īstenots kopīgs pasākumu cikls lasīšanas veicināšanai. Skolotāja ir apveltīta ar lielisku izdomu un humora dzirksti, prot iesaistīt skolēnus un mudina tos līdzdarboties inovatīvos pasākumos ar teātra elementiem, dziesmām un rotaļām.

Programmas uzdevums visus šos daudzos gadus kopš 2001. gada ir bijis nemainīgs – palīdzēt satikties grāmatām un to lasītājiem, nodrošinot piekļuvi nesen izdotai, daudzveidīgai literatūrai, rosinot lasītāju kopienas veidošanos un komunicēšanu par lasīto ne vien Latvijā 779 bibliotēkās un skolās, bet arī 73 latviešu diasporas centros 28 pasaules valstīs. Tāds ir bijis programmas aptvērums 2023. gadā.

Kopumā programmā, pateicoties radītajiem labvēlīgajiem apstākļiem, finansējumam un pamudinājumiem lasīt, iesaistījušies vairāk nekā 20 000 lasītāji vecumā no 5 gadiem līdz pat sirmam vecumam. Viņi sniedza rakstisku vērtējumu par izlasīto, ko jau saņēmuši autori un citi grāmatu tapšanā iesaistītie.

TDA “Vektors” svin 65 gadu jubileju ar deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?”


TDA "Vektors". Publicitātes foto.

Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis “Vektors” aicina uz savu 65 gadu jubilejas svinībām, kas norisināsies 2024. gada 12. aprīlī Ķīpsalas izstāžu hallē, piedāvājot krāšņu deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?”. Šis notikums iezīmēs ansambļa jubilejas sezonu, kuras ietvaros “Vektors” jau ir guvis atzinību, iegūstot Lielo balvu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku finālkonkursā un radot šo vērienīgo uzvedumu.

TDA "Vektors". Publicitātes foto.
TDA “Vektors”. Publicitātes foto.

Uzvedumā piedalīsies vairāk nekā 120 deju ansambļa “Vektors” dalībnieki, izdejot pavasara laiku ar tā mainīgajām emocijām, dabas notikumiem un lauku tradīcijām. Uzveduma pamatā ir Edvarta Virzas poēmas “Straumēni” fragments “Pavasaris”, ko režisors Reinis Suhanovs interpretējis kā mūsdienu cilvēka skatījumu uz ideālistisku lauku dzīvi.

TDA "Vektors". Publicitātes foto.
TDA “Vektors”. Publicitātes foto.

Mūzikas komponists Mārtiņš Miļevskis radījis 11 jaunas kompozīcijas, kuras balstītas uz tautas dziesmu tekstiem, un ansambļa mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale tās iekļāvusi daudzveidīgās horeogrāfijās. Uzvedumā skanēs gan jau iepriekš atzinību guvušas dejas, gan arī jauni darbi, kas pirmo reizi tiks prezentēti tieši šajā pasākumā.

TDA "Vektors". Publicitātes foto.
TDA “Vektors”. Publicitātes foto.

Papildus deju priekšnesumiem, uzvedumu bagātinās arī grupas “Auļi” un citu mūziķu izpildīti skaņdarbi, nodrošinot bagātīgu muzikālo un dramaturģisko baudījumu. Iedvesmojoties no “Straumēnu” tēmas, ansamblis sadarbībā ar fotogrāfiem Reinholdu Švarcu un Kristapu Pelēko ir veicis pavasarīgu fotosesiju, kuras rezultāti tiks eksponēti uzveduma pirmizrādes laikā.

Biļetes uz šo nozīmīgo kultūras notikumu ir pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, un tās organizē biedrība “Vektors” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas Tehniskās universitātes atbalstu.

Vairāk informācijas par uzvedumu un biļešu iegādi var atrast organizatoru mājaslapā un sociālo mediju kontos.

Cucina Povera koncerts Rīgā – hipnotiskā vokālā mūzika


Cucina Povera

Piektdien, 1. martā Rīgas bārā “1983”, kas atrodas Vagonu ielā 21, notiks izcila vokālā mūzikas projekta “Cucina Povera” koncerts.

Cucina Povera

“Cucina Povera” ir Luksemburgiešu-karēliešu skaņu mākslinieces Marijas Rossi solo projekts, kas savā mūzikā apvieno vides ierakstus, analogos sintezatorus un vokālo cilpu tehniku. Rossi māksla balstīta uz ikdienišķiem novērojumiem un šķietami nelielām detaļām, kas atklāj skaistumu ikdienas banalitātē. Projekta nosaukums “Cucina Povera”, kas itāļu valodā nozīmē ‘nabadzīgo virtuve’, atspoguļo mūzikas radīšanas procesu, kurā no vienkāršām un pieejamām skaņām tiek radīta bagātīga mūzikas palete.

Marija Rossi savā intervijā ar žurnālisti Lūciju Udvardjovu dalījusies, ka mūzikas radīšana viņai ir veids, kā atrast līdzsvaru realitātē, kas pārņemta ar kapitālisma prasībām un mūzikas industrijas akselerāciju. Karēliešu valoda un tradicionālā mūzika, kā arī Luksemburgas un Somijas mežu sūnainā skaistuma iedvesmota, viņas mūzika aicina uz introspekciju un patvērumu no ikdienas steigas.

Mūzikas kritikas portāls “The Quietus” Marijas Rossi albumu “Hilja” aprakstījis kā ceļojumu minimālisma un klusuma pasaulē, kas līdzinās meditācijai vai atjaunojošam pārgājienam dabā. “Cucina Povera” ir daļa no “SHAPE+” platformas mākslinieku loka, kas piedāvā inovatīvu skatījumu uz mūziku un mākslu, un šo projektu atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Cucina Povera
Cucina Povera

Biļetes uz koncertu pieejamas iepriekšpārdošanā par 10 EUR caur “Biļešu Serviss” tīmekļa vietni, bet pie ieejas tās būs pieejamas par 15 EUR.

Tōkaidō ceļš – Utagavas Hirošiges mantojums Latvijā


Utagava Hirošige (Utagawa Hiroshige, 1797–1858). Nr. 33. Širasuka: Šiomi nogāzes ainava, vertikālais Tōkaidō. 1855. Papīrs, krāsains kokgriezums (ņišiki-e). LNMM kolekcija. Publicitātes foto. Izgriezums.

No 2024. gada 17. februāra līdz 5. maijam Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA piedāvā unikālu iespēju iepazīt seno Japānas Tōkaidō ceļu caur 10 Utagavas Hirošiges un viņa mācekļa Utagavas Hirošiges II darbiem, kas ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma. Eksponētie darbi sniedz ieskatu Edo perioda (1603–1868) Japānas kultūrā un ainavu mākslā, ļaujot apmeklētājiem piedzīvot ceļojumu pa slaveno Tōkaidō ceļu, kas savienoja Kioto un Edo (mūsdienu Tokija).

Tōkaidō ceļš bija ne vien svarīgs komunikācijas maršruts, bet arī iedvesmas avots māksliniekiem, tostarp Utagavai Hirošigei, kurš ir atzīts par vienu no izcilākajiem ukijo-e grafikas meistariem. Viņa “53 Tōkaidō staciju” cikls ir viens no vispazīstamākajiem darbiem, kas iezīmēja Hirošiges kā nozīmīga ainavu mākslinieka statusu.

