Šodien vārda dienas svin:Drosma, Drosmis, Elīna

 

RIXC muzeju naktī: Filmu programma BRĪNIŠĶĪGĀ PASAULE

Šogad 16. maijā Muzeju naktī Jauno mediju kultūras centrs RIXC uzsāk ievadpasākumu sēriju ar kopējo tēmu ENERĢIJA, kas noslēgsies oktobrī ar ikgadējo jauno mediju mākslas festivālu “Māksla + Komunikācijas”.

Superflex - burning car

Filmu un video mākslas programma BRĪNIŠĶĪGĀ PASAULE

Programma notiks 16. maijā RIXC Mediju telpā (11. Novembra krastmalā 35, ieeja no Minsterejas ielas)

Filmu programma ir par pasauli, kas mainās…

… Mēs dzīvojam pasaulē, kuru tik vienkārši nevar nosaukt par “labu” vai “sliktu”. Mūsdienu globalizētajā pasaulē praktiski viss (arī kultūra, māksla, zinātne, mediji) tiek pakļauts tehnoloģiju attīstībai un ekonomiskajām interesēm. Tomēr tā ir “brīnišķīga” – tajā saplūst un pārklājas lokālais un globālais, tradīcijas un inovācija, kultūras un valstis, komerciālisms un ideālisms, iezīmējot nākotnes kontūras.

Pl. 20.00. Seanss 1 (57 min)

  • Beautiful World. Mieke Gerritzen. 2006, 20 min, Nīderlande
  • Secret Strike Rabobank. Alicia Framis. 2004, 9 min, Nīderlande
  • Leiputrija. Laila Pakalniņa. 2004, 35 min, Latvija
  • Burning Car. Superflex. 2008, 11 min, Dānija

Pl. 21.30. Seanss 2 (63 min)

  • Ottica Zero. Maja Borg. 2007, 13 min, Zviedrija.
  • The Street. Lars Arrhenius. 2007, 6 min, Zviedrija
  • Laimīgā zeme. Dace Džeriņa. 2008, 12 min, Latvija
  • Dropping Furniture. Harald Hund, Paul Horn. 2008, 5 min, Austrija
  • Wood Car. Joost Conijn. 2002, 31 min, Nīderlande

Pl. 23.00 Seanss 3 (52 min)

  • City of Production. Gutierrez + Portefaix. 2008, 52 min, Honkonga.

Ieeja brīva.

Beautiful World. Mieke Gerritzen. 2006, 20 min, Nīderlande

“Brīnišķīgā pasaule” ir filma, kuru iespējams izlasīt, jeb skatāma tipogrāfija, jo tā satur vienīgi tekstu – citātus no labi pazīstamiem (un mazāk pazīstamiem) domātājiem, kuri ir veidojuši pasaules ainu. Filmas centrā ir globalizācijas tematika, un tā tiecas parādīt, ka pasaule tiek “notrulināta” sakarā ar to, ka principā viss tiek piesaistīts ekonomiskām interesēm. Atkārtošana un atpazīstamība veido mūsu gadsimta ainu, uzsverot patērētāju industrijas estētisko iedabu. Filma piedāvā atskatīties uz zīmju, kodu un tendenču vizuālo valodu ar mērķi uzrādīt produktus, idejas, apgalvojumus, politiku, subkultūras un visu iespējamo no perspektīvas, kas uzsver acīmredzamas ekonomiskās izaugsmes nozīmi.

Šī filma ir veltījums vizuālajai kultūrai, kurā saturs vairs nav nošķirams no formas, un kurā saplūst izklaides un augstās kultūras robežas. Tajā tiek demonstrēta mediju, virsrakstu un vārdu realitāte. Filma “Skaistā pasaule” kļūst par vizuālu mašīnu, kas pasaulei piešķir nozīmes, kas manipulē ar to un kas ieved to savā kārdinājumā. Filmas teksta saturs atklājas caur formu, krāsu un kustību. Tā ir filma, kas tiecas paust kritisku attieksmi un konfrontēt.

