CUT ART galerija aicina uz vienu no šī gada interesantākajiem notikumiem mākslas pasaulē – iepriekš neredzētu Deivida Linča mākslas darbu izlasi. Izstādi būs iespējams apskatīt […] Read More
Kategorija: Preses relīzes
Piektdien, 7. jūlijā, Parīzes galerijā “La Galerie Bourbon” notiks Grand Fashion Week sezonas sarīkojums — izcilu Uzbekistānas modelētāju modes skate, kurā zinīgie skatītāji tiks iepazīstināti ar […] Read More
1. jūlijā, rožu ziedēšanas laikā, Rundāles pils dārzā notiks tradicionālie Dārza svētki, kuros šogad īpaši tiks izcelta ūdens nozīme dārzā. Visu dienu dažādās aktivitātēs būs iespējams gan vairāk uzzināt par ūdens izmantošanu senajos dārzos, gan spēlēties ar ūdeni, laižot baseinā kuģu modeļus un papīra kuģīšus vai kopā ar mākslinieci Kristīni Kutepovu īpašā krāsu pludināšanas tehnikā radot “krāsu upi”, kas vakarā kļūs par skatuves dekorāciju dziedātājas Aijas Vītoliņas koncertā “Roze un ūdens”.
Sarunā tiks atklātas daudzveidīgās profesionālās darbības iespējas, ko paver kino industrija, apskatot gan mākslinieciskās, gan tehniskās, gan arī teorētiskās profesijas, vienlaikus novērtējot nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai tajās darbotos.
Internetā publicēti video, kuros sabiedrībā atpazīstamas personības dalījušās ar sensacionāliem paziņojumiem, kas raisa domas par neticamiem pavērsieniem slavenību dzīvēs un nākotnes plānos.
Projektiem kopsummā piešķirts programmas līdzfinansējums 1 905 052,77 eiro apmērā. Apstiprināto projektu ietvaros tiks radīti jauni profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras produkti cirka, mūzikas, dejas, kino, literatūras un teātra jomā, kā arī veicināta auditorijas attīstība.
VKKF padome apstiprinājusi 2022. gada budžetu, nosakot finansējumu regulārajiem nozaru konkursiem un mērķprogrammām.
Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanos bērnu vecuma grupā, valdība 15. februāra sēdē lēma atcelt jebkādus epidemioloģiskās drošības nosacījumus bērniem publisku pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par divu jaunu izstāžu atklāšanu – Ņujorkas galerijas Jenny’s organizēto grupas izstādi “Bez pārmaiņām” un Sabīnes Šnē pirmo personālizstādi “Partnere, parazīte”.
Noslēdzies 1. konkurss mērķprogrammā “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”. Atbalsts piešķirts visiem saņemtajiem 52 pieteikumiem.
No 17. februāra līdz 29. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labajā spārnā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma Intas Celmiņas personālizstāde “Pateikt nepasakāmo”.
Pirmais Starptautiskais dzejas festivāls “Page Break” notiks jau šajā pavasarī no 12. līdz 15. maijam Jelgavā. Festivālā piedalīsies 12 starptautiski pazīstami autori no ārvalstīm, bet divi dalībnieki pārstāvēs Latviju.
Valdība 1. februāra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu – Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu laikā Dziesmu un Deju svētku kustības dalībniekiem pirms mēģinājumiem veikt bezmaksas Covid-19 paštestus.
Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1. februāra sēdē lēma pagarināt ALTUM atbalsta programmu “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.”
Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. – Nauris Puntulis.
Lai izveidotu mūsdienīgu nodokļu politiku radošajām personām, ir svarīgs arī cits priekšdarbs – radošās personas statusa piešķiršanas kritēriji.
Arsena Petrosjana kvartets izpilda mūziku, kas aptver dažādus Armēnijas vēstures laikmetus un žanrus. Ansambļa skanējumu veido tradicionāli instrumenti – duduks, santūrs, kanuns un perkusijas. Albumā un koncerta programmā iekļautās tēmas atklās Arsena dvēseles stīgas un viņa nostalģiskos meklējumus mūzikā, stāstot par armēņu tautas nebeidzamo odiseju, par tautu un kultūru, kas atsakās aiziet nebūtībā.
No 14. janvāra līdz 11. februārim galerijā LOW ir skatāma mākslinieku Miķeļa Mūrnieka un Karlīnas Mežeckas izstāde “Security Patterns”. Ilustrējot pārdomas par aizsardzības funkcionālo un garīgo mierinājumu, izstādē mākslinieki dekonstruē pavisam ikdienišķu un pilsētvidē nereti sastopamu arhitektonisku detaļu – logu restes.
“Savos darbos es cenšos notvert vibranto pasaules plūdumu. No vienas puses, gleznas apdzīvo cilvēka radītas, relatīvi stabilas struktūras, bet, no otras puses, te sajūtama arī iracionālā pasaule, kas plešas daudz tālāk par piezemēto, acīmredzamo vidi.” tā Andris Vītoliņš.
“Labsajūtas maršruts” ir aicinājums personīgākā veidā iepazīt mākslas muzeju, izbaudīt laiku vienatnē un mākslas mierpilnajā vidē, gūt alternatīvu sajūtu piedzīvojumu, veicinot savu apzinātību un mentālo labizjūtu.