Izstādes kuratore Kristīne Milere un muzeja komanda ir rūpīgi sagatavojuši šos darbus apskatei, nodrošinot apmeklētājiem iespēju iepazīt Hirošiges mākslas tehnikas nianses un vēsturisko kontekstu. Izstāde piedāvā ne tikai estētisku baudījumu, bet arī izglītojošu pieredzi par Japānas kultūru un mākslu.

Papildus Hirošiges darbiem, LNMM krājumā esošie darbi tika iegādāti no latviešu tēlnieka Gustava Šķiltera kolekcijas 1956. gadā, kas vēl vairāk piešķir izstādei starpkultūru dimensiju, atspoguļojot Japānas un Eiropas mākslas mijiedarbību.

Izstāde “Tōkaidō ceļš” ir ne tikai mākslas cienītāju, bet arī plašākas auditorijas uzmanības vērta, piedāvājot iespēju ielūkoties Japānas ainavu mākslas dziļumos un tās ietekmē uz pasaules mākslas vēsturi. Tas ir aicinājums doties ceļojumā caur laiku un telpu, atklājot vienu no skaistākajiem Japānas kultūras aspektiem.

Utagava Hirošige (Utagawa Hiroshige, 1797–1858). Nr. 33. Širasuka: Šiomi nogāzes ainava, vertikālais Tōkaidō. 1855. Papīrs, krāsains kokgriezums (ņišiki-e). LNMM kolekcija. Publicitātes foto.
Utagava Hirošige (Utagawa Hiroshige, 1797–1858). Nr. 33. Širasuka: Šiomi nogāzes ainava, vertikālais Tōkaidō. 1855. Papīrs, krāsains kokgriezums (ņišiki-e). LNMM kolekcija. Publicitātes foto.

Ziedu ceļos 2024! Latvijas kolekciju dārzos


Ziedu ceļos 2024.

Ziedošie Latvijas kolekciju dārzi aicina “Ziedu ceļos 2024!” Ieraugi, atklāj un baudi ziedu krāsas Latvijas skaistākajos dārzos – Rīgā, Salaspilī, Kalsnavā, Raiskumā, Lēdurgā, Babītē, Dobelē un Rundālē.

Akcija “Ziedu ceļos” ir par jauniem iespaidiem, zināšanām un satikšanās prieku. Tās mērķis veicināt Latvijas dārzu kolekciju un ainavu vērtību popularizēšanu, iesaistot tūristus akcijā, caur kuru akcentēts vietējā tūrisma daudzveidīgums un unikalitāte.

Ziedu ceļos 2024. LU Botāniskais dārzs.
Ziedu ceļos 2024. LU Botāniskais dārzs.

Apceļo astoņas ziedošās kolekcijas, krāj zīmodziņus un iepriecini sevi ar kādu pārsteiguma balvu, ko sarūpējuši dārzi! Akcija “Ziedu ceļos” šajā gadā ilgst no 1. februāra līdz 30. oktobrim. “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”, sacījis Imants Ziedonis, ar kura dzejas rindām jau 14. februārī aicināsim uz pirmo tematisko norisi LU Botāniskajā dārzā.

Plašajā dārza aktivitāšu kalendārā ikviens atradīs kādu sev tīkamu aktivitāti, lai baudītu – LU Botāniskā dārza acālijas, Gunas un Jāņa Rukšānu krokusus, Lēdurgas dendroparka magnolijas, Dobeles ceriņus, Babītes rododendrus, Kalsnavas arborētuma peonijas, Rundāles pils rožu smaržas un Salaspils dāliju krāsas. Bez dārzu ziedošajiem akcentiem tie savā kolekciju vispusībā un krāšņumā aicina viesoties visu akcijas periodu. Šajā gadā katrs dārzs vienu dienu dos bezmaksas viesošanās iespēju, seko informācijai dārzu sociālajos tīklos.

Akcijas talonus, zīmogu krāšanai, var saņemt šo objektu informācijas centros vai tematisko svētku norises vietās. Plāno savus 2024.g ada Ziedu ceļus, apciemo vismaz 4 dārzus un līdz 30. oktobrim kādā no dārziem iesniedz savu akcijas talonu.

Plašāka informācija: botanika.lu.lv;

Izsludināta sabiedriskā apspriešana priekšlikumam par straumēšanas platformu pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā


Kultūras ministrijas logo

Kultūras ministrija (KM) sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Filmu likumos, ar kuriem noteikts – abonējamiem filmu, seriālu, multfilmu un raidījumu straumētājiem Latvijā būs pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā; tas tiks novirzīts Nacionālajam kino centram kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanas konkursiem.
Priekšlikumus sabiedriskās apspriešanas ietvaros KM gaidīs līdz 16. februārim.

Latvijas kultūrpolitika un mediju politika ir veidotas tā, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, seriālu un raidījumu formātā, vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu. Tas veicina atsvešināšanos no nacionālās kultūras, īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, un rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tādēļ lemts Latvijā pieņemt Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 2. punktu, kas piešķir dalībvalstij tiesības prasīt elektroniskajiem medijiem pienākumu finansiāli piedalīties tajā topošo audiovizuālo darbu veidošanā.

Pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā tiks noteikts tikai tiem pakalpojumu nodrošinātājiem, kas sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma – par fiksētu mēneša maksu piedāvā iegādāties piekļuvi filmu, seriālu, multfilmu un raidījumu saturam. KM, konsultācijās ar Latvijā reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, vienojies par 3,5% no abonēšanas maksas ieņēmumu daļas, kas gūta Latvijas tirgū.

Abonējamo filmu, seriālu un raidījumu straumēšanas tirgus pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu: abonentu skaits Eiropas Savienībā 2020. gadā pieaudzis par 36%, sasniedzot 140,7 miljonus abonentu iepretim 2019. gadam, kad fiksēti 103,2 miljoni abonentu. Šo pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi pieauguši no 388,9 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 11,6 miljardiem eiro 2020. gadā.

Kā liecina 2020. gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma dati 2020. gadā, arī Covid-19 ietekmē, Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē pieauga par 32%, savukārt ārvalstu filmu – par 23%. 2022. gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem (šajā vecuma grupā abonējamā satura patēriņš ir lielāks, nekā televīzijas – 25%).

Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Latvijas tirgū pakalpojumus sniedz 80 citi Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti elektroniskie mediji kā Netflix, Go3, Apple TV+, Google Play LV, YouTube Movies&Shows, Amazon Prime, Discovery+, Disney+, HBO MAX Latvia, Rakuten TV Free, Viaplay Latvia. Ārvalstīs reģistrētie abonējamā audiovizuālā satura straumētāji ik gadu varētu Nacionālā kino centra budžetā iemaksāt apmēram 600 000 eiro. Tas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanai.

Eiropas Savienības Audiovizuālās direktīvas 13. panta 2. punkts kopš 2018. gada ieviests jau 18 ES valstīs; tas darbojas Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā u.c.
Šajās valstīs finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā: Horvātijā tas noteikts 2%, savukārt Francijā – 25%. Vidējais noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem.

Iespēja noskatīties laikmetīgās dejas izrādes starptautiskās Baltijas Dejas platformas ietvaros


Dovids Strimaišs (Dovydas Strimaitis). "A Duet" publicitātes foto.

