Šodien vārda dienas svin:Daiga, Dinija

 

FEJS:Dzimumu līdztiesība: jaunās tūkstošgades problēma, tendence vai izaicinājums?

Turpinot sadarbību ar FEJS Latvija, arī šomēnes piedāvājam piedalīties organizācijas rīkotajā rakstu konkursā par dzimumu līdztiesību: “Dzimumu līdztiesība: jaunās tūkstošgades problēma, tendence vai izaicinājums?”. Rakstītos darbus (rakstu, blogu, interviju, reportāžu un esejas formātā) droši sūtiet uz fejs.latvija@gmail.com.

FEJS Latvija logo

Neiedziļinoties sociālantropoloģiskajos traktējumos par reālo dzimumu skaitu, ikdienas pilsētas sastrēgumu mudžeklim cauri steidz uz darba vietām un brīvdienu saulē bauda pastaigas parkā, lasa grāmatas un apmeklē teātra izrādes un koncertus, skatās jau kuro reizi “Mūzikas Skaņas” un dzer tēju angļu gaumē, paraksta svarīgus līgumus, iepazīst pasaules plašumus, izmantojot lēto aviokompāniju karstos piedāvājumus, audzina bērnus, svin dzimšanas dienas, komentē politiskos notikumus virtuves sarunās un visādi citādi dažādo savu vienkāršo eksistēšanu – VĪRIETIS un SIEVIETE, veidojot kopumu, ko ierastajā leksikā dēvē par sabiedrību. Sabiedrību ar dažādām vēsturiski nozīmīgām niansēm un sakritībām, pieņēmumiem, stereotipiem, uzvedības normām un dzimumu lomu sadalījumu. Līdz šai dienai sabiedrības visums ir bijis viedokļu, šaubu, tradīciju un inovāciju ieskautā mijiedarbībā… Un lai vai kā – joprojām eksistē tradicionālās un modernās sabiedrības, un tās, kuras atrodas kaut kur pa vidu – pārmaiņu virpulī… Latvijas piemēru nevar skaidri definēt kā vienu vai otru, vien ieņemamās vietas pasaules statistiskajos aprēķinos dažādu sociālu jautājumu interpretācijās ļauj gūt priekšstatu par sabiedrības attīstības tendencēm.

Par spīti arābu kultūras strikti noregulētajiem likumiem (kuri joprojām ik dienas pierāda savu efektivitāti, novērojot tieši vīriešu un sieviešu uzvedības modeļus), Indijas piemēram (kur ne vien dzimums, bet arī kastu sadalījums ir spēcīgs ierocis cilvēktiesību pamatu ignorēšanai)… kamēr dažas kultūras (it īpaši mazattīstītajās valstīs – sevišķi Āfrikas, Okeānijas un Rietumāzijas reģionos) joprojām cīnās par dzimumu līdztiesības pastāvēšanu (par tiesībām uz pilnvērtīgu izglītību un karjeras iespējām), Latvijai savukārt vairāk pietuvinoties Rietumu dzīves standartiem (vismaz ideoloģiski, ja ne vienmēr praktiski) nākas vairāk vai mazāk risināt jautājumus dzimumu līdztiesības politikas progresēšanas virzienā. Lai arī spilgtākais piemērs diskriminācijai uz dzimuma pamata ir algas jautājums (kad kāds no dzimumiem saņem mazāku samaksu par līdzvērtīgu darba izpildi – 2006.gada veiktajā pētījumā “Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū” noskaidrojās, ka vislielāko ieguldījumu dzimumu algu starpībā ienes abu dzimumu darbinieku nevienmērīgais sadalījums starp profesiju grupām, tautsaimniecības nozarēm, kā arī sabiedrisko un privāto sektoru. Pēc ES reitingiem par atalgojuma atšķirību ES ietvaros 2009.gadā Latvija bija progresējusi samazinot starpību no 18% (2006) uz 15,4% lielāku vidējo algu vīriešiem nekā sievietēm) ir daudz citu piemēru, kuros izpaužas dzimumu vienlīdzības principa ignorēšana. Ar to vistiešāk nodarbojas dažādas NVO (jo tām, atšķirībā no augstākām valsts instancēm, ir iespēja redzēt problēmas mikro-perspektīvā). Kā arī arvien biežāk sabiedrības uzmanība tiek vērsta par labu vienlīdzības principa praktizēšanai – dzimumu lomu transformēšanai un vēsturiski iesūnojušo stereotipu šķelšanai – par ierasto lietu kārtību (“sieviete pie plīts, vīrietis – darbā”), jo nav reālu pierādījumu tam, ka kāds no dzimumiem būtu nespējīgs veikt vienus tos pašus darba pienākumus vienlīdz kvalitatīvi. Bet kur pasaule virzās un vai izdosies paveikt tūkstošgades attīstības mērķus? Kāda dzimumu līdztiesība ir tavā skatījumā? “Dzimumu līdztiesība: jaunās tūkstošgades problēma, tendence vai izaicinājums?”

Norises laiks: Savus rakstus, blogus, intervijas, reportāžas un esejas vari sūtīt visu maiju!

Kur sūtīt: fejs.latvija@gmail.com, ar norādi rakstu konkursam!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


E-art.lv ir kultūras informācijas tīkls, kas izveidots, apkopojot informāciju par notikumiem un cilvēkiem kultūras un mākslas jomās.

Kontakti:

  • Preses relīzēm: info@e-art.lv
  • Sadarbības piedāvājumi: rolands@e-art.lv

Citas mājas lapas