
Līdz 29. maijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs skatāma izstāde “Kavanabe Kjōsai (1831–1889)”
Līdz 29. maijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs skatāma izstāde “Kavanabe Kjōsai (1831–1889)”
Līdz 8. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies tekstilmākslinieces Dzintras Vilks personālizstāde “Klusā daba ar gājputnu”.
Plašā konkurencē izraudzīti dejas mākslinieki un darbi, kuri pārstāvēs Latviju Baltijas Dejas platformā no 19. līdz 21. maijam.
Sarunā tiks atklātas daudzveidīgās profesionālās darbības iespējas, ko paver kino industrija, apskatot gan mākslinieciskās, gan tehniskās, gan arī teorētiskās profesijas, vienlaikus novērtējot nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai tajās darbotos.
Internetā publicēti video, kuros sabiedrībā atpazīstamas personības dalījušās ar sensacionāliem paziņojumiem, kas raisa domas par neticamiem pavērsieniem slavenību dzīvēs un nākotnes plānos.
Projektiem kopsummā piešķirts programmas līdzfinansējums 1 905 052,77 eiro apmērā. Apstiprināto projektu ietvaros tiks radīti jauni profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras produkti cirka, mūzikas, dejas, kino, literatūras un teātra jomā, kā arī veicināta auditorijas attīstība.
VKKF padome apstiprinājusi 2022. gada budžetu, nosakot finansējumu regulārajiem nozaru konkursiem un mērķprogrammām.
Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanos bērnu vecuma grupā, valdība 15. februāra sēdē lēma atcelt jebkādus epidemioloģiskās drošības nosacījumus bērniem publisku pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par divu jaunu izstāžu atklāšanu – Ņujorkas galerijas Jenny’s organizēto grupas izstādi “Bez pārmaiņām” un Sabīnes Šnē pirmo personālizstādi “Partnere, parazīte”.
Noslēdzies 1. konkurss mērķprogrammā “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”. Atbalsts piešķirts visiem saņemtajiem 52 pieteikumiem.
No 17. februāra līdz 29. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labajā spārnā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma Intas Celmiņas personālizstāde “Pateikt nepasakāmo”.
Pirmais Starptautiskais dzejas festivāls “Page Break” notiks jau šajā pavasarī no 12. līdz 15. maijam Jelgavā. Festivālā piedalīsies 12 starptautiski pazīstami autori no ārvalstīm, bet divi dalībnieki pārstāvēs Latviju.
Valdība 1. februāra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu – Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu laikā Dziesmu un Deju svētku kustības dalībniekiem pirms mēģinājumiem veikt bezmaksas Covid-19 paštestus.
No 2022. gada 5. februāra līdz 3. aprīlim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma Ilmāra Blumberga darbu izstāde “3 cikli”.
Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1. februāra sēdē lēma pagarināt ALTUM atbalsta programmu “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.”
Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. – Nauris Puntulis.
Lai izveidotu mūsdienīgu nodokļu politiku radošajām personām, ir svarīgs arī cits priekšdarbs – radošās personas statusa piešķiršanas kritēriji.
Šodien, 28. janvārī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs uzsāk šī gada pirmo izstāžu sezonu. Pieci krasi atšķirīgi izstāžu projekti apvieno Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas māksliniekus.
Arsena Petrosjana kvartets izpilda mūziku, kas aptver dažādus Armēnijas vēstures laikmetus un žanrus. Ansambļa skanējumu veido tradicionāli instrumenti – duduks, santūrs, kanuns un perkusijas. Albumā un koncerta programmā iekļautās tēmas atklās Arsena dvēseles stīgas un viņa nostalģiskos meklējumus mūzikā, stāstot par armēņu tautas nebeidzamo odiseju, par tautu un kultūru, kas atsakās aiziet nebūtībā.
No 14. janvāra līdz 11. februārim galerijā LOW ir skatāma mākslinieku Miķeļa Mūrnieka un Karlīnas Mežeckas izstāde “Security Patterns”. Ilustrējot pārdomas par aizsardzības funkcionālo un garīgo mierinājumu, izstādē mākslinieki dekonstruē pavisam ikdienišķu un pilsētvidē nereti sastopamu arhitektonisku detaļu – logu restes.