Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par divu jaunu izstāžu atklāšanu – Ņujorkas galerijas Jenny’s organizēto grupas izstādi “Bez pārmaiņām” un Sabīnes Šnē pirmo personālizstādi “Partnere, parazīte”. Izstādes pieejamas apmeklētājiem no 17. februāra plkst. 12:00-20:00.
Grupas izstāde “Bez pārmaiņām”
Izstādē “Bez pārmaiņām” piedalās četri dažādu paaudžu mākslinieki, kurus vieno interese par mūsu apkārtējai videi piemītošo dīvainību un ikdienišķo poēziju. Grupas izstādē skatāmi Ņujorkas fotogrāfa Kārtera Sedona (1986) darbi, Londonā dzīvojošās mākslinieces Moragas Keilas (1985) instalācijas, Cīrihē mītošas mākslinieces Džīnas Fišli (1989) skulptūras, kā arī Džo Breinarda (1942-1994), nozīmīga Ņujorkas dzejnieku skolas pārstāvja un atzīta popārta mākslinieka, mikrokolāžu sērija.
Izstādi organizē galerija Jenny’s, ko vada Dženija Borlanda un Metjū Sova. Galerija dibināta Losandželosā 2014. gadā, un pēc sešu gadu darbības Amerikas Rietumkrastā tā kopš 2021. gada darbojas Ņujorkā. Galerijas darbības pamatprincipus nosaka intuitīvs dialogs ar māksliniekiem un galerijas draugiem; galerija visai bieži sadarbojas ar māksliniekiem ļoti atšķirīgos karjeras posmos. Šī iemesla dēļ Jenny’s darbība atšķiras no tradicionālajiem komerciālo galeriju darbības modeļiem.
Atbilstoši Jenny’s izstāžu programmas garam, izstādē “Bez pārmaiņām” iekļauti darbi, ko veidojuši trīs laikmetīgās mākslas pārstāvji, veidojot dialogu ar Džo Breinardu. Breinards ir plaši pazīstams Amerikas Savienotajās Valstīs gan kā ražīgs rakstnieks, gan vizuālās mākslas pārstāvis, taču viņa darbi piedzīvojuši maz izstāžu ārvalstīs un reti bijuši redzami jaunākas paaudzes mākslas kontekstā. Izstādes nosaukums aizgūts no miniatūru kopas Nothing to Write Home About , ko Džo Breinards sarakstīja 1981. gadā; tekstos autors sirsnīgā un vaļsirdīgā formā komentē vienu sava mūža dienu, aplūkojot tādas tēmas kā “Nauda”, “Jauns istabas augs”, “Bezmiegs” un “Īsta mīlestība”.
Visus četrus izstādē iekļautos māksliniekus vieno interese par šķietami konvencionālas valodas un tēmu izmantošanu ar nolūku raisīt viegli atpazīstamas sajūtas. Kārtera Sedona fotogrāfijās redzami ikdienas novērojumi, kam piemīt īpaša “normālības” tēlainība; tajos notverti līdzīgi mirkļi kā Breinarda apcerē par dzīves sīkumiem. Moragas Keilas darbos bieži digitālo tehnoloģiju aspekti tiek sapludināti ar pazīstamiem priekšmetiem. Šajā izstādē viņa reālā telpā radījusi iluzorus portālus. Džīnas Fišli saplākšņa logi komiskā veidā interpretē sadzīvisko; viņas veidotā skulptūra veras atpakaļ, uz pati savu iekšpusi. Izstādes centrā atrodas Džo Breinarda miniatūru kolāžas, kas veidotas 1975.-1976. gadā. Tās darinātas no dažādiem materiāliem, toskait atradumiem, piemēram, cigarešu paciņām un žurnālu izgriezumiem. Šie darbi ir rotaļīgi suvenīri, kas veidoti no sadzīviskiem pārpalikumiem – sīkumiem, kas parasti tiktu izmesti. Katrs no izstādē iekļautajiem četru autoru darbiem individuālā līmenī pieskaras konkrētai autora piedzīvotai realitātei, vienlaikus atklājot vienojošu interesi par izpaušanās modalitāti, kuras gadījumā nepieciešams ieskatīties tuvāk.
Dalībnieki
Džo Breinards, Džīna Fišli, Moraga Keila, Kārters Sedons
Izstādi atbalsta
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ASV vēstniecība Latvijā, Knauf, Tikkurila, KRASSKY, Satori, Arterritory.com, Green Print, Kokmuižas alus, Gardu muti.