Baltijas Dejas platforma, kas šogad pirmoreiz tiek rīkota Latvijā, ir ievērojams kultūras notikums, kas pulcē laikmetīgās dejas māksliniekus un profesionāļus no visas pasaules. Notikums, kas notiek no 9. līdz 11. februārim Rīgā, ir kļuvis par nozīmīgu sanākšanas vietu dejas māksliniekiem no trijām Baltijas valstīm, kā arī vairāk nekā 23 citām pasaules valstīm, kopumā pulcējot vairāk nekā 100 viesus. Platformas mērķis ir veicināt Baltijas laikmetīgās dejas popularizēšanu, radīt jaunas iespējas māksliniekiem un dejas profesionāļiem, kā arī stiprināt vietējo un starptautisko sakaru tīklu.

Platformas norisi atbalsta vairākas prestižas organizācijas, tostarp Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Baltijas Kultūras fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Kultūra”.

Baltijas Dejas platforma ir ne tikai profesionāļu tikšanās vieta, bet arī iespēja plašākai sabiedrībai iepazīt laikmetīgās dejas mākslu. Lai gan lielākā daļa pasākumu ir paredzēti tikai reģistrētiem viesiem, vairākas izrādes H2O 6 kvartālā ir pieejamas visiem interesentiem. Šīs izrādes sniedz unikālu iespēju klātienē piedzīvot laikmetīgās dejas izrādes, kas ir svarīgs kultūras piedāvājums Rīgas kultūras dzīvē.

Yet Another day in Paradise. Lukas Karvelis.
Yet Another day in Paradise. Lukas Karvelis.

Starptautiska žūrija, kurā darbojās eksperti no Polijas, Portugāles, Somijas, Lielbritānijas un Ungārijas, ir atlasījusi izrādes un māksliniekus no 77 Baltijas valstīs dzīvojošo mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem. Žūrijas izvēle atspoguļo Baltijas laikmetīgās dejas ainas daudzveidību un norāda uz iesniegto darbu augsto kvalitāti, gan konceptuālajā, gan tehniskajā ziņā. Šī atlase apliecina, ka laikmetīgā deja ir spēcīgs mākslas veids, kas spēj veidot dialogu par sabiedrībā aktuālām tēmām un pārsniegt skatuves robežas.

Papildus oficiālajai programmai, 8. un 12. februārī Rīgā notiks arī citas Latvijas dejotāju un horeogrāfu izrādes, piedāvājot vēl vairāk iespēju iepazīt laikmetīgās dejas mākslu. Biļetes uz šīm izrādēm ir pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un tīmekļa vietnē balticdance.org, kas nodrošina vieglu piekļuvi šim kultūras piedāvājumam.

Izrādes plašākai sabiedrībai

  • 9. februārī pl. 17.00 lietuviešu mākslinieku Dovida Strimaiša (Dovydas Strimaitis) laikmetīgās dejas izrādi “A Duet”,
  • 10. februārī pl. 19.00 Lukasa Karveļa (Lukas Karvelis) izrādi “Yet Another Day in Paradise”
  • un 11. februārī pl. 18.00 Gretes Šmitaites (Grėtė Šmitaitė) izrādi “Cracks” un pl. 19.00, kā arī igauņu mākslinieču Hannas Kritenas Tangso (Hanna Kritten Tangsoo) un Sigridas Savi (Sigrid Savi) laikmetīgās dejas izrādi “Cowbody. Oh Wow, It’s You!”.

Līdz 10 martam vēl var apskatīt Liepājas okupācijas muzeja izstādi par 1991. gada barikādēm


Barikāžu dalībnieki pie Liepājas valdes 1991, gada 15 janvārī. Foto: Andris Gertsons.

Liepājas okupācijas muzejs no 20. janvāra līdz 10. martam piedāvā unikālu iespēju iepazīt vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas jaunākajā vēsturē – 1991. gada barikādes. Izstāde “Liepājnieki 1991. gada janvāra barikādēs” ir veltīta tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri stājās pretī padomju karaspēkam, aizstāvot Latvijas neatkarību.

Izstādes pamatā ir fotogrāfijas, kas atspoguļo dramatiskos un aizraujošos notikumus gan Liepājā, gan Rīgā, liecinot par liepājnieku un citu Latvijas iedzīvotāju vienotību un neatlaidību cīņā par valsts brīvību. Šīs fotogrāfijas ir spēcīgs liecinieks tam, kā vienkārši cilvēki ar savu drosmi, izlēmību un patriotiskumu spēja pretoties lielai militārai varai.

Notikumi, kas aizsākās pēc traģiskajiem 13. janvāra notikumiem Viļņā, kur Padomju Savienības militārās spēki uzbruka Viļņas televīzijas tornim, Latvijā izraisīja plašu tautas pretošanās kustību. Liepājā, reaģējot uz notikumiem Lietuvā un aizsākoties barikāžu būvēšanai Rīgā, tautas fronte organizēja vairākus autobusus, kas devās uz Rīgu, lai pievienotos cīņai par brīvību.

Barikāžu dalībnieki pie Liepājas valdes. Fona Interfrontes mītiņš Komjaunatnes (tagad Jāņa Čakstes) laukumā 1991. gada 15 janvārī (Autors: Andris Gertsons).
Barikāžu dalībnieki pie Liepājas valdes. Fona Interfrontes mītiņš Komjaunatnes (tagad Jāņa Čakstes) laukumā 1991. gada 15 janvārī (Autors: Andris Gertsons).

Izstādē skatāmas arī dzejnieka Olafa Gūtmaņa atmiņas, kas raksturo tolaik valdošās sajūtas un notikumus Liepājā. Viņa vārdi atspoguļo ne tikai barikāžu būvēšanas tehniku un stratēģiju, bet arī tā laika cilvēku solidaritāti, ziedošanu un gatavību aizstāvēt savas valsts neatkarību.

Šī izstāde ir ne tikai pagātnes notikumu atceres vieta, bet arī spēcīgs atgādinājums par to, kā tautas vienotība un apņēmība var paveikt brīnumus pat šķietami neiespējamos apstākļos. Tā ir goda zīme katrai paaudzei, kas vēlējās un joprojām vēlas redzēt Latviju brīvu un neatkarīgu.

Apmeklējums izstādē ir iespējams līdz 10. martam, dodoties uz Liepājas okupācijas muzeju, kas atrodas K. Ukstiņa ielā 7/9. Tā ir izcila iespēja gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem iepazīt svarīgu Latvijas vēstures lappusi un godināt tos, kuri cīnījās par mūsu valsts brīvību.

“Es būšu arhitekts!” – radošā domu darbnīca jauniešiem Rotko muzejā


Es būšu arhitekts - darbnīca Rotko centrā. Publicitātes foto.

Rotko muzejs, sadarbojoties ar pieredzējušo arhitektu Kristapu Vestmani, 2. februārī plkst. 14.00 aicina jauniešus uz ceturtās radošās domu darbnīcas “Es būšu arhitekts!” sesiju. Šī iniciatīva ir veltīta arhitektūras mīļotājiem, kuri vēlas izzināt un piedalīties vides veidošanā, kā arī iepazīties ar arhitekta profesijas specifikām un izaicinājumiem.