Secret Strike Rabobank. Alicia Framis. 2004, 9 min, Nīderlande

“Rabobankas” galvenajā birojā aizrit kārtējā parastā nedēļas diena. Darbinieki veic ierastos uzdevumus. Filmēšanas kamera ceļo pa ēku, sākot ar pagrabu un virzoties augšup stāvu pa stāvam. Filmēšanas brīdī visas notiekošās darbības, ja tādas pagadās, apstājas un sastingst. Ikviens kļūst paralizēts, sākot ar visiem septiņiem bankas vadītājiem un beidzot ar apkopējām, drošības darbiniekiem un desmitiem darbinieku, kuri pusdieno kafejnīcā. Pāri paliek slepens deju solis, kuru izpilda šķietami bezjēdzīgi sastingušie ķermeņi. Framiss domā, kas notiktu, ja mēs pārstātu darīt to, ko parasti darām dienu no dienas, stundu no stundas. Atšķirībā no īsta streika, kurā darba instrumenti tiek nolikti malā apzināti pavisam cita mērķa sasniegšanai, Framisa slepenā streika performance nozīmē nonākt aci pret aci pašiem ar sevi. Streiks var arī būt kaut kas personisks, neliels, pieticīgs, bet spēcīgs. Ja katru dienu kāds pārtrauktu savu darbu uz dažām minūtēm, lai padomātu vai paustu pretošanos, tas varētu izrādīties bīstamāk, nekā liels un labi izplānots streiks.

(Teksts (saīsin.): Nīderlandes Mediju mākslas institūts. Esma Muhtars.)

Leiputrija. Laila Pakalniņa. 2004, 35 min, Latvija

Pasaulē ir vietas, par kurām mēs nekā negribam zināt; mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav – piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības – kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu. Šī pārsteidzošā dzīvnieku pārpilnība lika mums paskatīties uz izgāztuvi ar pavisam savādākām acīm.

Latvijas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps 2005 balvas “Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma” un “Labākais skaņu režisors”. Starptautiskā ekoloģijas filmu festivāla Green Vision (Sanktpēterburga) galvenā balva (2005), nominēta 18. Eiropas kino akadēmijas balvai (Berlīne, 2005).

Burning Car. Superflex. 2008, 11 min, Dānija

Dāņu mākslinieku grupas Superflex (Rasmus Nielsen, Jakob Fenger and Bjørnstjerne Christiansen) veidotajā filmā “Degošā automašīna” tiek parādīta automašīnas aizdedzināšana. Tukšā automašīna sāk degt, salonu piepilda dūmi un uguns, mašīnas krāsa burbuļo, uzsprāgst riepas. Filmas beigās automašīna ir sadegusi pavisam…

Ottica Zero. Maja Borg. 2007, 13 min, Zviedrija.

Šī filma ir par cilvēkiem, kuri atsakās pielāgoties esošajam; tā vietā viņi izvēlas dzīvot šeit un tagad, vadoties paši pēc saviem nākotnes priekšstatiem.

Pieredzējusi lielus panākumus, itāļu aktrise Nadja Sezāna nozuda no skatītāju redzesloka. Neraugoties uz arvien jauniem televīzijas un kino piedāvājumiem, viņa atteicās pieņemt konkurējošās un virspusējās vērtības, kas atspoguļojas sabiedrībā. Filma “Ottica Zero” izseko Nadju viņas ceļojumā, kura mērķis ir atrast alternatīvu dzīvesveidu, kuram risinājumu piedāvā 91 gadu vecais sociālais novators un futūrists Žaks Fresko.

The Street. Lars Arrhenius. 2007, 6 min, Zviedrija

Šajā animācijas filmā ir iemūžināti dienas un nakts notikumi tīri melnbaltā pasaulē, kurā cilvēki dzīvo, mirst, rada dzīvību, skatās televizorus, dodas uz darbu, mīlējas un ved pastaigā suņus. Tas viss norisinās ar mašīnai raksturīgu regularitāti.

