Kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz Ievas Kraules-Kūnas personālizstādes “Kur manas kārtis kritušas” ietvaros organizētajiem lasījumiem “Jumts aizbraucis” tiešsaistē š.g. 3. decembrī no plkst. 15:00 līdz 19:00.
DALĪBNIEKI
Helēna Demakova, Dace Dzenovska, Anastasija Fjodorova (Anastasiia Federova), Santa Hirša, Jana Kukaine, Marks Alans Švēde (Mark Allen Svede)
PROGRAMMAS AUTORES
Līna Birzaka-Priekule, Zane Onckule
Lasījumu programma
- 15:00 – 15:20 Ievads
- 15:20 – 15:50 Helēna Demakova: “Kāpēc Iveta?”
- 15:50 – 16.20 Santa Hirša: “Mežonīgo kapitālismu meklējot. Latvijas laikmetīgās mākslas pašpozicionēšanās problēmas postsociālisma apstākļos”
- 16:20 – 16.50 Anastasija Fjodorova: “Adidas padarīja mani krutu”
- 16:50 – 17.20 Jana Kukaine: “Bailes no feminisma Latvijā”
- 17:20 – 17.50 Marks Alans Švēde: “Pilns vēders valūtas, pilna pilsēta “Šanel”: kā es pirku mākslu postpadomju, protokapitālisma Rīgā”
- 17:50 – 18.20 Dace Dzenovska: “Haosa kārtība: brīvības pieradināšana un civilizācijas process deviņdesmitajos”
- 18:20 – 18.50 Līna Birzaka-Priekule, Zane Onckule: “Ievas Kraules-Kūnas personālizstādes “Kur manas kārtis kritušas” piezīmes”
Aizgājušā gadsimta pēdējā desmitgade postpadomju Baltijas teritorijā bija radikāls pārmaiņu laiks – reibonis politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā sfērā, kuru, no vienas puses, pildīja nacionālā pacilātība, no otras puses – bailes, nedrošība un apjukums. Intensīvs pārmaiņu periods, kurā neskaitāmās dzīves jomās noritēja atjaunošanās un pārdefinēšanās procesi. Vienlaicīgi ar jaunās valsts koncepcijas ieviešanu reālajā dzīvē radās dīvaina paralēlā pasaule un noteikumu apiešana. Visu bija (no jauna) jāiepazīst un jāpatērē, (kultūras) laiktelpa ņirbēja neorganizētā haosā, nekādu karšu, ceļa norāžu un navigācijas rīku, tā vietā – (valdīja) postmodernismam piemītošs vienlaicīgums, mainība un konteksta un pēctecības trūkuma izraisīta “miglainība”. Jaunā valsts un “jumts”, finanšu piramīdas, kukuļi un viltojumi, reivi un banketi, viegla peļņa un vardarbība, ēnu ekonomika un augoša plaisa starp latviski un krieviski runājošajiem vietējiem, dažādu garīgu prakšu un ideoloģiju uzplaukums.
Ievas Kraules-Kūnas personālizstādes “Kur manas kārtis kritušas” ietvaros organizētie lasījumi “Jumts aizbraucis” tiešsaistē pulcē teorētiķus, kritiķus un kuratorus, kas no dažādām pozīcijām un personiskā pieredzējuma atskatīsies un dalīsies ar savu skatījumu uz lietu kārtību “neuzvarētajā” desmitgadē – deviņdesmitajos, kas vēl joprojām ir šeit.
Ieskats lasījumu tēmās
Helēna Demakova referātā “Kāpēc Iveta?” izstāstīs par šo noslēpumaino personu un tās nopelniem Latvijas 90.gadu mākslā. Tas viss tiks ierakstīts latviešu mākslinieku starptautisko panākumu kontekstā.
Tie bija gadi, kad manu vecāku virtuvē parādījās olu vārāmā mašīna un katrā Rīgas kvartālā – sadzīves tehnikas veikali, kas pārdeva preci uz kredīta. Tie bija gadi, kad ļaudis Polijas tirgos pirka slavenu zīmolu pakaļdarinājumus un savos dzīvokļos taisīja eiroremontus ar baltiem pakešu logiem. Tie bija gadi, kad vairumam bija grūti atšķirt likumīgus darba piedāvājumus no šaubīgām ātrās peļņas shēmām. Tie bija gadi, kad nebija vidusšķiras un kad valsts vadītāji neorientējās valsts pārvaldē. Tie bija gadi, kad tika likti mūsdienu Latvijas institucionālie un juridiskie pamati, noteikts ekonomikas politikas virziens un veidota sabiedrības sociālā un emocionālā infrastruktūra. Tie bija gadi, kad neveiksmes un nepilnības tika paslaucītas zem “padomju mantojuma” paklāja. Šis paklājs nu ir iziris; postsociālisms ir beidzies. Laiks skatīties uz pašu veidoto 90. gadu mantojumu.
Dace Dzenovska “Haosa kārtība: brīvības pieradināšana un civilizācijas process deviņdesmitajos”
Viens no izplatītākajiem viedokļiem Austrumeiropā pēc 1989. gada pauž, ka mākslai nav dzimuma un to nevajadzētu jaukt ar politiku. Reģiona mākslas pārstāvji stūrgalvīgi atkārto, ka šajās sabiedrībās “dzimtes nemiers” nepastāv. Centieni piemēroties neoliberālisma ideoloģijai tiek apvienoti ar modernisma inerci, tostarp ideju par ģēnija kultu un mākslu kā absolūtu, pārcilvēcisku vērtību. Šie un citi mīti stiprina reģionā valdošās bailes no feminisma, kuru izpausmes sastopamas arī mūsdienu Latvijā. Simpozija priekšlasījumā un to pavadošajā publikācijā tiks iezīmēta Latvijas mākslas vides specifiskā attieksme pret feminismu, par atskaites punktu izvēloties 90. gadu kultūras situāciju un tai raksturīgo (anti-/post-) feministisko diskursu.