Daugavpilī dzimušā keramiķa un arhitekta Pētera Martinsona radošais mantojums ir darbnīcas aktualitātes centrā, kas jau ceturto reizi piedāvā jauniešiem ne tikai uzzināt par arhitektūras nozares niansēm, bet arī praktiski iesaistīties radošos procesos. Kristaps Vestmanis, arhitektūras un dizaina uzņēmuma PREFAB.DESIGN vadītājs un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes absolvents, dalīsies savā profesionālajā pieredzē, kas iegūta gan vietējos, gan starptautiskos projektos.

Kristapa Vestmaņa bakalaura darbs, kas veltīts Daugavpils lidostas attīstības idejai, ir tikai viens no piemēriem viņa plašajai pieredzei arhitektūrā. Savā uzstāšanās laikā Kristaps dalīsies stāstos par savu ceļu profesijā, studiju laiku un darba pieredzi, kā arī sniegs ieskatu moduļu māju projektēšanas un realizācijas procesā.

Darbnīcas radošās daļas laikā jaunieši tiks izaicināti eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, pētot to izturību un veidus, kā šie materiāli var tikt izmantoti arhitektūrā, piemēram, tiltu būvēšanā. Šī prakse ļaus dalībniekiem ne tikai attīstīt praktiskās prasmes, bet arī saprast zinātnes nozīmi arhitektūrā.

Es būšu arhitekts - darbnīca Rotko centrā
Es būšu arhitekts – darbnīca Rotko centrā. Publicitātes foto.

Radošās darbnīcas dalība ir bezmaksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, sūtot e-pastu uz mairita.folkmane@daugavpils.lv vai zvanot uz 26564817. Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti, lai veicinātu jauniešu radošumu un interesi par arhitektūru.

Liepāja 2027 – Jāiegulda pamatīgs darbs Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem


Kultūras ministre Agnese Logina Liepājā, 2023. gada 24. janvārī.

Trešdien, 24. janvārī, kultūras ministre Agnese Logina reģionālajā vizītē apmeklēja Liepāju. Tās laikā ministre tikās ar Liepājas pašvaldības vadību, nodibinājuma “Liepāja 2027” komandu.

Prieks redzēt Liepājas ambīcijas kultūras jomā. Valdības rīcības plānā esam skaidri definējuši, ka kultūras attīstība, pieejamība un laikmetīgums visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, ir mūsu prioritāte. Šobrīd ir jāiegulda arī pamatīgs darbs, lai sagatavotos Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem Liepājā 2027. gadā.

Kultūras ministre Agnese Logina.

Reģionālās vizītes laikā A.Logina apmeklēja arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, koncertzāli “Lielais dzintars”, kā arī tikās ar Liepājas Simfoniskā orķestra un pārstāvjiem. Ministre viesojās arī Liepājas teātrī un tikās ar tā vadību un trupu.

Kultūras ministre Agnese Logina Liepājā, 2023. gada 24. janvārī.
Kultūras ministre Agnese Logina Liepājā, 2023. gada 24. janvārī.

Vizītes noslēgumā ministre apmeklēja Liepājas 17. -19.gs. interjera muzeju “Hoijeres kundzes viesu nams” un tikās ar biedrības “Radi Vidi Pats” pārstāvjiem.

Braiens Adamss (Bryan Adams) Rīgā (2024), 8. jūlijā, Arēnā Rīga


Braiens Adamss Rīgā (2024)

Bryan Adams, šovasar, 8. jūlijā, Arēnā Rīga uzstāsies ar savu jaunāko koncertturneju “So Happy It Hurts”. Šis pasākums solās būt viens no vasaras nozīmīgākajiem muzikālajiem notikumiem, pulcējot mūzikas cienītājus no visas Latvijas.

So Happy It Hurts

Bryan Adams, So Happy It Hurts Tour 

Turneja, kuras nosaukums ir aizgūts no mākslinieka piecpadsmitā studijas albuma, jau ir sākusies Amerikas Savienotajās Valstīs un turpināsies Eiropā, piedāvājot skatītājiem iespēju baudīt Bryan Adams radīto muziku. Šis albums tika nominēts arī prestižajai Grammy balvai.

Bryan Adams leģendārās uzstāšanās ir ieguvušas viņam atzinību kā vienam no labākajiem mūsdienu rokmūzikas māksliniekiem. Viņa spēja radīt neaizmirstamu atmosfēru, mijiedarbojoties ar auditoriju un demonstrējot enerģiju, kas ir raksturīga tikai īstiem mūzikas meistariem, ir neapšaubāma. Adamsa balss un skatuves klātbūtne liecina par viņa nevainojamo meistarību un ilggadējo pieredzi.

(Everything I Do) I Do It For You

Koncerta programmā paredzēts iekļaut mākslinieka populārākos un mīļākos hitus, tostarp dziesmas no jaunākā albuma “So Happy It Hurts”. Fans varēs dzirdēt tādas pazīstamas dziesmas kā “(Everything I Do) I Do It For You”, “Summer of ’69”, “Heaven”, un daudzas citas, kas ir kļuvušas par rokmūzikas klasiku.

Bryan Adams – Please Forgive Me

Biļešu iegādes iespējas

Biļetes uz šo neaizmirstamo muzikālo notikumu būs pieejamas tirdzniecībā no 26. janvāra plkst. 10.00 “Biļešu Serviss” tīklā. “FBI” un “Positivus” festivāla koncertu kluba biedriem būs iespēja iegādāties biļetes agrāk, jau no 24. janvāra, izmantojot speciālu kodu. Tā ir unikāla iespēja piedzīvot vienu no mūzikas pasaulē ievērojamākajiem māksliniekiem tieši mūsu pilsētā.

Bryan Adams ir strādājis ar vairākām pasaules mūzikas ikonām, tostarp ar tādām zvaigznēm kā Barbra Streisand, Bonnie Raitt, Rod Stewart, Sting, Tina Turner, kā arī ar mūsdienu popzvaigznēm Ed Sheeran un Taylor Swift. Viņa ilgā un krāšņā karjera ir devusi viņam neskaitāmas balvas un apbalvojumus, kā arī vairāk nekā 100 miljonus pārdotu singlu. Viņa muzikālais ceļojums ir apliecinājums viņa talantam un neatlaidībai.

Koncerts

jūlijs Arēnā Rīga būs īpašs vakars, kurā tiks piedzīvota autentiska rokmūzikas enerģija. Šis koncerts ir ne tikai iespēja dzirdēt dzīvajā izpildījumā Bryan Adams mūziku, bet arī piedzīvot maģisko atmosfēru, ko rada viņa aizraujošais skatuves sniegums. Neapšaubāmi, tas būs notikums, kuru nevajadzētu palaist garām nevienam rokmūzikas mīļotājam.
Bryan Adams koncerts Arēnā Rīga ir gaidāms notikums, kas apliecina mākslinieka ilgstošo popularitāti un muzikālo izcilību. Tas būs vakars, kas aizvedīs auditoriju ceļojumā caur laiku un mūzikas vēsturi, piedāvājot neaizmirstamu pieredzi.


Teksts eksperimentālā kārtā izveidots ar mākslīgā intelekta palīdzību, ar nelieliem redakcionālajiem labojumiem.

Rundāles pils muzeja pakalpojumu jaunais cenrādis


Rundāles pils Dārza svētki 2019. Publicitātes foto.

