Kafejnīcas lieta: Rūsiņa Rozītes klusā daba

Rūsiņš Rozīte - Mākslinieka klusā daba

Saturīga pusstunda restorānā jeb Kafejnīcas lieta šoreiz aicina pacelt vīna glāzi bohēmas zudušai godībai. Piekauti mākslinieki, nosaluši rakstnieki… Rīgā elegance nav populāra un stāstu stāstīšanas perversijas atstātas iepriekšējos laikmetos, lai nodotos izsvērtam riņķī apkārt, citiem vārdiem discursive turn.

Rūsiņš Rozīte - Mākslinieka klusā daba

Uz šī fona interesentu, kritiķu un liecinieku tālākām pārdomām tiek izceltas rindas no dzejnieka Andra Bergmaņa bohēmiskās poēmas un veidota augsne Rūsiņa Rozītes (1943-1978) darba “Mākslinieka klusā daba” (1969) izstādīšanai cikla “Kafejnīcas lieta” ietvaros š.g. 2. februārī plkst. 17.30 kim? Laikmetīgā mākslas centra ēkas 1. stāva restorānā “Kitchen”.

Vakara programmā mākslas zinātnieces Šeldas Puķītes lasījums, kas, klātesot bohēmas lieciniekiem, starp kuriem aicināti arī Juris Strenga un Valdis Villerušs, plūstoši pāraugs atmiņu vakarā. Mākslinieka (klusā) daba no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja Krājuma kolekcijas būs apskatāma restorāna darba laikos līdz š.g. 17.martam.

Saplūda Rūsiņš ar savām krāsām.
Viņš bija iekāpis krāsu Lētā.
Teica – viņa nāve ir liktenis.
Es saku, ka gleznošana bija viņa liktenis.
Arī negleznošana.
Viņš apgleznoja daudz audeklu, bet pats palika
pusapgleznots.
Visiem bija redzama viņa neapgleznotā puse.
Tādēļ arī teica: “Liktenis”.
Kapā Rūsiņš ir apgriezies uz otriem sāniem.

[“Karogs” 2003. gads,  12. numurs, /A.Bergmanis/  grāmatas “Dullības bija mūsu dzīvesveids. Bohēma un ne tikai (1969.-1976. gads)”]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.