Irēnas Lūses darbos redzamās ainavas ir viņas pašas personīgi izdzīvotas, jo māksliniece iedvesmu rod vienatnē, esot tiešā kontaktā ar sev apkārt esošo dabu, tāpēc tajos jūtama intīma miera klātbūtne, zināms vieglums un sapņainums. Viņas glezniecības viena no galvenajām sastāvdaļām ir gaisma, kas caurstrāvo darbus gan vizuāli, gan saturiski. Izstādē apskatāmi būs arī zīmējumi, ar kuriem māksliniece atklāj, cik daudz no viņas pašas sajūtām var ielikt melnbaltā zīmējumā.
“Saskare ar dabu neatstāj vienaldzīgu nevienu cilvēku. Un tomēr, lai cik līdzīgas nebūtu šīs sajūtas, katram cilvēkam tās ir atšķirīgas. Tas iedrošināja mani gleznot ainavas, savas sajūtas, savu redzējumu, to, ko jūtu, paliekot viena pret vienu ar kokiem, kas kā noslēpumainie veidojumi, kā svešinieki sastājas rindā, mirdzošu klusumu krūmu biezoknī ceļā uz jūru, vai vienkārši vērojot saules staru spēli dārza stūrī.”
Irēna Lūse