Kad Ziemassvētku laiks pienāca un pilsēta iemirdza gaismās un rotājumos, bērni bija pilni satraukuma. Bērniem šķita, ka Ziemassvētki nekad nepienāks, ka viņiem būs jāgaida bezgalīgi ilgi. Taču mazliet tālāk, no vietas, kur dzīvoja bērni, bija īpaša vieta.
Šajā vietā dzīvoja rūķi – mazi, sīki radījumi, kas bija pazīstami visai pasaulei kā Ziemassvētku vecīša palīgi. Rūķi bija īpaši noslēpumaini, bet arī mīlēja padarīt visus darbus. Viņi pildīja ļoti svarīgu uzdevumu – sagatavot un izgatavot dāvanas bērniem visā pasaulē. Taču rūķiem nebija viegli, jo dāvanu sagatavošana prasīja daudz laika, rūpības un darba.
Pēc rūķu teiktā, viņi uzsāka sagatavot dāvanas jau ļoti agrā pavasarī. Katrs rūķis bija atbildīgs par konkrētu veida dāvanām. Viņi audzināja īpašas ziedus, kas vēlāk pārvērtās par burvīgām rotaļlietām, grāmatām un pasaku varoņiem. Rūķi mācījās darināt koka rotaļlietas, gleznas un dažādus priekšmetus. Katrs darbs bija rūpīgi izpildīts, un tajos bija iekļautas dažādas mācības un stāsti par labu uzvedību.
Taču rūķi nespēja veikt visu darbu paši, jo tā bija ļoti, ļoti laikietipīgi. Tāpēc viņi nolēma piesaistīt bērnus no tuvējās pilsētas, lai palīdzētu sagatavot dāvanas. Tā kā bērni bija ļoti priecīgi par Ziemassvētkiem un gribēja piedalīties svētku izklaidēs, viņi piekrita piedalīties rūķu darbā un palīdzēt.
Tad sākās bērnu un rūķu kopīgs darbs. Bērni izmantoja savu iztēli un radošumu, lai izrotātu rotaļlietas un pasakas. Viņi mācījās no rūķiem, kā izmantot dažādas materiālus un rīkus, lai radītu brīnumainus priekšmetus. Darbs bija grūts, bet ļoti aizraujošs.
Lēnām, dienu pēc dienas, bērni sāka iemācīties ne tikai darbu, bet arī svarīgas dzīves mācības no rūķiem. Rūķi uzsvēra, cik svarīgi ir būt pacietīgiem un rūpīgiem, darot lietas ar mīlestību un rūpēm. Viņi stāstīja par draudzību un sadarbību, jo tikai kopīga darba rezultātā var sasniegt lielus panākumus.
Tas bija skaists skats – bērni un rūķi, kopā strādājot pie Ziemassvētku dāvanu sagatavošanas. Katrs priekšmets, ko viņi izgatavoja, bija piepildīts ar sirdsiltumu un mīlestību.
Un tad pienāca Ziemassvētku diena.
Bērni bija neizsakāmi priecīgi, saņemot dāvanas, ko bija palīdzējuši izgatavot. Bet vēl svarīgāk bija tas, ka viņi saprata, cik daudz darba un rūpju ietilpst katrā dāvanā. Viņi sāka vērtēt darbu un cienīt rūpību, ar kādu bija izgatavotas dāvanas.
Un tā Ziemassvētku vakars pārvērtās par neaizmirstamu piedzīvojumu, kas mācīja bērniem ne tikai par Ziemassvētkiem, bet arī par dzīves vērtībām. Viņi saprata, ka darbs, kopdarbs un radošums var radīt īstu brīnumu, un svarīgākais ir vērtēt to, ko dari ar mīlestību un rūpēm.
Šogad Ziemassvētki kļuva par vēl vairāk nekā vienkāršiem svētkiem – tie kļuva par iespēju mācīties un augt kopā ar draugiem un rūķiem, kuri uzticējās un mīlēja bērnus.