Agate Apkalne glezno it kā meditējot. Tai pašā laikā trompe l’oeil* garā meistarīgi risinātās gleznas ataino visai konkrētas mākslinieces iztēles vīzijas. Skatītāji viņas gleznu ciklos var iegrimt kā fascinējošā, psiholoģiski spraigā fantāzijas seriālā, kura galvenā varone ir māksliniece pati, bet galvenā sižeta līnija – ceļš uz sevis apzināšanos, sevis pieņemšanu. Šis ceļš caur atmiņām, pārdomām un iedomām ved vienā virzienā – tieši iekšā mākslinieces personības dzīlēs, kur laimīgajā gadījumā notiek satikšanās ar skatītāju.