Organizē galerija Jenny’s. Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga. 17. februāris – 17. aprīlis, 2022
Sabīne Šnē “Partnere, parazīte”
1979. gadā, zinātnieks un rakstnieks Džeims Lavloks (Lovelock) izvirzīja dzīvības teoriju, nosaucot to Gajas vārdā – par “Gajas hipotēzi” jeb “Gajas principu”. Planēta tiek saprasta kā pašregulējošs, episks lielums, kas funkcionē un sniedz dzīvībai piemērotus apstākļus, pateicoties visdažādāko organismu uzvedībai un mijiedarbībai. Lai arī šī New Age periodā dzemdinātā ideja saskārās ar kriticismu, viena no pirmajām ievērojamām zinātniecēm, kura pārņēma Lavloka ideju, bija empīriski motivēta biololoģe un evolūcijas teorētiķe Lina Margula (Margulis). Lavlokam bija zināšanas bakterioloģijā, un viņš redzēja baktērijas kā patogēnus – slimību izraisītājus. Nekad iepriekš viņš nebija domājis par tiem kā ietvaru lieliskai infrastruktūrai, kas ir Zemes uzturēšanas pamatā. Savukārt Margula nonāca pie mūsdienu kontekstā atbalstītas idejas, ka, pretēji daudzām interpretācijām, Gajas hipotēze nav vīzija par Zemi kā vienotu organismu, bet gan priekšstats par paralēli eksistējošiem, vienlaicīgiem, radošiem un ārdošiem “džungļiem”, kuri savstarpēji sastopas un saduras un kuros katra atsevišķā vienība rada savu unikālo vidi.
Ja savulaik Lavloks tiecās pārliecināt cilvēkus, ka viņi, paši to neapzinoties, ir tikai Gajas slimība, tagad par uzdevumu var uzskatīt Gajas aizsargāšanu no tiem nieka mikrobiem, kas tiek dēvēti par cilvēkiem. Tāpat kā baktērijas vadīja Zemi divus miljardus gadu, par pirmskembrija laiku sauktā periodā, un vadīja labi, saglabājot to stabilu, tagad Zemi vada un virza cilvēks . Dara to klupdams krizdams, bet skaidrs ir tas, ka Zemes nākotne ir atkarīga no cilvēka tikpat lielā mērā, cik kādreiz tā bija atkarīga no (citām) baktērijām.
Sabīnes Šnē interpretācijā Gaja ir dzīva, Gaja ir sieviete. Viņa elpo, kustas, redz, klausās un komunicē. Jebkurš divkājains, ar dvēseli apveltīts utilitāras sistēmas produkts uz tās izskatās kā ziedputeksnis, kā mikrobs, kā baktērija vai kā vīruss – divi lielumi, kas līdzpastāv, savstarpēji mijiedarbojas, papildina un pretnostata viens otru. Gajas vizualizācija izstādē tiek atspoguļota caur jaunradītu darbu sēriju: vinila izdruku, izdrukātu digitālu zīmējumu un videotehnikās.
Sabīne Šnē
Sabīne Šnē ir Kim? Open Call PILOT 2021 konkursa laureāte. Kim? Open Call 2021 pieteikumus izskatīja un par uzvarētāju lēma žūrija: Kim? izpilddirektore Elīna Drāke, māksliniece Maija Kurševa, kuratore Zane Onckule, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede, māksliniece un PILOT vadītāja Sabīne Vernere.
Dzimusi 1996. gadā, šobrīd dzīvo un strādā Rīgā. Mākslinieciskajā praksē viņa konstruē vizuālus stāstus, kuros pēta kultūras un dabas krustpunktus, balstoties uz vēsturiskām un laikmetīgām idejām. Šnē interesē cilvēka un dabas attiecības, to savstarpējā saistība. Mākslas darbos tiek attēloti cilvēku paradumi, vēlmes, viņu darbību atstātās pēdas un to ietekme uz apkārtējo vidi. Darba saturs nosaka galarezultātu, bet pārsvarā viņa strādā ar digitāliem medijiem. Sabīne Šnē ieguvusi bakalaura grādu (2020) Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozarē. Viņa ir piedalījusies vairākās grupu izstādēs un mākslas projektos Latvijā un ārvalstīs: “Augmentētās pieredzes” (2021, RIXC, Riga), “Apslēptie dārgumi” (2021, Rucka, Cēsis), Hard Drive of Lost Expressions sadarbībā ar Lindu Vilku (2020, PILOT, Rīga), Unseen Projects (2020, Viļņas Mākslas akadēmija, tiešsaiste), “Pavedieni” kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros (2020, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga), Točka (2020, bijusī fabrika Provodnikv, Rīga) Cosmo (2019, SILOS Centre of Art and Culture, Portugāle). Pagājušā gada laikā Šnē ir piedalījusies vairākās mākslinieku rezidencēs Latvijā: Ruckas mākslinieku rezidence Cēsīs, Sansusī Labklājības rezidence Aknīstē un VV Foundation organizētā PAiR Pāvilostā.
Izstādi atbalsta
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, VKN/KAS, Knauf, Tikkurila, KRASSKY, Satori, Arterritory.com, Green Print, Kokmuižas alus, Gardu muti.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga. 17.februāris – 17. aprīlis, 2022. Kuratore: Zane Onckule
Ieeja izstādēs ar derīgu COVID-19 sertifikātu.