Svinot Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā (Jomas ielā 1/5) iekārtota izstāde par godu šim nozīmīgajam notikumam: “Neatkarīgais Latviešu sapnis“. Tā ir mākslinieces Agneses Bules personālizstāde ar 39 darbiem digitālā tehnikā. A. Bule ir viena no retajām mūsdienu latviešu māksliniecēm, kas savā radošajā darbībā risina ar politiku saistītas tēmas.
Filosofs Slavojs Žižeks, ar kuru mūs vieno zināma kopīga pieredze, dzīvojot sociālistiskā režīmā, ir teicis, ka “Mēs jūtamies brīvi, jo mums trūkst valodas, kas artikulētu mūsu nebrīvību” (“Laipni lūgti Reālā tuksnesī: piecas esejas par 11. septembri un saistītajiem datumiem”). Šādos vārdu trūkuma apstākļos, iespējams, radusies izstādes piedāvātā vizuālo tēlu valoda, kas pauž mākslinieces refleksijas par brīvības/nebrīvības tēmu. Vērīgākie būs pamanījuši, ka A .Bule jau ilgāku laiku strādā pie projekta “Latviešu sapnis”, kura daudzveidīgie sapņojumi atspoguļo Latvijā notiekošo, šajā gadījumā Jūrmalas domes vestibilā sapnis savdabīgi izspēlē Latvijas valsts neatkarības jautājumu.
Izstādi ievada darbi “4. maija plaukumā” un “Daudz laimes dzimšanas dienā”, kur redzam “Latviešu sapnim” raksturīgo īpašo latvieša tēlu, kas pirmajā darbā applaucis viscaur ar valsts atpazīstamāko simbolu – karogu, savukārt otrajā darbā latvieša tēls daudzkārt pavairots, novietots uz mākoņa kopā ar valsts karogu. Divi galvenie elementi – latvietis un valsts karogs ir nešķirami un ir skaidri nolasāma saistība starp latvieti (kā nāciju) un tās valstiskumu (karogs). Pirmajā brīdī šķietamā vienkāršība izplēn pie darba “Divvalodu latvietis”. Asociācijas ar tautas pasaku pūķu simboliku vedina domāt, ka trīs un vairākvalodu latvietis varētu būt vēl grūtāk pievarāms nekā vienvalodas latvietis. Šeit varētu uzdot jautājumu par valodas un spēka/zināšanu attiecībām.
Vairāki izstādes darbi provokatīvi un daudznozīmīgi apspēlē bieži izmantotus vārdus un to savienojumus politikā, piemēram, “Galotņu konference” un “Koalīcija”. Apliecinot mākslinieces daudzveidīgās pārdomas par neatkarības tēmu, vārds “neatkarība” lietots arī daudzu darbu nosaukumā – “Neatkarības apkārtmērs”, “Neatkarība ceļ spārnos”, “Neatkarības lietus”, “Neatkarības karoga maiņa”, “Neatkarības perspektīva”, “Neatkarības pavasaris” utt. Dažos darbos redzam otru stabilu un daudz izmantotu tēlu no “Latviešu sapņa” projekta, proti, mucu (“Paralēlās neatkarības” un izstādi zīmīgi noslēdzošajā darbā “Vēlēšanas”).
A. Bule arī pievērsusies īpaši Jūrmalas latvieša tēmai – var izlasīt mītu par Jūrmalas latvieša izcelšanos un novērot tā pastāvīgās atrašanās vietu – priedi. Darbā “Kur ir manas priedes?” latvietis uzdod šo retorisko jautājumu, sēžot pie kailcirtes. Var būt, ka šis jautājums varētu rasties ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem, nešķirojot tos pēc etniskā principa, bet pēc tā, vai ir spēja apzināties mežu pārmērīgas izciršanas sekas.
Kā īpaši jēdzieniski bagātu jāpiemin darbu “Latvietis izvēlas”, kur latvieša galvā shematiski satilpināti dažādie sabiedrībā sastopamie un mākslinieciski transformētie aizspiedumi, kur ikviens aicināts sameklēt sev atbilstošos.
Savienoti dažādās kompozīcijās un ar dažādiem nosaukumiem, vieni un tie paši “Latviešu sapņa” tēli ierosina tos sakārtot skatītāja izvēlētā variantā, piemēram, ja izveidojam četru darbu grupu “Neatkarīgie latvieši”, “Aizlidot vai palikt”, “Neatkarības rudens” un “Neatkarības pavasaris”, tad iespējams secināt, ka parasti aizlido neatkarīgie latvieši, taču ir cerība, ka viņu pārvietošanās līdzinās gājputnu paradumam atgriezties. Kā īpaši krāšņus un vizuāli spēcīgus izstādes darbus vēlētos izcelt “Dziesma Latvijai”, “Latvijas sargi” un “Patriots”.
Izstāde veidota kā vizuālas pārdomas par valsts neatkarību, tās ir saistošas un kļūst par vielu tālākai tēmas analīzei.