Ceturtdien, 25. septembrī, Mākslu un kultūras universitāšu padomes sēdē tika skaidri pausta nostāja pret publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem fundamentālo un lietišķo zinātņu projektu nepieciešamībai. Kultūras ministre Agnese Lāce vadīja diskusiju, kuras rezultātā padomes locekļi uzsvēra, ka zinātnieku pētījumu tematisko izvēli kritizējošie izteikumi, īpaši vērsti pret sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētījumiem, atspoguļo gan sabiedrības nepietiekamo izpratni par zinātni kopumā, gan arī mērķtiecīgus uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai. Šī brīvība ir būtiska augstākās izglītības un zinātnes attīstības pamats.
Padomes locekļi skaidro, ka zināšanas un pētniecība ir svarīgs instruments, kas ne tikai pasargā pret populismu un manipulācijām, bet arī nodrošina valsts starptautisko konkurētspēju. Tā stiprina demokrātiju un veicina noturību pret vides un ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu nozīme ir pētīt jutīgus jautājumus un riskus, kas saistīti ar vēsturiskām un mūsdienu vērtībām, ideoloģijām, kā arī iekšējiem un ārējiem konfliktiem, kas ietekmē ikvienu valsts iedzīvotāju. Šīs zinātnes jomas ir fundamentālas Latvijas kā nacionālas valsts veidošanā, pastāvēšanā, drošumspējā, sabiedrības noturības stiprināšanā un kopienu saliedētības veicināšanā. Tās palīdz sabiedrībai izprast sevi, vairo pašapziņu, veicina empātiju un atbalsta dialogu starp dažādām sabiedrības grupām.
Latvijas mākslu un kultūras universitātes kategoriski iebilst pret centieniem pakļaut zinātni ierobežota personu loka īstermiņa interesēm attiecībā uz zinātnieku pētījumu tēmām. Tāpat tiek noraidīta tendence diskreditēt sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētnieku kompetenci. Bez šo zinātnes nozaru un to pētījumiem nav iedomājama Latvijas kā mūsdienīgas Eiropas valsts, kā arī nacionālas valsts pastāvēšana, Latvijas identitātes saglabāšana un tās attīstība.
Lai nodrošinātu Latvijas valsts noturību, ilgtspēju un izaugsmi, ir vitāli svarīgi saglabāt un attīstīt demokrātiskus zinātnes finansēšanas mehānismus. Šie mehānismi nodrošina pētnieku brīvi izvēlētu, pieteiktu un starptautisku ekspertu augsti novērtētu pētījumu tapšanu. Tāpat tie veicina inovatīvu pētniecības virzienu radīšanu un attīstību, tādējādi sekmējot investīcijas Latvijas nākotnē, tās talantos, izcilībā, atpazīstamībā un konkurētspējā. Padomes locekļi norāda, ka, ņemot vērā vispārējo nepietiekamo zinātnes finansējumu, ir nepieciešams meklēt papildu atbalstu nacionāla mēroga pētījumu veicināšanai. Tas ietver arī stabila pamata finansējuma nodrošināšanu institūcijām, kas nodarbojas ar pētījumiem sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu jomā.
Padome aicina politikas veidotājus un sociālos partnerus, pat budžeta konsolidācijas un pirmsvēlēšanu laikā, rīkoties atbildīgi. Viņiem jāspēj saglabāt un attīstīt stratēģisku redzējumu par Latviju. Šāds redzējums, pat krīzes situācijās, stiprina augstu akadēmiskās, radošās un zinātniskās domas brīvību un noturību, nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un konkurētspēju.