Autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizāciju un Latvijas Tirgotāju asociācijas ilgstoša nespēja vienoties par abpusēji pieņemamiem tarifiem par autoru darbu izmantošanu kārtējo reizi tiek izvērsta publiskā diskusijā ar uzbrūkošiem paziņojumiem no biedrības “AKKA/LAA” puses, taču risinājuma problēmai nav un autori, par kuru tiesībām, vismaz statūtu līmenī, iestājas biedrība, nesaņem sev pienākošos atlīdzību, lai gan viņu darbi tiek izmantoti.
“Autortiesību jomā mūsu vienīgā nostāja ir “pret” ilgstošiem, neauglīgiem strīdiem, un “par” risinājumu. Kultūras ministrija un es personīgi esmu par to, ka autori saņem sev pienākošos atlīdzību, ko maksā autoru darbu izmantotāji. Diemžēl pašlaik, biedrības AKKA/LAA un Latvijas Tirgotāju asociācijas ilgstoša strīda dēļ, nenotiek neviens no abiem procesiem. Kultūras ministrijai ir tiesības tikai uzraudzīt autortiesību jomu, nevis lemt par tarifiem, taču mēs varam aicināt puses vienoties par optimālu risinājumu, ko arī esam darījuši, organizējot abu pušu sarunas Kultūras ministrijā. Ja pusēm neizdodas panākt risinājumu konstruktīvās sarunās – un šādi piemēri ir regulāri, tad acīmredzot nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, ko Kultūras ministrija ir iniciējusi.,” norāda kultūras ministrs Ints Dālderis.
Par to, ka situācija jārisina kompleksi, pēc ministra domām, liecina ne tikai pašlaik aktualizētā problēma par autoratlīdzības tarifiem tirdzniecības vietās, bet arī tas, ka Kultūras ministrija regulāri saskaras ar iebildumiem gan no autoru, gan autoru darbu izmantotāju puses par to, ka nav uzticības biedrības “AKKA/LAA” tarifu aprēķināšanas un iekasētās autoratlīdzības sadales un izmaksas metodikai, turklāt vairākas autoru grupas ir izrādījušas iniciatīvu veidot alternatīvas biedrības autortiesību jautājumu risināšanai.
Veicot tarifu salīdzinājumu par autoru darbu publisku atskaņošanu veikalos, Kultūras ministrija konstatēja, ka biedrības “AKKA/LAA” tarifi par mūzikas atskaņošanu Rīgā ir augstāki nekā autoru organizāciju noteiktie tarifi Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Piemēram, par mūzikas atskaņošanu veikalā ar 600 m2 platību Rīgā jāmaksā 556 Ls, Lietuvā – 244.80 Ls, Igaunijā – 91.60 Ls, bet Somijā – 255.11 Ls gadā. Ministrija uzskata, ka, izstrādājot tarifus, “AKKA/LAA” būtu jāņem vērā Latvijas ekonomiskā situācija un tarifu politika kaimiņvalstīs.
Autortiesību likumā ir paredzēts vispārīgs pienākums autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijām, kuru vidū lielākās pašlaik ir biedrības “AKKA/LAA” un “LaIPA”, vienoties par tarifu apjomu ar autoru darbu izmantotājiem. Taču praksē bieži šis pienākums izrādījies neefektīvs – organizācijas gadiem nespēj vienoties ar darbu izmantotājiem par tarifiem, un tā rezultātā autoru darbi tiek izmantoti bez atlīdzības samaksas, kā arī norisinās ilgstošas tiesvedības, piemēram, ar raidorganizācijām.
Lai risinātu sasāpējušo situāciju un nodrošinātu autoriem un darbu izpildītājiem un producentiem pienācīgu atlīdzību, Kultūras ministrija sagatavojusi grozījumus Autortiesību likumā, paredzot pienākumu autortiesību un blakustiesību organizācijām izstrādāt ekonomiski pamatotus tarifus, autoru darbu izmantotājiem tiesības iesniegt pamatotus iebildumus par tarifu lielumu un līdz sešiem mēnešiem ierobežot termiņu, kura laikā jāpanāk vienošanās par tarifu apjomu, pretējā gadījumā paturot tiesības autoru darbu izmantotājiem vērsties tiesā.
Tā kā Autortiesību likuma normas skar visu sabiedrības grupu intereses, likuma grozījumu saskaņošanas procesā Kultūras ministrija ņēma vērā ne tikai biedrību “AKKA/LAA” un “LaIPA” priekšlikumus, bet arī biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” un citu ministriju iebildumus.
Kultūras ministrija noraida “AKKA/LAA” pārmetumus par likuma grozījumu neatbilstību starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, jo tās neregulē tarifu noteikšanas procesu dalībvalstīs. Vienlaikus ministrija norāda uz vairāku Eiropas valstu, to vidū, piemēram, Dānijas, Vācijas, Ungārijas praksi – proti, šajās valstīs autoratlīdzības tarifu strīdus izšķir īpašas arbitrācijas tiesas vai padomes.