Lai aktualizētu Rundāles pils muzeja sniegto pakalpojumu klāstu un cenas, papildinātu muzeja cenrādi ar jauniem pakalpojumiem un svītrotu neaktuālos, kā arī precizētu atsevišķu muzeja sniegto maksas pakalpojumu nosaukumus un aktualizētu, papildinātu atsevišķiem maksas pakalpojumiem piemērotās atlaides, Ministru kabinets 9. janvāra sēdē atbalstīja izmaiņas Rundāles pils muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādī.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi* sagatavoti pēc Kultūras ministrijas un Rundāles pils muzeja iniciatīvas, secinot, ka jāveic izmaiņas vairāk nekā pusē no muzeja pakalpojumu cenrādī ietvertā, jo būtiski mainījušās faktiskās ar pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas, mainījies muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts, kā arī secināts, ka atsevišķiem pakalpojumiem nepieciešams aktualizēt pakalpojumu saņēmēju grupas, kurām tiek noteiktas atšķirīgas pakalpojumu cenas.

Rundāles pils dārza svētki. Publicitātes foto
Rundāles pils dārza svētki. Publicitātes foto

Aktualizētajā muzeja pakalpojumu cenrādī vairs nav iekļauti pakalpojumi, pēc kuriem nav bijis sabiedrības pieprasījuma, kuri zaudējuši aktualitāti, kuriem nav iespējams nodrošināt pakalpojuma kvalitāti, vienlaikus cenrādis papildināts ar jauniem publisko maksas pakalpojumu veidiem, kas saistīti ar muzeja darbības paplašināšanu.

Tāpat jaunajā cenrādī vienkāršoti pakalpojumu veidi – apmeklējuma biļetes cena vairs netiek piesaistīta sezonalitātei – pamatekspozīcijas apskatei mazā un lielā loka biļešu veidus aizstāj viena veida pamatekspozīcijas apskates biļete visa gada garumā Tas pats attiecas uz franču dārza apmeklējumu – tiks piedāvāta viena biļete par to pašu cenu visu aktīvā tūrisma sezonu (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim), vienlaikus tiek saglabāts iepriekšējais princips dārza apmeklējumam – aktīvā tūrisma sezonā franču dārza apmeklējums ir par maksu, bet laika posmā no 1. novembra līdz 30. martam dārza apmeklējams bez maksas.

Rundales pils rožu dārzam 10 gadi
Rundales pils rožu dārzam 10 gadi

Aktualizētajā muzeja cenrādī precizētas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenas atbilstoši to faktiskajām izmaksām, vienlaikus saglabājot atlaides gandrīz visām iepriekšējā cenrādī minētajām apmeklētāju grupām, izņemot daudzbērnu ģimenes un Rundāles novada izglītības iestāžu izglītojamos un pedagogus mācību procesa ietvaros.

Muzejs ir izvērtējis negūtos finansiālos ienākumus, kā arī savas budžeta iespējas, un pieņēmis lēmumu, ka, ņemot vērā faktiskās pakalpojumu izmaksas, nodrošināt bezmaksas ieeju šai apmeklētāju grupai turpmāk vairs nav iespējams. Tomēr, ir paredzēts arī turpmāk veicināt valsts veidoto atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm, kurām muzeju būs iespējams apmeklēt ar 50 % atlaidi. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā bijusī Rundāles novada teritorija ir iekļauta Bauskas novadā, tāpēc muzejs vairs nepiedāvās bezmaksas ieeju Rundāles novada izglītības iestāžu izglītojamiem un pedagogiem. Izvērtējot savas budžeta iespējas, muzejs ir secinājis, ka nevar nodrošināt bezmaksas ieeju visām Bauskas novada skolām.

Šogad Rundāles pils muzeja budžetā plānotie ieņēmumi no muzeja maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem ir 2 miljoni eiro, savukārt 2025. gada un 2026. gada budžetos tie plānoti jau 2,1 miljona eiro apmērā.

Atvars Lakstīgala un Liepājas Simfoniskais orķestris Lielajā ģildē


Atvars Lakstīgala

Starptautiski pazīstamais latviešu diriģents Atvars Lakstīgala sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, pievēršas Latvijas komponistu Agra Engelmaņa un Pētera Plakida mūzikas ierakstīšanai, apliecinot šo darbu kultūras nozīmi un pievēršot uzmanību mazāk zināmam, bet vērtīgam mūzikas mantojumam.

Projekts aizsākās ar divu nedēļu garu un intensīvu darbu Liepājas koncertzālē, kurā Atvars Lakstīgala kopā ar solistēm Elīnu Bērtiņu un Agnesi Egliņu, kā arī Liepājas Simfonisko orķestri veica Agra Engelmaņa un Pētera Plakida skaņdarbu ierakstus. Šis process notika Normunda Slavas vadībā pie skaņu pults, nodrošinot augstāko kvalitātes līmeni.

Agris Engelmanis ir komponists, kurš Latvijā nav plaši pazīstams, taču viņa darbi izceļas ar dziļu emocionālo spēku un cilvēcīgumu. Atvars Lakstīgala atzīst, ka Engelmanis ir spējis radīt mūziku, kas atspoguļo patiesas un sirsnīgas emocijas, turklāt to darot bez klavieru palīdzības, kas piešķir viņa darbiem unikālu vērtību. Diriģents pauž lepnumu par iespēju ierakstīt Engelmana 1., 2., un 3. diafoniju.

Pēteris Plakidis tiek raksturots kā oriģināls un pozitīvs komponists, kura mūzika bieži satur spilgtus citātus no citu meistaru darbiem. Plakida mūzika, pēc Lakstīgalas vārdiem, ir gaiša un sirsnīga, radot priekpilnu noskaņu. Diriģents ir īpaši priecīgs par iespēju ierakstīt un atskaņot Plakida reti dzirdēto klavierkoncertu, kas mūzikas cienītājiem sniegs pazīstamu, tomēr jaunu pieredzi.

Šis projekts kulminēs 19. janvārī, kad Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā tiks atskaņots Plakida skaņdarbs klavierēm ar orķestri, solistes lomā būs Agnese Egliņa. Šis koncerts ir ne tikai muzikāls notikums, bet arī kultūras nozīmīgums, izceļot Latvijas simfonisko mūziku un tās māksliniekus.

Atvars Lakstīgala

Atvars Lakstīgala
Atvars Lakstīgala

Atvara Lakstīgalas mūziķa karjera ir bagāta un daudzveidīga. Sākotnēji profesionāls mežradznieks, viņš kļuvis par Liepājas Simfoniskā orķestra galveno diriģentu, vadot gan operu, gan baleta izrādes, gan simfoniskos koncertus. Viņa operrepertuārs ietver gan klasiskās, gan mūsdienīgās operas, piemēram, Džuzepes Verdi “Traviata”, Džakomo Pučīni “Toska”, un Kristapa Pētersona “Mihails un Mihails spēlē šahu”. Lakstīgala ar Liepājas Simfonisko orķestri ir veicis vairāk nekā 20 albumu ierakstus, kā arī pirmatskaņojis daudzus nozīmīgus darbus.

