Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā baroka mūzikas arheologs un interprets Māris Kupčs piedāvās programmu, kas, iespējams, savulaik skanējusi 18. gadsimta Rīgas namos – abi izvēlētie komponisti tā vai citādi saistīti ar Rīgu.
Johans Valentīns Mēders Rīgā pirmoreiz ieradās 1680. gadu pirmajā pusē, kad kļuva par Doma baznīcas dziedātāju (viņam bija ļoti skaista balss). Pēc darba gadiem Dancigā un Kēnigsbergā Mēders 1701. gadā kļuva par Rīgas Doma ērģelnieku un komponistu, un palika šajā postenī līdz nāvei. Muzikālā ziņā Mēderam Rīgā nebija domubiedru, toties varam uzskatīt, ka tā laika Eiropas komponistu vidū viņš bija viens no talantīgākajiem.
Par Georgu Fīlipu Tēlemani mūzikas vēsturniece Zane Gailīte saka: “Dīvaini neiedzīvojies mūsu koncertapritē ir šis vīrs, lai gan viņa mūzikas klātbūtne Rīgā būtu vairāk nekā vēlama un dabiska te visu mūžu nokalpojušā mazdēla Georga Mihaela Tēlemaņa dēļ vien.”
Tēlemanis bija neticami ražīgs komponists – viņa vārds atrodams arī Ginesa rekordu grāmatā. Iztēloties to, kā šī mūzika skanējusi pirms 200–250 gadiem, palīdzēs pieredzējušās baroka mūziķes Kristīne Stumbure, Agnese Kanniņa-Liepiņa un Danute Ločmele, kuras spēlē nevis mūsdienu instrumentus, bet vēsturisko baroka instrumentu kopijas. Pats Māris Kupčs vadīs atskaņojumu, sēdēdams pie zivtiņām glīti apzīmētā “Latvijas Koncertu” klavesīna, kas zināmā mērā kļuvis par Latvijas senās mūzikas aprites simbolu.
Video no YouTube
Avots: Latvijas Koncerti