18. februārī Valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”, kuri reglamentē t.s. datu nesēju atlīdzības (DNA) noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ieraksta un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, tostarp iekļaut datu nesēju sarakstā viedtālruņus, bet izslēgt no saraksta CD un DVD matricas.
“Tieši viedtālruņu iekļaušana sarakstā izraisījusi visaktīvāko pretestību no lielajiem tirgotājiem, tiem izplatot sabiedrībā arī ļoti vienkāršotu DNA skaidrojumu – proti, ka termins “kopēšana” attiecas tikai uz mūzikas ierakstu saglabāšanu datorā,”
vērš uzmanību Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, uzsverot, ka skaidrojums, ko MK noteikumu izpratnē nozīmē autoru darbu privātkopēšana, ir krietni vien plašāks nekā dziesmas vai filmas kopijas izveidošana.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) padomes priekšsēdētāja viedoklis:
“Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet gan uz jebkuru autordarbu. Un šajā izpratnē arī grāmatas, dzejoļu vai bibliotēkā pieejamo autoru darbu fotografēšana savām privātajām vajadzībām (piemēram, kursa darbu rakstīšanai) arī ir kopēšana un šeit lielākā nozīme ir tieši viedtālruņiem, jo ja kādreiz mēs vienkārši uz bibliotēkā esošā kopētāja nokopējām sev nepieciešamo, tad tagad to pārfotografējam viedtālrunī un tālāk izmantojam savām vajadzībām,”
saka Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) padomes priekšsēdētājs, mūziķis un tekstu autors Kārlis Kazāks.
Līdzīgu viedokli pauž arī mūzikas producents un mūziķis, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes loceklis Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd.
“Es saprotu lielo tirgotāju vēlmi nesamazināt savu peļņas daļu, taču novest diskusiju līdz absurdiem apgalvojumiem ir klaji demagoģiski, protams, ir grūti mūsdienās iedomāties, ka kāds iegādājas kompaktdisku un vienkārši pārkopē kādu dziesmu vai visu albumu. Taču, izskaidrojot pat lielākajiem skeptiķiem, kas īsti ir kopēšana, mēs parasti nonākam pie kopsaucēja. Runa ir par daudz plašāku izpratni par to, kas tad ir kopēšana privātiem nolūkiem. Domāju, ka teju jebkurš no mums ir saglabājis datorā vai viedtālrunī, piemēram, internetā atrastu asprātīgu video, fotogrāfiju vai citu autordarbu, un padalījies ar to ar draugiem,”
saka Rūdolfs Budze, akcentējot, ka arī tā ir autordarbu privātkopēšana.
MK noteikumu grozījumu virzītāja ir Kultūras ministrija. KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere norāda, ka sadarbībā ar tiesību īpašniekus pārstāvošajām organizācijām ir sagatavots sīkāks skaidrojums par to, kas ir privātkopēšana MK noteikumu izpratnē: “Lai cilvēkiem rastos labāks priekšstats par to, kas tad ir privātkopēšana, lai parādītu, ka DNA nav uztverama tik vienkāršoti, esam sagatavojuši informatīvu materiālu. Tas palīdzēs izprast, ka būtībā jebkurš no mums, izmantojot viedtālruni, visticamāk ir veicis autordarbu reproducēšanu savā viedtālrunī vai datorā,” saka Linda Zommere.