Diriģenta starptautiskā pieredze ir plaša, aptverot gan Eiropu, gan Āziju, gan Latīņameriku. Kā starptautisku konkursu laureāts un Lielo mūzikas balvu ieguvējs kategorijā “Par izcilu debiju”, Lakstīgala ir spilgti apliecinājis savu meistarību un nozīmi Latvijas mūzikas ainā.

Grāmatu draugu ķēdes desmitgades atzīmēšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā


e-art.lv stilizēta ilustrācija no LNB publicitātes attēla. (oriģinārā foto autors: Edgars Kalmēns)

Piektdien, 2024. gada 18. janvārī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), atzīmējot Grāmatu draugu ķēdes desmitgadi, norisināsies simboliska akcija, kurā LNB darbinieki aicinās bibliotēkas apmeklētājus improvizētā grāmatu ķēdē pāri ātrijam no rokas rokā nodot un svinīgi ievietot grāmatu dāvinājumus Tautas grāmatu plauktā 4.stāvā

Lai aktualizētu Tautas grāmatu plaukta dāvinājumu nodošanas iespēju un sarūpētu grāmatu ķēdes saturu pasākumam, aicinām ikvienu dāvināt savu grāmatu īpašajam Tautas grāmatu plauktam. Sev īpašo grāmatu ar ierakstu vai vēlējumu, kas ierakstīts kādā no tās priekšlapām, no 12. janvāra varēs nodot LNB ātrijā blakus “Draugu telpai”.

LNB publicitātes attēls. Foto: Edgars Kalmēns.
LNB publicitātes attēls. Foto: Edgars Kalmēns.

Pirms desmit gadiem, 2014. gada 18. janvārī, Rīgā norisinājās akcija “Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde”. Akcijas laikā divu kilometru garā cilvēku ķēdē no rokas rokā pārvietoja vairāk kā 2000 grāmatas no toreizējās LNB ēkas K. Barona ielā 14 uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3. Vienlaikus ķēdes norisei Rīga tika atklāta kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Dalībai Grāmatu draugu ķēdē, kas guva lielu starptautisko mediju uzmanību, bija pieteikušies vairāk nekā 15 000 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm.

Šodien Tautas grāmatu plauktā glabājas vairāk nekā 7500 vienību 48 valodās, kas dāvinātas desmit gadu laikā, t. sk. Latvijas prezidentu un ārvalstu augstāko amatpersonu dāvinājumi. Mājaslapā https://tautasgramatuplaukts.lv/ iespējams aplūkot ne tikai informāciju par dāvinātajiem izdevumiem un to ierakstus, bet arī bagātīgu fotogrāfiju galeriju.

Interesanti fakti par Tautas grāmatu plauktu

Tautas grāmatu plaukts. Latvijas nacionālā bibliotēka. Foto: Kristians Luhaers
Tautas grāmatu plaukts. Latvijas nacionālā bibliotēka. Foto: Kristians Luhaers
  1. Plauktam saziedoti 7722 izdevumi, t. sk. notis un pašizgatavoti izdevumi.
  2. Vecākā dāvinājumā saņemtā grāmata ir 1746. gadā izdota Bībele.
  3. Pirmais Tautas grāmatu plaukta dāvinājums ir 1825. gadā latviešu valodā Pēterburgā izdotās Lambsdorfu dzimtas Bībeles.
  4. Vispopulārākais dāvinājums ir Aleksandra Grīna romāns “Dvēseļu putenis” – Tautas grāmatu plauktā glabājas 41 dažādos laikos izdots eksemplārs.
  5. Visplašāk pārstāvēti Raiņa darbi, dāvināti arī rakstnieka kopoto rakstu visi sējumi.

Paziņo Lielās mūzikas balvas 2023 nominantus


Arnis Zandmanis. Foto: Tomass Beķeris, Latvijas Radio 3

Lielās mūzikas balvas žūrija trešdien, 10. janvārī, preses konferencē paziņoja Lielās mūzikas balvas 2023 nominantus un balvas par mūža ieguldījumu saņēmējus – komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists Arnis Zandmanis.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 12. martā Latvijas Nacionālajā operā plkst. 19.00. Pasākumu atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”. Balsojums par “Delfi” auditorijas simpātiju norisināsies no 19. februāra līdz 10. martam, piedāvājot ikvienam izvēlēties savu favorītu no Lielās mūzikas balvas nominantiem.

Aizvadītajā gadā Latvijā ir izskanējuši teju 500 valsts koncertorganizāciju rīkotie koncerti. Es vēlos sirsnīgi pateikties ikkatram, kurš veido un ir daļa no šiem Latvijas kultūras notikumiem. Mēs patiesi varam lepoties ar plašo profesionāļu loku, kuri ar lepnumu nes Latvijas vārdu arī pasaulē. Latvijas mūzikas balva ir viens no veidiem, kā varam pateikt paldies un vēlreiz novērtēt šo cilvēku ieguldījumu kultūrā,

kultūras ministre Agnese Logina.

Lielās mūzikas balvas 2023 nominantu paziņošanai veltītajā preses konferencē piedalījās Kultūras ministre Agnese Logina, “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle un Latvijas Radio 3  “Klasika” direktore Gunda Vaivode. Lielās mūzikas balvas 2023 žūriju konferencē pārstāvēja žūrijas priekšsēdētājs, JVLMA profesors Andris Vecumnieks; muzikoloģe, mākslas doktore Ilze Šarkovska-Liepiņa; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste Ilze Medne; džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” dibinātājs un vadītājs Mareks Ameriks.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas Koncerti”.

Lielās mūzikas balvas 2023 žūrija

  • Andris Vecumnieks – žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists JVLMA profesors;
  • Ilze Medne – muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste;
  • Solvita Sējāne – muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore;
  • Ilze Šarkovska-Liepiņa – muzikoloģe, mākslas doktore;
  • Boriss Avramecs – muzikologs, JVLMA emeritētais profesors;
  • Mareks Ameriks – džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” dibinātājs un vadītājs;
  • Armands Znotiņš – muzikologs, žurnālists, publicists.

Par mūža ieguldījumu

  • Komponists Vilnis Šmīdbergs
  • Pianists Arnis Zandmanis
Arnis Zandmanis un Vilnis Šmīdbergs.
Arnis Zandmanis un Vilnis Šmīdbergs.

Mārupes jauniešiem iespēja veidot podkāstus: “Hēlijs” piedāvā apmācības un atbalstu


M-UP podkasti

Mārupes novada jaunieši tiek aicināti izmantot unikālu iespēju – piedalīties jauniešu centra “Hēlijs” organizētā podkāstu veidošanas projektā. Projekts, kas norisināsies līdz 2023. gada 21. janvārim, ir daļa no plašākas iniciatīvas, kas vērsta uz radošuma un mediju prasmju attīstīšanu jauniešu vidū.

Projekta ietvaros jaunieši gūs iespēju apgūt podkāstu veidošanas pamatus – no idejas ģenerēšanas līdz raidierakstu publicēšanai. Profesionāļu vadītās meistarklases sniegs zināšanas par satura veidošanu, rediģēšanu, kā arī padomi par veiksmīgu podkāsta popularizēšanu. Īpašu uzsvaru projekts liek uz praktiskām prasmēm, piedāvājot tehnisko nodrošinājumu un speciāli iekārtotas telpas jauniešu centrā “Hēlijs”.

