Studentu prasība kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei par dialogu attiecībā uz Latvijas Kultūras koledžas reorganizāciju.
Ačgārnais ietaupījums Ēlertes gaumē?
Divu mēnešu laikā Latvijas Kultūras koledžas studenti nav varējuši saņemt atbildes uz jautājumiem, kas izskan dažādos informācijas avotos, un vieš arvien lielākas bažas un neziņu par savu nākotni. Šobrīd šajā valstī mēs jūtamies lieki. Kultūras ministre ar mums nerunā, un koledžas vadība nevar sniegt ziņas par mūsu augstskolas tālāko likteni. Vai mūs pievienos kādai citai augstskolai? Vai likvidēs? Vai mums būs jāmaksā vairāk, vai jāmaina mūsu izvēlētā specialitāte? Par nenormālu uzskatām situāciju, kad vairāk nekā 500 studentu un 60 pasniedzēju nav ne jausmas, kāda ir mācību iestādes nākotne.
Tikai daži pārdomu vērti fakti:
- Koledžā var iegūt specialitātes, kādas nevar apgūt citās Latvijas augstskolās un tā pārstāv augstākās profesionālās izglītības līmeni, kas ļauj īsā laikā un lētāk apgūt profesiju un kļūt par darba ņēmēju un nodokļu maksātāju valstij;
- Izglītības sistēmas prioritāte esot reāli strādājošu profesionāļu sagatavošana. Akadēmiskā procesa nepārdomāta jaukšana apdraud Latvijas jauno reģionālo kultūras iestāžu vadītāju, bibliotekāru, radošās pašdarbības vadītāju, svētku režisoru, vides dizaineru, fotogrāfu, mūzikas menedžeru un citu speciālistu sagatavošanu;
- Koledža ir ekonomiski stabila – 40% no izdevumiem tiek nodrošināti no pašu ieņēmumiem; vēl 10% finansējuma tiek piesaistīts caur dažādu projektu finansējumu;
- Katru gadu 100 absolventu uzsāk darba gaitas Latvijas reģionos. 80% no absolventiem darba gaitas turpina apgūtajā specialitātē. Kura vēl galvaspilsētas mācību iestāde būtu tik nozīmīga kultūras procesam reģionos?
- Koledža ir uzsākusi un sistemātiski realizē vairākus miljonu budžetos lēšamus attīstības projektus. Kas notiks ar uzsāktajiem Eiropas Savienības Struktūrfondu projektiem? Vai valsts ir gatava atteikties no vairāk kā miljons eiro vērtiem projektu līgumiem, kuru īstenošana ir apdraudēta nepārdomāti spēlējoties ar koledžas statusu?
- Ja tiek “optimizēta” finansiāli stabila akadēmiska vienība, kādi būs mūsu aizsākto studiju līgumu tālākais liktenis? Turpmāk mūsu studiju maksa tiks izmantota citu mācību iestāžu finanšu situācijas stabilizēšanai?
Savulaik Kultūras ministrijā izveidotā darba grupa, kuras mērķis bija izskatīt iespējamos scenārijus ar solījumu nepieļaut mehānisku augstskolu apvienošanu, tā arī kopā ne reizi nav sasaukta. Ir izskanējuši apgalvojumi, ka organizatoriskās izmaiņas notiek it kā budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos. Šobrīd izskanējušie reorganizācijas priekšlikumi neuzrāda budžeta līdzekļu ietaupījumu, tomēr vienlaikus riskē ar 60 gadu pieredzē noregulēta akadēmiskā procesa sagraušanu.
Situācijā, kad Kultūras ministrija ar LKK nerunā, nepaskaidro, kādi ir ministrijas plāni attiecībā uz LKK nākotni, Latvijas Kultūras koledžas studenti pieprasa Saeimas deputātiem, kuri ar savu balsojumu apstiprina valdību, iesaistīties LKK nākotnes izlemšanā un lūdz Saeimas deputātus pieprasīt Kultūras ministrijai skaidru atbildi par LKK nākotni.
Latvijas Kultūras koledžas Studentu pašpārvalde atbalsta saimniecisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Mēs neprasām naudu, mēs esam PAR budžeta taupīšanu. Bet mēs esam PRET to, ka,izlejot bļodu, tiek liets ārā bērns!
Tāpēc LKK studentu pašpārvalde aicina Saeimas deputātus uz sarunu 10.martā pl.10.30 pie Saeimas ēkas.
Latvijas Kultūras koledžas studentu pašpārvalde un studenti.