Jana Kukaine “Bailes no feminisma Latvijā”
Prezentācijas nosaukums ir veltījums britu laikmetīgā mākslinieka Marka Lekija 1999. gada video darbam “Fiorucci mani padarīja krutu” (Fiorucci Made Me Hardcore), kas ir gan Lielbritānijas pagrīdes klubu scēnas, gan pastāvošās postdigitālās nostalģijas dokumentācija. Kā laikmets, kas ietvēra gan PSRS sabrukumu, gan pēdējos pirmsinterneta gadus, 90. bieži tiek uzlūkoti ar nostalģiju – taču ko šī nostalģija nozīmē tieši Austrum- un Centrāleiropai un to vietai globālajā kultūrā? Šī prezentācija aptvers tā saukto “postpadomju estētiku”, kas globālajā modē un popkultūrā parādījās 2010. gadu vidū, un 90. gadu vizuālo un ideoloģisko mantojumu, kas ir tās DNS pamatā. Tā pievērsīsies arī kultūras iztēles neizbēgamajām politiskajām sekām, reģionālo stereotipu noturībai un fiktīvajiem “Austrumiem”, kuros laiks bija apstājies.
Anastasija Fjodorova “Adidas mani padarīja krutu”
Kā amerikāņu mākslas vēsturnieks, kurš deviņdesmito gadu sākumā ceļoja uz nesen atbrīvoto Latviju pētniecības nolūkos, es atklāju tikko izšķīlušos patērētājsabiedrību, jaunu mākslinieku paaudzi, kas bija gatava kritizēt šo jauno materiālo realitāti, un negaidītu iespēju tos abus savienot, kad man tika lūgts kļūt par iepirkumu aģentu Rietumu lielākajai privātajai bijušās PSRS neoficiālās un nonkonformisma mākslas kolekcijai. Šajā prezentācijā es dalīšos ar nepiederoša cilvēka novērojumiem par mainīgo attieksmi pret vietējo komerciālās mākslas tirgu, nacionālā kultūras mantojuma popularizēšanu vienlaikus ar nacionālās identitātes pārskatīšanu un par tiem neticamajiem gadiem, kad Rīgas ietves liecināja par viltotu logotipu, banānu mizu un saulesbriļļu UV uzlīmju ielu kultūras sākumiem.
Marks Alans Švēde “Pilns vēders valūtas, pilna pilsēta “Šanel”: mākslas darbu iegāde postpadomju un protokapitālisma Rīgā”
90. gadu ģeopolitiskās pārmaiņas stimulēja jaunu reģionālās un politiski ekonomiskās sistēmās balstītu kolektīvo identitāšu veidošanos un “sevis meklējumus”. Nekritiska Rietumu un neoliberālā kapitālisma vērtību pārņemšana kļuva par vienu no pagātnes traumu pārvarēšanas rīkiem, nacionālismam mijoties ar alkām apliecināt sev un starptautiskajai auditorijai piederību Rietumu kultūras telpai, un tādējādi pakļaujot sevi jaunai kolonizācijai. Arī laikmetīgās mākslas formas 90. gados burtiski vai metaforiski manifestēja ģeopolitiskās pārmaiņas, gan institucionāli, gan stilistiski un tematiski pielāgojoties Rietumu modeļiem. Iepriekšējo un “jauno” vērtību sadursmju punkti Latvijas mākslinieku 90. gados radītajos darbos tika aktualizēti dažādās intonācijās, eksistenciāli vispārīgām pārdomām mijoties ar ironisku kritiku gan padomju sociālisma, gan kapitālisma virzienā. Tekstā tiks aplūkota laikmetīgās mākslas neviennozīmīgā loma 90. gadu sabiedrības “jaunās identitātes” konstruēšanā un bieži vien nejaušie veidi, kādos Latvijas mākslā tika reflektēta tā laika dīvainā postsociālisma un pirmskapitālisma starptelpa. Ņemot vērā projekta uzstādījumā svarīgo personiskās pieredzes un “miglaino” atmiņu skatpunktu, oficiālu pozīciju vietā tiks meklētas un analizētas nejaušas paralēles, atsauces un motīvi Latvijas 90. gadu mākslas darbu un publicistikas piemēros, kas izsaka dialogu ar jaunajām estētiskajām un ētiskajām vērtībām, kā arī savas individuālās pieredzes artikulēšanu plašāku vēsturisko norišu kontekstā.
Santa Hirša “Mežonīgo kapitālismu gaidot: Latvijas māksla un postsociālisma stāvoklis 1990. gados”
Par lasījumu norisi
Lasījumi norisināsies latviešu un angļu valodās. Pasākumam noslēdzoties, lasījumu ieraksts būs pieejams publikai.
Plašāka informācija un lasījumu dalībnieku biogrāfijas skaties kim.lv
ORGANIZĒ
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga
PROJEKTU ATBALSTA
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Knauf, Tikkurila, VV Foundation, Latvijas mākslas akadēmija, Zivju audzētava “Tome”, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Jauno mediju kultūras centrs RIXC, Rīgas pašvaldības policija, Arctic Paper, KRASSKY, Satori, Arterritory.com, Green Print, Kokmuižas alus, Gardu muti.