Interesi par šo projektu ir izraisījušas arī aizvadītajā gadā notikušās vieslekcijas, kurās piedalījās dažādu nozaru eksperti. Piemēram, digitālā mārketinga speciālists Renārs Paukštello dalījās zināšanās par mākslīgā intelekta izmantošanu mārketingā, savukārt satura veidotāja Iveta Sazonova-Jaunzeme un pasākumu organizatores Annika un Sindija iedvesmoja jauniešus ar savām pieredzēm un padomiem. Šīs lekcijas ne tikai bagātināja jauniešu zināšanas, bet arī deva papildus motivāciju piedalīties podkāstu veidošanas projektā.

Papildus teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, projekta dalībniekiem tiks piedāvātas arī ekskursijas uz radio un citām audio ierakstu studijām, lai iepazītu arī profesionālās mediju darbības aizkulises. Šādas ekskursijas sniedz ne tikai izglītojošu pieredzi, bet arī iespēju iedvesmoties no profesionāļiem savā jomā.

Mārupe – mūsu mājas 2023

Projekts “Mārupe – mūsu mājas 2023”, ko finansē Mārupes novada pašvaldība, atbalsta šādas iniciatīvas, lai veicinātu jauniešu iesaisti kultūras un radošajās aktivitātēs. Tas ir lielisks veids, kā ne tikai attīstīt jauniešu radošās spējas, bet arī stiprināt viņu saikni ar vietējo kopienu un rosināt viņu interesi par aktuālām tēmām.

Pieteikšanās podkāstu veidošanai notiek, aizpildot elektronisku anketu, un ir atvērta līdz 21. janvārim. Jaunieši, kas interesējas par šo iespēju, var sazināties ar jaunatnes lietu speciālisti Elīnu Krēmeri, lai

Aicinām Mārupes novada jauniešus izmantot šo iespēju un pieteikties podkāstu veidošanas projektam, kas var kļūt par viņu soli tuvāk radošajai pašizpausmei un profesionālajai izaugsmei.

M-UP plakāts
M-UP plakāts

Pilnveidots regulējums darbam ar Nacionālajā muzeju krājumā iekļautajiem priekšmetiem


Kultūras ministrijas logo

Lai veidotu pēc iespējas pilnīgākas sistemātiskās un tematiskās muzeju pamatkrājuma kolekcijas, kā arī nodrošinātu digitālajiem muzeja priekšmetiem valsts aizsardzību, Ministru kabinets (MK) 9. janvāra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas virzītos grozījumus MK noteikumos* par Nacionālo muzeju krājumu, kas paredz noteikt prasības digitāli radīto muzeja krājuma priekšmetu uzskaitei un saglabāšanai.

Šobrīd muzeji digitāli radītos priekšmetus iekļauj muzeja palīgkrājumā kā priekšmetus, kas sastāv no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem. Mūsdienu kultūras mantojumu mēs vairs nevaram iedomāties bez digitālajām fotogrāfijām, filmām, mākslas darbiem, videospēlēm, mājaslapām un citiem digitālajiem risinājumiem.  Pieņemtie grozījumi ļauj digitāli veidotos priekšmetus iekļaut muzeja pamatkrājumā – Nacionālajā muzeju krājumā,

kultūras ministre Agnese Logina.

Tāpat ar grozījumiem MK noteikumos definēts jēdziens “eksponātēka” un tā kritēriji, precizēta informācija, kas jāiekļauj plānā muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu aizsardzībai apdraudējumu gadījumā un muzejiem noteikts pienākums veikt regulāras darbinieku apmācības, lai pēc iespējas mazinātu muzeja krājuma saglabāšanas apdraudējumu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Stilizēts attēls. Ūdenskrāsas, MI, Rolands Umbrovskis, 2024
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Stilizēts attēls. Ūdenskrāsas, MI, Rolands Umbrovskis, 2024

Precizētas arī normas, kas saistītas ar Nacionālā muzeju krājuma uzskaiti un izmantošanu, piemēram, ka akreditētie muzeji viens otram, kā arī citām kultūras mantojuma institūcijām Latvijā un ārvalstīs Nacionālā krājuma priekšmetu deponē bez maksas.

Tāpat precizētas normas attiecībā uz darbu Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā – radīts pienākums pievienot sistēmā ievadītajiem priekšmetu aprakstiem priekšmetu digitālās kopijas.

Veicot šīs izmaiņas, precizēts arī tiesiskais regulējums atbilstoši 2021. gada 18. marta grozījumiem Muzeju likumā – svītroti atsevišķi punkti, lai nedublētu Muzeju likuma normas; vēl citi precizēti atbilstoši citu nozaru normatīvajiem aktiem.

Brīvam būt – Ulda Brieža fotoizstāde Liepājas koncertzālē


Fotogrāfs Uldis Briedis

No 2024. gada 13. janvāra līdz 30. martam Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” tiks atklāta izcila Latvijas fotogrāfa Ulda Brieža fotoizstāde “Brīvam būt”.

Ēvalds Valters. Ulda Brieža foto
Ēvalds Valters. Ulda Brieža foto

Šis notikums ir būtisks akcents Latvijas kultūras kalendārā, jo izstāde apvieno vairāk nekā pusgadsimta garumā uzņemtus darbus, kas aptver laika posmu no 1966. līdz 2010. gadam. Izstāde ir veltījums Latvijas kultūras autoritātēm, un tās veidotāji ir uzsvēruši, ka šī izstāde ir kā tiltu starp pagātni un tagadni, atklājot Latvijas kultūras personību dzīves mirkļus un viņu ieguldījumu kultūrā.

Ulda Brieža darbi ir pazīstami ar to, ka tie spēj atklāt personību raksturu un emocijas, neaprobežojoties vien ar viņu ārējo tēlu. Fotogrāfijās redzamās personas – Imants Ziedonis, Raimonds Pauls, Mirdza Martinsone, Katrīne Pasternaka, Mārtiņš Brauns, Uldis Stabulnieks, Ēriks Hānbergs, Egons Līvs, Haralds Sīmanis un citi – ir ne vien Latvijas kultūras ikonas, bet arī mākslinieka tuvi draugi un laikabiedri. Viņu sejas un ķermeņu valoda fotogrāfijās atklāj dažādas emocijas un stāstus, padarot katru darbu par unikālu liecību par Latvijas kultūras vēsturi.

Ulda Brieža darbu metodika ir bijusi raksturīga ar to, ka viņš ilgstoši vērojis un uztvēris savus portretējamos, ļaujot viņiem būt dabiskiem un neuzspiestiem. Šāda pieeja fotogrāfijā atklāj dziļāku saprašanu par cilvēka būtību un viņa vietu laikā un telpā. Brieža fotogrāfijas ir kā laika kapsulas, kas ļauj mums ielūkoties vairāku desmitgažu Latvijas kultūras dzīvē, atklājot tās dažādību un bagātību.

Izstādē “Brīvam būt”

Katrīne Pasternaka. Ulda Brieža foto
Katrīne Pasternaka. Ulda Brieža foto

Izstādē “Brīvam būt” skatāmi ne vien Liepājai nozīmīgu kultūras personību portreti, bet arī citu ievērojamu Latvijas kultūras darbinieku attēli. Katrs no šiem darbiem ir kā stāsts pats par sevi, kas atklāj fotogrāfa redzējumu un viņa spēju uztvert brīža būtību. Fotogrāfijas ir gan dokumentālas, gan mākslinieciskas, apvienojot vēsturisko liecību ar estētisku izteiksmi.

