Kultūras ministrija godina deviņas nozīmīgas personības ar atzinības rakstiem

Latvijas kultūras nozare ir bagāta ar izcilām personībām, kuru ieguldījums valsts kultūras mantojumā ir neizmērojams. Šā gada 6. decembrī Kultūras ministre Agnese Logina pasniedza Ministru kabineta un Kultūras ministrijas Atzinības rakstus deviņām šādām personībām, apliecinot valsts atzinību par viņu ilggadējo un nozīmīgo darbu.

Gunda Vaivode: muzikoloģijas ieguldījums

KM Īpašo atzinības rakstu no kultūras ministers A. Loginas saņēma literatūrzinātniece Gundega Grīnuma par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu literatūrpētniecībā, aktualizējot Latvijas dižgaru Raiņa un Aspazijas devumu Latvijas kultūrā.

Gunda Vaivode. Latvijas radio 3 “Klasika” direktores G. Vaivades profesionālais un zināšanām bagātais darbs ļāvis vairākām paaudzēm iepazīties ar Latvijas un pasaules ievērojamāko klasiķu darbiem. LR3 viņa vada jau kopš radiokanāla izveides 1996. gadā. Gunda ir iestājusies par šī kanāla nozīmi, tā darbu nav pārtraukušas ne finanšu krīzes, ne iepriekš plānotās reformas. Gunda atzīstami darbojusies kā publiciste, bijusi galvenā redaktore avīzē Opera. Veidojusi raidījumus LTV un scenārijus nozīmīgiem kultūras pasākumiem (Lielajai mūzikas balvai, Dziesmu svētku un Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertiem). Gundas zināšanas un pieredze ir novērtēta arī daudzajās žūrijās, kur viņa piedalījusies (Lielā mūzikas balva, “Kilograms kultūras”, Valsts Kultūrkapitāla fonda ekspertu komisija, Ordeņa kapitula sastāvs un Latvijas mūzikas padome, arī Eiroradio mūzikas kanālu darba grupā.

Laima Žurgina: dokumentālā kino māksliniece

Režisore, producente un scenāriste L. Žurgina ir Latvijas dokumentālā kino tradīciju veidotāja un attīstītāja, viena no Rīgas poētiskā dokumentālā kino stila pamatlicējām. Laimas daiļrade iekļauj gandrīz 50 dokumentālās filmas, vairāk nekā 100 kinožurnālu un hronikas sižetus. Īpaši ievērojams ir Laimas veikums citu izcilu Latvijas mākslinieku personību atspoguļošanā, ieskaitot Raimondu Paulu, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Džemmu Skulmi, Elzu Radziņu, Māri Liepu). Šogad Laimas darbs ir kļuvis plašāk pieejams, jo daļa no viņas filmu kolekcijas nodota Nacionālā Kino centra portālam filmas.lv. Režisore šogad atzīmēja savu 80. jubileju. Viņas darbs ir izceļas ar precīzu skatu, cilvēcību, tas devis mums iespēju būt tuvāk cilvēkiem, kas veidojuši Latvijas kultūras gadsimtu.

Silvija Tretjakova: bērnu Literatūras veicinātāja

LNB Bērnu literatūras centra vadītājas S. Tretjakovas aicinājums ir iepazīstināt bērnus, jauniešus un viņu vecākus ar literatūras nozīmi, ar lasītprieku. Jau kopš 2002. gada viņas vadībā LNB Bērnu literatūras centrs īstenojis valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programmas. Ik gadu tās aptver 30 000 bērnu un jauniešu visā valstī. Silvijas iniciatīva ļāvusi ieviest vairākas programmas, tostarp, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju,” “Grāmatu startu” un “Skaļās lasīšanas konkursu.” Silvija aktīvi seko līdzi starptautiskiem pētījumiem, pārņemot labākās ārvalstu prakses piemērus, panākot, ka šīs iniciatīvas saņem darbības finansējumu.

Silvijas Tretjakovas darbs ir īpaši nozīmīgs, jo digitālajā laikmetā būtiski ir gan saglabāt lasīšanas aktivitāti, gan spēt analizēt iegūto informāciju. Esmu īpaši gandarīta, ka varu pasniegt atzinību personībai, kas profesionālo mūžu saista ar bibliotēku darbu, kas ļauj mūsu bērniem un jauniešiem izglītoties un pilnveidoties, neatkarīgi no viņu izcelsmes vai materiālajām iespējām.

Gunārs Kļaviņš: mūzikas pedagogs un skolotājs

Mūzikas pedagoga, klarnetes spēles skolotāja G. Kļaviņa darbs ir devis Latvijai un pasaulei simtiem lielisku mūziķu, vairākas klarnetistu paaudzes. Kā skolotājs viņš ir strādājis Jaunjelgavas vidusskolā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, Ogres Mūzikas skolā un Jūrmalas Mūzikas skolā, taču lielākais dzīves posms aizritējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas, tagadējās Nacionālās Mākslu vidusskolas zīmē, tostarp arī pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas vadībā.

Gunārs Kļaviņš mums ir devis visu Latvijas profesionālo orķestru klarnešu grupu koncertmeistarus – Mārtiņu Circeni, Ivaru Kalniņu, Kārli Catlaku, Gunti Kuzmu, Annu Gāgani, Jāni Tretjuku, Uldi Lipski. Viņa audzēkņi – Mārcis Kūlis, Raivo Lallo, Kristaps Catlaks, Artūrs Perts, Anna Marija Kubecka un daudzi, daudzi citi ir ieguvuši starptautiskas atzinības. G.Kļaviņa audzēkņu turpina pedagoģisko darbu dažādās Latvijas skolās. Un, ja reiz būtu tāda iespēja, kad visi Kļaviņa kunga audzēkņi, caur septiņām desmitgadēm skoloties, vienā mirklī pulcētos uz pateicības apsveikumu, tad ne šī zāle, ne visa ministrija, būtu pietiekami plaša.

Gundega Grīnuma: Raiņa un Aspazijas mantojuma saglabātāja

Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma eksperte Raiņa un Aspazijas darbu pētniecībā. Viņas pētījumi ir bijuši būtiski divu nozīmīgāko latviešu dzejnieku darbu izpratnē un popularizēšanā, gan Latvijā, gan ārzemēs. Grīnumas darbs ir nodrošinājis svarīgu ieguldījumu latviešu literatūras mantojumā.

Radošās Komandas Pārstāvji: Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Dace Pudāne un Juris Leitāns

Literatūrzinātnieces G.Grīnumas mūža ieguldījums latviešu literatūrzinātnē saistāms ar Raiņa un Aspazijas vārdu, viņas līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.–90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t. s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Uz Grīnumas kundzes un Saulcerītes Vieses veikto pētījumu pamata veidotas gan atjaunoto Raiņa un Aspazijas muzeju telpu jaunās ekspozīcijas, gan nodrošināta dzejnieku darbu pētniecība 21. gadsimtā. G.Grīnuma pētījusi Raiņa literāro mantojumu: nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, kā arī Raiņa un Aspazijas un viņu laikabiedru biogrāfijas. Literatūrzinātniece piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā (13–15, 21, 5. variantu sējums, 1981–85), publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, izveidojusi Raiņa gadagrāmatu (1985–1989, 1990, 1992, 1994, kopā ar Saulcerīti Viesi), krājumu Rainis un Gēte. Fausta tulkojuma simtgade (1999, arī priekšvārda autore), Rainis radošo meklējumu spogulī (2001). G.Grīnuma publicējusi daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos.