Lieldienu spēles brīvā dabā ir jauks veids kā pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni. Daži padomi, ko var darīt Lieldienās, kad olu krāsošana, kaujas jau apnikušas un visi jau ar pūpoliem sapērti.
Olu meklēšana
Lielā daļā ģimeņu Lieldienu rīts sākas tieši ar olu meklēšanu. Vecāki vai vecvecāki pagalmā zem krūmiem, uz velēnām un citur saslēpj olas. Bērni pēc pamošanās dodas tās meklēt. Īpaši motivēta ir meklēšana, ja starp vārītajām olām ieslēpusies arī kāda šokolādes ola. Pēc laimīgas olu atrašanas var sākties našķošanās ar tām.
Olu ripināšana
Šai rotaļai jāsagatavojas laikus. Jāsarūpē speciāla renīte, kuru novieto slīpi. Var izmantot arī vienkārši dēli vai tamlīdzīgu priekšmetu. Spēlētāji pa vienam ripina lejā savu olu. Katrs nākamais cenšas, lai viņa ola pieripotu pirmajai blakus un to izkustinātu. Ja tā notiek, ripinātājs var paņemt savu un izkustināto olu. Ja neizdodas – zaudē savēj, atstājot to nākamajiem ripinātājiem. Uzvartas, kurš ieguvis visvairāk olu.
Augstu šūpoties
Tas vairāk ir kā rituāls, bet bērni par to ir sajūsmā. Šūpošanās simboliski atgādina saules šūpošanos, ar to saistās arī dažādi ticējumi. Rotaļas pieskaņu šim pasākumam var piešķirt, atceroties ticējumus: katrs, kurš nonācis šūpolēs, skaļi pārējiem pasaka kādu ar šūpošanos vai Lieldienām vispār saistītu ticējumu. Labi, ja iespējams neatkārtoties.
Lieldienu rotaļa
Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir vinnēta.
Vairāk idejas Santas Karnišauskas, Sindijas Rikmanes un Madaras-Lotes Peizumas prezentācijā;