Uldis Briedis savā karjerā ir uzņēmis neskaitāmus portretus, un daudzi no tiem ir kļuvuši par nozīmīgām Latvijas kultūras un vēstures liecībām. Viņa darbs ir bijis ne vien kā fotogrāfa, bet arī kā vēstures liecinieka un stāstnieka. Izstāde “Brīvam būt” ir kā piemiņas brīdis Uldim Briedim un viņa neizmērojamajam ieguldījumam Latvijas kultūras mantojumā.

Izstāde ir atvērta visiem interesentiem bez ieejas maksas. Izstāde apskatāma koncertzāles darba laikā no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00–17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00–15.00.

Šveices sabiedriskā televīzija RTS pārtrauks rādīt Žerāra Depardjē filmas


Šveices RTS pārtrauc rādīt Žerāra Depardjē filmas. DALL-E.

Šveices sabiedriskās televīzijas RTS lēmums pārtraukt Žerāra Depardjē, slavenā franču aktiera, filmu rādīšanu pēc viņam izvirzītajām seksuālās vardarbības apsūdzībām un aizvainojošiem komentāriem ir izraisījis karstas diskusijas. Šī situācija ir aktualizējusi jautājumus par seksismu un seksuālo vardarbību kinoindustrijā.

Šīs diskusijas ir sākušās pēc tam, kad RTS paziņoja par savu lēmumu. Sabiedrība ir sadalījusies – daži atbalsta šo lēmumu, savukārt citi to kritizē, apgalvojot, ka tas ir cenzūras veids un var radīt bīstamu precedentu. Tomēr tie, kas atbalsta lēmumu, uzskata, ka ir svarīgi izrādīt nostāju pret seksuālu vardarbību un aizvainojošiem komentāriem, kā arī ka sabiedriskajiem raidījumiem ir jāveicina cieņas un vienlīdzības vērtības.

Šveices RTS pārtrauc rādīt Žerāra Depardjē filmas no 2024. gada. DALL-E.
Šveices RTS pārtrauc rādīt Žerāra Depardjē filmas no 2024. gada. DALL-E.

Depardjē pēdējos gados ir apsūdzēts seksuālā vardarbībā vairāku sieviešu izteiktajās apsūdzībās. 2018. gadā aktrise Šarlote Arnulde iesniedza pret viņu izvarošanas apsūdzību, un šī lieta tiek izmeklēta kopš 2020. gada. Vēl viena tiesas prāva par seksuālu izmantošanu notiek kopš 2020. gada septembra, attiecoties uz it kā 2007. gadā notikušu incidentu. Depardjē noliedz visas apsūdzības.

Depardjē tēls tika vēl vairāk aptraipīts pēc dokumentālās filmas pārraidīšanas, kurā viņš izteica sievietes pazemojošus un mizogīnus komentārus. “Sievietēm patīk braukt ar zirgu, jo klitoriss beržas pret sēdekli,” viņš teica kamerā.

RTS pārstāvis apstiprināja lēmumu nepārraidīt Depardjē filmas, norādot, ka sabiedriskā raidījuma uzdevums ir atbildēt uz skatītāju noskaņojumu. Lēmums ir “pragmatisks” un to varētu pārskatīt atkarībā no situācijas attīstības.

Tie, kas ir pret šo gājienu, argumentē, ka tas ir cenzūras veids un ka tas rada bīstamu precedentu. Viņi arī uzsver, ka Depardjē ir nevainīgs līdz brīdim, kad pierādīta viņa vaina, un viņš nedrīkst tikt sodīts pirms sprieduma pasludināšanas.

Šī situācija ir aktualizējusi arī plašākas diskusijas par seksismu un seksuālo vardarbību kinoindustrijā. Daudzi uzskata, ka kinoindustrijai ir ilga seksisma vēsture un ka ir pienācis laiks rīkoties, lai risinātu šo problēmu. Viņi arī uzsver, ka kinoindustrijai vajadzētu vairāk atbalstīt seksuālās vardarbības upurus un veicināt dzimumu līdztiesību.

Raksts sagatavots pēc ārzemju ziņu materiāliem.

Aijas Andrejevas jaunā albuma “Tagadne” prezentācija kopdarbam ar Baltic Groove Orchestra


Aija Andrejeve - Tagadne. Foto: Māris Ločmelis.

Simfoniskais kolektīvs “Baltic Groove Orchestra” un tā mākslinieciskais vadītājs Jānis Ivuškāns ir uzsākuši sadarbību ar vienu no Latvijas popmūzikas balsīm – dziedātāju Aiju Andrejevu. Šī sadarbība ir izvērsusies par kopīgu projektu, kurā tiek radīts Andrejevas jaunais albums “Tagadne”.

Aijas Andrejevas balss ir pazīstama ar tās spēcīgo un emocionālo izpausmi, kas padara šo sadarbību ar “Baltic Groove Orchestra” un tā diriģentu Jāni Ivuškānu par spilgtu notikumu Latvijas mūzikas jomā. Papildus dziedātājas talantam, šajā projektā iesaistīts arī Kasparu Ansons, kura līdzdalība albumā piešķir tam vēl lielāku muzikālo daudzveidību.

Aija Andrejeva. Albums “Tagadne”.

Albums “Tagadne” savieno tradicionālo popmūzikas izteiksmi ar simfoniskā orķestra bagātīgo skanējumu. Šāda veida muzikālā sintēze ne vien paplašina klausītāju redzesloku par mūsdienu mūzikas iespējām, bet arī atklāj jaunas muzikālās dimensijas, kuras iepriekš nebija tik izteikti pārstāvētas Latvijas popmūzikā.

Albumā “Tagadne” iekļautas desmit kompozīcijas, kuras ir radītas rūpīgā un radošā procesā, kas ilga vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā tika veikta smalka dziesmu aranžējumu un ierakstīšanas darba izpildīšana, apvienojot dzīvos instrumentus ar orķestra plašo skanējumu. Šis process atklāja citādāku pieeju mūzikas radīšanā, kurā digitālās tehnoloģijas tiek apvienotas ar klātienes muzikālo izpausmi.

Arī dziedātāja Aija Andrejeva atzīst, ka šis albums ir viņas muzikālās karjeras emocionāli bagātākais un interesantākais projekts. Albums ir veidots kā svētku albums, kurš atzīmē 20 gadus kopš Andrejevas debijas skatuves mākslā, piedāvājot klausītājiem daudzpusīgu muzikālo pieredzi, kas apvieno roka, lirisko un smeldzīgo mūzikas elementus.

Albuma “Tagadne” prezentācija

Albuma prezentācijas koncerts notiks 2024. gada 12. martā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Tu jau zini Kur”, Tallinas ielā 10, Rīgā. Šis koncerts solās būt ne vien albuma prezentācija, bet arī mūzikas notikums, kas apvieno spēcīgas mākslinieciskās personības un inovatīvu mūzikas izteiksmi.

Aija Andrejeve - Tagadne. Foto: Māris Ločmelis.
Aija Andrejeve – Tagadne. Foto: Māris Ločmelis.