Laimīgā zeme. Dace Džeriņa. 2008, 12 min, Latvija

Kopš dzīvoju Rīgā, manas mājas ir bijušas astoņās dažādās vietās. Tās sākas ar vietas atrašanu. Tad apgūšanu – putekļu, bijušo iemītnieku sūdu izmēšanu, savu lietu un kārtības ieviešanu. Un tad tās ir tavas mājas. Līdz brīdim, kad tu atkal paņem savas mantas un dodies uz jaunu vietu. Ko mēs meklējot atrodam un ko atstājam?

Dropping Furniture. Harald Hund, Paul Horn. 2008, 5 min, Austrija

Kas paliek pāri, kad nekas vairs nav palicis pāri un dzīve ir tiešā nozīmē apgriezusies kājām gaisā? Šī filma simbolizē eksistences zudumu.

Divas tukšas telpas. Klusas, tik tikko sadzirdamas skaņas rada izsmalcinātu spriegumu. Pēc pāris sekundēm, kad skatītājs ir gandrīz pieradis pie acīmredzami pamestā mājokļa šķietami eksistenciālā tukšuma, no kadra attēla augšpuses palēnināti nokrīt divas mēbeles gala istabā. Tām seko lustra, kas nokrīt uz grīdas plašajā priekšistabā un saplīstot druskās sniedz starta signālu sagrāves horeogrāfijai, kurai struktūru piešķir divi nekustīgi filmēšanas kameras dubli.

Wood Car. Joost Conijn. 2002, 31 min, Nīderlande

Filmā “Koka mašīna” redzamās automašīnas darbināšanai benzīna vietā tiek izmantota koksne. Filmas autors mākslinieks Konidžins ar šo mašīnu dodas ceļojumā cauri dažādām Austrumeiropas valstīm – Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Moldāviju, Ukrainu, Bulgāriju, Maķedoniju un Albāniju. Viņam nav noteikta galamērķa. Tas ir ceļojums pretim nezināmajam. Šī koka automašīna ir iedvesmojusi izveidot filmu par neparedzamo. Lai motors nepārtrauktu darboties, Konidžins dodas cauri mežiem, atstājot aiz sevis benzīna uzpildes stacijas un civilizētos lielceļus. Braucot cauri maziem ciematiem, viņš sastop cilvēkus, kuri labprāt parāda ceļu uz vietējām kokzāģētavām un piedāvā viņam ēdienu un lieko koksni. Automašīna filmā ir kā dabisks starpnieks starp Kondžinu un satiktajiem lauku ciematu ļaudīm.

City of Production. Gutierrez + Portefaix. 2008, 52 min, Honkonga.

2002. gadā filmas “Ražošanas pilsēta” autori no Kartogrāfijas biroja uzsāka pētījumu par vienu no tūkstošiem rūpnīcu Pērļu upes deltas apvidū. Atrodoties šī apvidus aizgādībā, rūpnīca attīstījās apbrīnojamā laboratorijā. Tā ir kā izaicinājums, demonstrējot pozitīvu kapitālisma piemēru ar tās izveidotajām vides tehnoloģijām un sociālajiem pabalstiem, kas tiek nodrošināti 5000 strādniekiem. Ražošanas pilsēta ir stāsts par dzīves un darba sabalansēšanu. Fantastiska iespēja, kurā tiek veikts eksperiments pozitīvā kapitālisma ietvaros.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


E-art.lv ir kultūras informācijas tīkls, kas izveidots, apkopojot informāciju par notikumiem un cilvēkiem kultūras un mākslas jomās.

Kontakti:

  • Preses relīzēm: info@e-art.lv
  • Sadarbības piedāvājumi: rolands@e-art.lv

Citas mājas lapas