Ministru kabinets atbalstījis Kultūras ministrijas 2009. gadā uzsākto reformu par ciešāku Latvijas Kultūras koledžas (LKK) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) izglītības programmu sadarbību un ministrijas darba grupas maijā izstrādāto priekšlikumu LKK kā aģentūru iekļaut LKA sastāvā. Darba grupa, kuras sastāvā darbojās KM pārstāvji, augstskolu un LKK Studentu pašpārvaldes vadītāji, atzina, ka šādi tiek saglabāta LKK neatkarība, taču vienlaikus sasniegts reformas mērķis – uzlabot studiju kvalitāti un veidot ciešāku sadarbību augstākās izglītības jomā. Lai reforma notiktu pārdomāti un nesasteigti, paredzēts slēgt trīspusēju sadarbības līgumu starp KM, LKK un LKA, nosakot divu gadu pārejas periodu. Sagatavotais lēmums valdībā tika iesniegts jau augusta sākumā pēc pozitīva Augstākās izglītības padomes atzinuma saņemšanas.
Reorganizācijas rezultātā LKK turpinās īstenot tās akreditētās studiju programmas. Nav paredzēti finansiāli ietaupījumi, jo jau šobrīd finansējums LKK un LKA ir nepietiekams. Taču reorganizācija varētu uzlabot studiju kvalitāti, zinātnisko bāzi un dos iespēju racionālāk izmantot pieejamos resursus. Turklāt, veiksmīgi īstenojot 2009. gadā uzsākto reformu, koledžas absolventiem būtu iespējams pārskaitīt apgūto kursu kredītpunktus un turpināt studijas Latvijas Kultūras akadēmijā 2. vai pat 3. kursā. Tiks panākta efektīvāka studiju programmu plānošana, kopīga stratēģiskā plānošana radniecīgu dažādu līmeņu programmu izstrādē un īstenošanā, izvērtējot piemērotāko līmeni, kurā programmas būtu īstenojamas un saskaņot programmu saturu. Tāpēc lielākais ieguvums no reorganizācijas paredzams topošajiem LKK absolventiem, ja viņi vēlēsies turpināt studijas LKA, jo nebūs atkārtoti jāapgūst atsevišķi studiju kursi.
Lēmums paredz, ka KM līdz 23.septembrim ir jāizveido koledžas reorganizācijas komisija, iekļaujot tajā KM, LKK un LKA pārstāvjus., bet reorganizācija jāīsteno līdz 2011.gada 31.decembrim. Jānodrošina, ka netiek pārtrauktas studijas programmas, kurās koledža līdz reorganizācijas pabeigšanai ir uzņēmusi studentus un studenti, kuri iestājušies koledžā, pabeidz studijas esošajās programmās. To nodrošinās trīspusējs sadarbības līgums starp KM, LKK un LKA, nosakot divu gadu pārejas periodu pēc koledžas nodošanas LKK.
Darba grupu KM izveidoja martā, iekļaujot gan iestāžu mācībspēkus, gan studējošos. Lēmumu tā sagatavoja maijā, pēc tam ar to iepazīstināja arī Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisiju. 6. jūnijā LKA Senāts pieņēma lēmumu par koledžas iekļaušanu tās sastāvā aģentūras statusā. Pirms iesniegšanas valdībā jautājums par LKK un LKA turpmāko sadarbības modeli skatīts Augstākās izglītības padomē, kas to novērtēja pozitīvi.
Šobrīd augstākās izglītības telpā notiek virzība uz koledžu integrāciju augstskolās, piemēram, vairākas medicīnas nozares koledžas veiksmīgi integrētas Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē.