Šodien vārda dienas svin:Bernhards, Boriss

 

Kultūras darbinieku vēstule Valdim Dombrovskim, Einaram Repšem & LR Ministru kabinetam

Ar pilnu tekstu un pielikumiem var iepazīties http://www.dic.lv/lang-lv/laikmetigas-kulturas-nvo-asociacija/246-kulturas-alianses-vestule

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim / LR Finanšu ministram Einaram Repšem / LR Ministru kabinetam

Ņemot vērā to, ka šonedēļ tiek sasauktas vairākas valdības sēdes, lai lemtu par tālākiem Latvijas valsts budžeta samazinājumiem, mēs aicinām ikvienu ministru apzināties savu personīgo atbildību tādu lēmumu pieņemšanā, kas sekmē Latvijas kā nacionālas valsts un Latvijas tautas kā kultūras nācijas iznīcināšanu.

Rīgā, 2009. gada 30. septembrī.

Latvijas Satversme, atšķirībā no citu valstu konstitūcijām, nepiemin vajadzību saglabāt un attīstīt Latvijas kultūru. Domājams šis trūkums radies tādēļ, ka mūsu Satversmes autoriem rūpes par Latvijas kultūru šķita pašsaprotamas. Vēl nesen Alunāns, Barons, Kronvalds, Valdemārs, Pumpurs, Rainis un citi bija izauklējuši pirmās nacionālās kultūras vērtības, kas kalpoja par pamatni jaunas valsts izveidei. Kurš varēja paredzēt, ka šodien kultūru novērtēs kā mazsvarīgāko no valsts funkcijām un vairs neapjēgs, ka kultūra ir valsts saknes, kas pastāvīgi jālaista.

Kultūra jebkurā valstī ir tās individualitāte, būtība un fundaments vienlaicīgi. Runājot dzejnieka vārdiem: „Burkāns visur ir burkāns, bet dziesma tomēr atšķiras.” Ja valsti identificējošā kultūra iznīkst, tad gals arī pašai valstij, paliek vien nožēlojama ekonomiskā vienība, kāju pamesls citām, pašapzinīgākām un stiprākām nācijām. Vai tiešām to ir tik grūti saprast, vai arī tas šķiet pieņemami? Ja politisko spēku mērķis ir padarīt Latviju nožēlojamu pasaules acīs, tad jāsaka: izdarīts ir daudz.

Diemžēl Latvijas kultūras telpas degradācija turpinās: jau pieredzēta izrēķināšanās ar mūzikas un mākslas skolām, izrādīti centieni likvidēt atsevišķas radošas kultūras organizācijas, valsts mēroga celtne – Nacionālā bibliotēka joprojām ir uzkrauta Kultūras ministrijas budžetam, lai šķietami padarītu to lielāku, taču reālais valsts finansējums kultūrai pa to laiku ir noslīdējis zem 1% no valsts kopējā budžeta. Eiropā to labāk nepieminēt.

Kultūras nozares budžeta samazinājums ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī mūsu sabiedrības degradācijas, bet Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansiālā mazspēja vissāpīgāk atsauksies uz aktuālo un dzīvo kultūras un mākslas procesu. Visgrūtāk klāsies nevalstiskajam sektoram, kas ar ekonomiskākajiem līdzekļiem un elastīgāko administrāciju pilda būtiskas funkcijas un organizē nozīmīgus pasākumus daudzās kultūras un mākslas jomās. Mēs varam importēt māksliniekus, dziedātājus, arhitektus un inženierus, bet mēs nekad nevarēsim importēt paši savu – Latvijas kultūru un mākslu. Tā jārada šeit, un tai nepieciešams stabils, nepārtraukts valstisks atbalsts. Turklāt, valsts finansējums kultūrai ir atbalsts ikvienam iedzīvotājam, jo tas samazina kultūras pasākumu un preču cenu.

Īpaši vēlamies uzsvērt, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda (nejaukt ar biedrību Latvijas Kultūras fonds!) atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas „sildītājs” visā kultūras sfērā. Finansējot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo VKKF piešķirtais finansējums kalpo arī kā uzticības mandāts, kas ļauj sekmīgi piesaistīt līdzekļus no ES programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora. Veicot radošas aktivitātes, aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem, tādējādi stimulējot tautsaimniecību un sniedzot papildus ekonomisko efektu. Raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2010. gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par graujošu ne tikai kultūras nozarei.

Eiropas Savienība 2009. gadu ir pasludinājusi par radošuma un inovāciju gadu. 7. janvārī Prāgā Eiropas valstu vadošie intelektuāļi atklātā diskusijā aicināja ES investēt Eiropas radošajā kapacitātē, rezumējot: investīcijām izglītībā un kultūrā ir jābūt ES institūciju un valdību prioritātei! Solidaritāti ar Eiropas vērtībām un eiropeisku un tālredzīgu domāšanu demonstrē gan Igaunija, kuras Kultūrkapitāla fonda finansējums šogad netika samazināts neizprotamu politisku iemeslu dēļ, gan Somija, kur tieši kultūras, izglītības un zinātnes finansējums vispārējos taupības apstākļos ir atstāts neskarts, un citas Eiropas valstis. Vai tiešām mēs esam tik atšķirīgi? Kur, jūsuprāt, radīsies radošā, uzņēmīgā un pilsoniskā nākotnes sabiedrība, ja tiek iznīcināti tās veidošanās fundamenti – izglītība, pētniecība un kultūra?

Precīzus nākamā gada budžeta skaitļus visticamāk uzzināsim otrā rītā pēc balsošanas, taču ir jau paziņots, ka finansējums kultūrai saruks vēl vismaz par 20%, bet Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļi kopumā samazināsies par 72% salīdzinot ar 2008. gadu, tātad pietuvosies 1999. gada līmenim. Kurp ejam?

Necerot uz jūsu izpratni un atbalstu, mēs neko vairs nelūdzam, tikai iesakām uzņemties pilnu atbildību par jūsu pieņemto lēmumu sekām!

Kultūras Alinases* vārdā

Latvijas Radošo savienību priekšsēdētājs Uģis Prauliņš
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes locekle Solvita Krese

*Kultūras Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai apvieno Latvijas radošās savienības, kas pārstāv ap 5000 radošo profesiju darbiniekus, un 16 kultūras nevalstiskā sektora organizācijas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


E-art.lv ir kultūras informācijas tīkls, kas izveidots, apkopojot informāciju par notikumiem un cilvēkiem kultūras un mākslas jomās.

Kontakti:

  • Preses relīzēm: info@e-art.lv
  • Sadarbības piedāvājumi: rolands@e-art.lv

Citas mājas lapas